Ja vieta atļauj, tad spriežu, ka kaut kur ārpus pilsētpļavām. Tad ko tur daudz domāt - pāris grodu, vai, ja augsts gruntsūdens, gatavais plastmasas bundulis un 15m garš infiltrācijas lauks (2 preforētas paralēlas caurules pa 15m katra). Viss. Traktors uz visu dienu, 2 palīgi un 1 dienas laikā viss ir paša rokām gatavs un jau lietojams. Mēs 4 cilvēki, 2m3 bunduli sūcu 1x gadā - bet principā viņš ir pustukšs, varētu mierīgi sūknēt 1x 2 gados. Tie ir 20-30Ls kakvedējam gadā. Nu un lai tie smirdūdeņi tajā infiltrācijas laukā iet uz veselību - zāle labāk aug, kam viņš tur traucē? Dalīt? - a nafig, ne jau kakas ir tas briesmīgākais piesārņotājs - tur tikai mikrobi, kas tāpat tajā grodā nosprāgst pāris dienās, galvenais ir sadzīves ķīmija - veļaspulveris, trauku līdzekļi, šampūni utt. Es uzskatu, ka tie saucamie "pelēkie" ūdeņi reizēm ir daudz kaitīgāki dabai un gruntsūdenim kā tie paši melnie. Neviens laukos no sausās tualetes vēl galus nav atdevis, bet vot tie n-tie kilogrami veļaspulveru uc draņķu zemē - nu to vēl laiks rādīs, kas ir sliktāk.

Interesants eksperiments man sanāca ar etilēnglikolu. Agrā pavasarī, tikko sniegs bija nokusis, autiņam nokārās ventilatora termodevējs, kurš skrūvējas radiatorā. Nopirku jaunu un nolēmu turpat pagalmā stāvot apmainīt. Kamēr pie ne pārāk labas aizsniedzamības un redzamības to izdarīju, iztecēja tomēr kāds pus litrs. Kad visur saauga zāle, tai vietā palika pliks apmēram 50 cm diametra pleķis. Vēl vairāk - pleķa vietā zāle neieauga pat visu garo slapjo vasaru. Redzēs, kas būs nākamajā pavasarī.

Te komentāri kaut kur aizbrauca...auzās.
Sākotnēji jāzin vai tā lauku viensēta vai ciemats - attiecīgi prasības un distances. Un nepieciešama TREŠĀ krāsa - zaļā. Kapēc obligāti viss jāsajauc ar ūdeni maxsimalizējot kubatūru ?! Sākuma punkts BIOloģiskā tualete. Viens cilvēks gadā - 0 ,0 6 m3 cietās masas, jeb komposta.
Manas izmaksas ierīkošanai pieci (5) lati..., un regulāra apkope.

Nu zāle nezin vai ir rādītājs - izber NaCl un arī zāle neaugs, izlej benzīnu - visu vasaru kā pēc Raundapa, ar dīzeli vēl trakāk, tas neiztvaiko un tur vēl nākošajā gadā nekas tolkom neaugs.
Kad meklēju internetā par koka nokaltēšanu, daudz bija komentāru par caurumu un benzīnu tajā - beigts un pagalam.

[building.lv]

Faktiski jau tikai veļasmašīnas ūdeņi ir uzskatāmi par atkritumiem. Tualetes produkti jau paši par sevi ir kā bioloģiskās attīrīšanas katalizātors, kuram neko nevajag, kā tik likt mieru un pēc 5 gadiem tur ir perfekti tīra zeme. Liet podā kaut kādu ķīmiju pilnīgi nav nekādas vajadzības. Izlietnē tāpat.
Atliek tikai atsevišķi izvadīt veļasmašīnas ūdeņus, kuri tad nu jāizvada patālāk no ūdens ieguves, jo tos nekāda iekārta nespēj likvidēt. Ja nu vienīgi ārā uz lielas "pannas" ļaut iztvaikot.

Kā ir ar tām zaļajām grabošajām bumbām?

Liekas, ka tās bumbas domātas ezotēriķiem. Citādi grūti saprast, kur paliek tauki.

Interesanti, kopš kura laika veļaspulveris mazgā taukus...uzpilini pilienu cepameļļas uz krekla vai biksēm un palaid 2-stundu garā mazgāšanas programmā pie 40 °C. Traips paliks, ar garantiju - tieši tauku nešķīdināšana ir pamatproblēma tam, ka izmazgātas drēbes pēc gada skapī smird pēc lopkautuves. Agrāk, kad drēbes mazgāja ar veļas ziepēm, šādu problēmu nebija. Tauku traipu tikai ar Fairy var izņemt.
Par bumbām piekrītu - manuprāt tā ir cilvēku mānīšana - nu kaut ko jau tās mazgā uz dauzīšanas rēķina, kā agrāk rīvēšana pret veļasdēli, jo bumba rotējošā trumulī - nu uz tāda principa jau strādā jebkuras ložu dzirnavas.

Bioloģiskā jeb komposta tualete nedarbojas "liekot tai mieru". Ir jāliek skaidas vai kūdra, sausas lapas. Saturs ir izmantojams dārzam vēlākais pēc gada.
Tiku racis vecu ateju - pēc desmit gadiem vēl bija saskatāma fekāliju struktūra...