Esmu dzirdējis par tādu kanalizācijas sistēmu, kur atdala pelēkos un melnos notekūdeņus. Vai kāds zina ko sīkāk un ir realizējis? Bet vienkāršoti, privāti, nevis kādas lielas attīrīšanas iekārtas.
Manā gadījumā tas varētu būt interesējošs pasākums - parastos mājas saimniecības ūdeņus varētu vilkt uz vienu pavecāku 2 grodu nosēdaku un tualetes ūdeņus uz jaunu. Jautājums - vai arī melnajiem ir nepieciešams septiķis utt, vai pietiek ar grodiem? Vai vajag 2 grodu sistēmu vai viens grods?
Varbūt labāk krāt grodā un tad izvest? Un cik lielu apjomu, jo šeit jau nevajag lielu litrāžu...
Kādas idejas?

No viena cilvēka gada laikā atejā parādās 0,5m3 masas, pārējais - ja ēdiens atkritumus un salvetes no deguna slaucīšanas nemet atejas podā ir šķidrums. Taču jebkurā gadījumā tas ir bioloģiski piesārņots - mazgā traukus no ēdiena atliekām, mazgā veļu, mazgājies pats u.t.t. - visur parādās bioloģiskais piesārņojums, kas ir bioloģiski jānoārda.
Teiksim tā, ja no dušas ūdens tev piesārņojums ir 5...10gr, bet no lielās 'ķeizera darīšanas" ~2..3kg... tad starpība ir noārdišanās ātrumā... taču empīriski neizmantojot mehānisku gaisa ievadīšanu grodā tās masai būtu 2..3 nedēļas un tad var ievadīt augsnē , bet ne tuvāk par 15m no dzeramā ūdens ņemšanas vietas.
Tā grodu sistēma izveidota ar mērķi, lai pirmajā grodā atrodas rupjās daļīņas, grunts no mazgājamiem ūdeņiem un nākamos grodos tikai šķidrums, bet šo shēmu var realizēt arī vienas tvertnes apjomā tajā iebūvējot vertikālu sieniņu ar šķidruma pārgāzi.
tas viss attkarīgs no ūdens daudzuma,kuru lieto

Manuprāt Latvijas likumdošanā pelēkūdens jēdziens nav ieviests (tātad visi "sadzīves notekūdeņi" traktējami kā "melnie"). Arī ārzemēs domas dalās, kurā "krāsā" likt virtuves izlietni.

Īsti neizprotu kapēc šodien ceļot māju nevar ielikt normālu bioloģisko attīrīšanu. Bez visām attīrīšanas lietām bioloģijas bunduļi ari ir diezgan kompakti - pa vienu pusi kakūdeņi iekšā, pa otru - ārā tīrs ūdens...

Tapec,ka ir mulkigi sajaukt visus atkritumus un tad atkal tos skirot!

Protams, muļķīgi, ja skolotāja māca bērniem šķirot atkritumus, bet tad bērni noskatās, kā viss tiek sabērts vienā Norbā. Bet alternatīva - 5 Norbas, kas notērēs 5x vairāk dīzeļa un cilvēkstundu?
Vis-eko -loģiskāk un -nomiskāk ir lietot to, kas visvieglāk pieejams. Ja "biolģiskās" ir pietiekami lētas, bet mitrājs pelēkūdeņu attīrīšanai - ekskluzīvs... Būtiskākais mitrāja pluss, ka skābekļa piesaistei nav jātērē papildus enerģiju...

Gluds mauriņš pret piemājas mitrāju...:)

Man nekas nav pret mitraju un vieta ari atlauj. Jaut tik, vai tas nav galu gala vel dargak....

Neliela privātmājas att iekārta tērē tikai ap 250kw/h gadā, saražo dūņas ap 1-1,5m3 gadā(var izmantot mēslojumam, ko dara pat ar pilsētu att. iek. saražotajām dūņām). Neliela mitrāja ierīkošanai vajadzētu nodrošināt, lai ienākošais ūdens tecētu cauri visam mitrājam, tāpat vajag pietiekoši lielu apjomu, lai ziemas laikā varētu atšķaidīt ienākošos pelēkos ūdeņus un tas neskādētu apkārtējai videi. Ja niedras nopļausi un sadedzināsi ugunskurā, tad ogleklis tāpat nonāks atmosfērā... Beidzot - tā procentuālā attiecība starp pelēko ūdeņu un kakūdeņu piesārņojumu ir pārāk liela, lai pirmos laistu atsevišķi. Ja gribētu pavisam zaļi, tad ar izejošo ūdeni no biol. att. iekārtas varētu veidot kādu mitrāju, kas piesaistītu līdz galam nesavākto fosforu un slāpekli....

Varbūt vēl neesmu ko apzinājis, bet manā gadījumā, ja aiz mitrāja ir smilts un māls pamatbedres oderēšanai ir uz vietas, tad papildizmaksas būs tikvien kā pāris mašīnas skalotas grants un viena mašīna granīta oļu...