Ja esi jau izlēmis ņemt šīferi, tad šim materiālam plēve nav ļoti nepieciešama. Kondensāts neveidojas un ja ir labs slīpums, tad arī ūdens sūkties nekur nesūksies, it īpaši, ka tie ir neapdzīvotie bēniņi. Kvalitāte abiem ražotājiem ir salīdzinoši vienāda.

Bet ja Tev ir veca māja un rodas bažas par jumta svars, tad tomēr iesaku izvēlēties kādu vieglāku materiālu, jo es uzskatu, ka šīferis ir smags jumts.

VARBŪT KĀDAM NODER

Atradu pirms mēneša nejauši reklāmu un aizrakstīju leišiem par dakstiņiem.

Shtoby sdelat vam smetu mnie bylo by nuzhna chertizhy krovli. A pridlazhyt xotel Vam betonnuju cherepitsu PRODACH. Eta Polskij proizvaditel katoryj vydeljajitsa xoroshoj cene i kachestvoj. Paverchnast cherepitsa krashyna dva raza i pakryta zashitnym lakavym slojam. Cena u nas, okola 6.8 EUR/m2 s VAT (21%), no vam, pakupaja na firmu my VAT nishchitali by. Paluchilas gdieta 5.62 EUR/m2 + transport iz Litvy. Ili ~4.63 EUR/m2 s zavoda v Polshe. No vsio ravno lutshe brat chertizhy i potshitat. Vsio savisit ot konstrukcyji krovli i ploshjadi.

[www.dasfa.lt]

Ja bēniņi perspektīvā domāti apdzīvot, tad difuzmembrānu vajadzētu likt....

Vecais jumts tradicionāls - lai nelīst iekšā ātri uzsita skaidas (plēstas, nevis zāģētas, kaut būtu interesanti uzzināt, kas tur īsti ir, jo ar šindeļiem LV esmu saskāries minimāli), kad ienācās vairāk naudas, uzlika rombveida šīferi (ļoti patīk šis materiāls, tikai jākopj un jāuztur tehniskā kārtībā).

Visticamāk var likt uz jumta dajebko no tirgū pieejamā (svina loksnes tāpat būs eksotika), atliek vien izvēlēties krāsu, formu un garšu.

Ja stingri nolemts bēniņus apdzīvot, tad siltināšanu būtu racionālāk veikt kopā ar seguma maiņu, kaut nav 100% obligāti. Vienīgi vēja barjeru uzreiz jāuzliek.

Spāres uz aci liekas nedaudz pa retu priekš tāda šķērsgriezuma, laikam vajadzēs pastiprināt.

Un tiešām, no zibensaizsardzības viedokļa sazemēts metāla jumts būs lielisks.

Nezinu, kas tas par poļu Cembrit. Pirms gadiem ņēmu un liku poļu Izopol. Varbūt tas pats. Bet jā, es arī dēļ ierobežotiem līdzekļiem kalkulēju, kas lētāks bet ar pietiekamu ilgmūžību. Bija arī svarīgi, lai pa virsu var staigāt. Un tur pēc manas saprašanas bezasbesta šīferim ir labs cena/labums koeficients. Minimālā konfigurācijā papildus vajadzīgas tikai latas ar soli ~1m un korītes. Bet celtnieki mani pārliecināja likt latas 2x biežāk, lai varetu droši staigāt pa virsu.

... (plēstas, nevis zāģētas, kaut būtu interesanti uzzināt, kas tur īsti ir, jo ar šindeļiem LV esmu saskāries minimāli)...tas jtdesign 06.02.2013
...agrāk laukos (arī šobrīd) tā elektrība tik vienkārši nebija pieejama, tapēc šindeļu plēšana bija daudz vienkāršāka ... kaut arī es domāju ka jumtam liktas skaidas. Izmantojot rombveida plakanos (Holandieša tipa) dakstiņus ir nelaime tāda, ka tiem izssitot caurumu, mitrums sāk līt iekšā un tapēc skaidu segums toreiz kalpoja tāpat kā tagad difuzā membrāna.
Alvisss () 06.02.2013 14:43... jumtu jau vienmēr var pastiprināt, tikai jāsaprot ko tu galu galā gribi?

Guchii Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sakiet, lūdzu, kāda izmēra latas jāliek
> klājot betona dakstiņus, ar kādu soli?
> Kāda specifika jāievēro liekot betona
> dakstiņus (kādi knifi)?

Pagājušajā vasarā liku Monier betona dakstiņu. Latu izmēru un soli var atrast uzstādīšanas instrukcijā. Standarta latas 5x5 cm, tām der speciālie stiprinājumi, pārējiem latu izmēriem noteikta daļa dakstiņu jāstiprina ar skrūvi. Latu soli aprēķina, lai rindas sadalītos vienmērīgi pa visu spāres garumu, ievērojot ieteiktos attālumus, kas atkarīgi no jumta slīpuma. Izrēķinātie attālumi rūpīgi jāievēro, lai pēdējās rindas iznāktu bez lieka papildus pārlaiduma (vairākās vietās redzēta nepilnība) vai neiznāktu par īsu, pēc puses rindu uzlikšanas var pārmērīt un piekoriģēt.
Grūtāk izveidot sateknes, ja jumtam daudz izbūvju, tad daudz jāgriež dakstiņi, jālieto pusdakstiņi un liela iespēja, ka kāds ar laiku no slīdoša sniega vai stipra vēja tiek nolauzts. Pirms liku savu jumtu apskatīju vairākus uzliktos un gandrīz visiem bija pazudis kāds grieztais dakstiņš pie sateknes. Ir vēl šādi tādi knifi, kur neakurāts meistars var pielaist kļūdas. Ļoti atsaucīgi ir Moner piedāvātāji, var zvanīt un prasīt par jebkuru montāžas sīkumu, jo instrukcijā bildes un apraksti ne vienmēr saprotami.
Svars gan laikam nebūs dakstiņa trūkums, jo ja jumts tur šīferi un sniegu, tad turēs arī dakstiņu, saprātīga slodze konstrukcijām nāks tikai par labu.
Vēl jārēķinās, ka papildmateriāli sākot ar zemsegumu un beidzot ar kores dakstiņiem sastādīs lielāku summu kā pats jumta dakstiņš, kas maksā ap 6-7 Ls/ m2. Šinī ziņā skārds, šīferis vai cits lokšņu materiāls varētu būt izdevīgāks.

Paldies, tomēr laikam neizskatīšu dakstiņus. Uz mirkli apsvēru domu par dakstiņiem, bet tā tika atmesta dēl potenciāla sadārdzinājuma, kas jau tuvojās 2x, ne tikai %, jo, pēc visa spriežot jau patreiz jumta konstrukcija nav ļoti nestspējīga kā te ieminējās kāds redzot manis nosauktos spāru parametrus. Vakar paskatījos smalkāk, patiesībā spāres ir vēl mazākas - 145*80mm un attālums starp spārēm ir ~105cm. Bet ieguldīties papildus konstrukcijas nestspējas palielināšanai nevēlos.
Nevaru 1000% apgalvot, ka tie lubiņi ir no mājas pirmsākumiem (kaut tā domāju), jo paši šai mājā dzīvojam no 80-to beigām, toties gana droši varu apgalvot, ka tie lubiņi/dēlīši ir zāģēti, jo ir "pūkaini" un atskabarnaini. Bez tam klētiņā vienā stūrī ir sakrauta čupiņa ar tādiem pašiem dēlīšiem, iespējams, ka rezerve. Kad būšu laukos, varu nofotogrāfēt.
p.s. brīvdienās vēl pasēdēšu un pakalkulēšu metāla jumta izmaksas. Tāpēc jautājums: kā sazemēt metāla jumtu un cik apmēram tas izmaksā darot paša spēkiem.

Droši vien kāds to nestspēju var sarēķināt, katrā gadījumā 145x80 ar tik lielu šķirbu neizliekas saprātīgi jebkuram jumta segumam.
Lai gan saliekot šķērslatas vai dēļus, slodze mazinās, bet kas notiks lielā vējā? Sniegā? Patiesībā, jumts jau var pat ieliekties, ja apakšā nav apdzīvots mansards, tad jau nekas, bet pretējā gadījumā visu reģipsi izlauzīs utt.
Varbūt ir vērts pielikt pa vidu papildus spāres?
Par cenām runājot - plēves vajadzīgas visiem materiāliem, stiprinājumi visiem, latojums metāla un dakstiņiem ir vienāds. Šindelim nevajag latojumu, bet vajag visu laukumu ar plāksnēm noklāt.
Viss ir rēķināms.
Konkrēts piemērs no dakstiņu tāmes - 75kvm=318,24Ls (tīrais dakstiņš). Kores dakstiņš 122Ls, bet var to nomest un likt bleķi. Metāla jumtam tak liek metālu ;) Tāpat ar sāniem.

Dabiski, ka lielā vējā viss jumts kratās kā vecs ikarus uz salu tilta gropēm, un visas plēves un citi štrunti sadalās pa pirmreizinātājiem. Dakstiņi labi ar to, ka nav viengabaalini un ja vējš tiek iekšpusē, tad mazliet paceļas kā vārsti un jumtu nenorauj, un arī svars palīdz.
Zibeni laist pie mājas zemē ir stulbi, jo var gadīties soļu spriegums un caur grīdu ienākt istabā, jo tur ir kādi 50 milj. V. Labāk jau kādus 10 m nost kādā kokā to štoku un nepievilināt mājai visus zibeņus.