Sveiki. Plānoju vasarā savest kārtībā lauku māju galu. Patreiz tā remontu nekad nav redzējis un ir apdrupis tā kā pat skaliņus var redzēt. Bez tam pats materiāls ar ko māja apmesta ir tik birztošs, ka pat atstutētas trepes atstāj nopiedumu. Bet varbūt tas ir normāli.


Kādas idejas ko darīt? Mēģināt uzjaukt vēsturisko apmetumu un bojātās vietas atjaunot? vai tomēr jāķeras pie darbietilpīgāka pasākuma un jākaļ viss nost un tad jātaisa no jauna. patreiz gan bēniņi neapdzīvoti, bet kaut kad nākotnē iespējams tiks apdzīvoti, līdz ar to plānota arī siltināšana. Varbūt prātīgāk ir kalt nost šo apmetumu, likt uz dēļiem fasādes vati un apmest to? Bet tad siltināšnaā sanāks jocīgs pīrāgs (no ārpuses): armēts apmetums, fasādes vate, dēļu klājs, mīkstā vate vai ekovate, plēve, reģipsis.

Ja tuvākajos piecos gados plāno siltināt, tad nedari neko. Ja fasādēs nav reedzami konstrukciju sabrukumi - pārbaudi zem logailām un vainagkoku... tad apmetumu nav vērts aiztikt. Tas - apmetums siltināšanai no ārpuses netraucēs.
Apmetums savu laiku nokalpojis un erodējis ārējo faktoru iespaidā... ja atjaunosi apmetumu, tad tas traucēs bēniņiem vēdināties - kāds tev jumta segums ( neelpojošs skārds?) un kā šobrīd bēniņi tiek vēdināti?

Skārds ir piebūvītei, kas pieslēdzas pret gala sienu un nedaudz ir bildē. Pašai mājai patreiz ir azbesta šīferis, kuru ceru vasarā mainīt pret bezazbesta šīferi, pie reizes bij plānots arī kaut ko pasākt ar galiem, un, ja būs finanses, arī siltināt pašu māju.
Patreiz bēniņi vēdinās pa šķirbām. Otrs mājas gals ir no savu laiku krietni pārkalpojušiem nomaļiem, kuros ir tādas sķirbas, ka maz neliekas. vasarā gan šo nomaļu galu plānoju nomainīt ar plākšņu materiālu. Tad ventilācijai domāju izgriezt vēdlūkas mājas galos pie kores.
Vai es pareizi sapratu, ka uz šā, savu laiku nokalpojušā, apmetuma var pa taisno līmēt virsū fasādes vati? Jo patreiz nekas neliecina par mitruma klātbūtni un cietušām koka konstrukcijām dēļ tā.
Pamatojums tam būtu, jo kaut arī māja gandrīz visa no koka, šī gala siena (vienīgā no 4 mājas) ir lieta (redzamas dēļu veidņu pēdas) no kaut kāda materiāla, kas noteikti nav betons un ērti būtu to nolīmēt ar fasādas vati un apmest, līdz ar to ērti būtu iet lidz pašam jumtam līmējot fasādes vati. Bet tad bēniņu daļā veidosies interesants pīrāgs (no āra): armējums, fasādes vate (100), vecais apmetums uz skaliņiem, dēlu klājums, ekovate vai mīkstā akmensvate, plēve, rēģipsis.
Tā drīkst?

Nu nevienā literatūrā neesmu sastapies ar piezīmēm, ka starp vates slāņiem nedrīkst atrasties citas konstrukcijas - koks ar apmetumu.
Vienīgā piebilde ir par telpu norobežojošo konstrukciju siltuminerces izmantošanu, jo vieglākas konstrukcijas, jo mazāka šī siltuminerce... tapēc no siltuminerces viedokļa pareizāks būtu pusmasīvs sienas pildījums... piemēram iekšpusē 5cm fibrolīts ar kaļķa javas apmetumu un starpa aizbērta ar kūdru vai zāģu skaidām... to tilpumsvars ap 300kg/m3 , kas nodrošinātu labāku siltuminerci telpām.

Nu jau gadu kā šādu fasādi, šķību, ar daļu sapuvušiem fragmentiem laboju, siltināju. Sākumā arī likās, ka vati virsū un ok. Tā tik elementāri viss nav. Līmēt tur neko nevar un šādi ieteikumi ir nerealizējami. Tikai mehāniska piestiprināšana, ja tas attiecās uz vati, vai tā būtu mīkstā, vai cietā. Tāpat sienu līmenis, droši nav vertikāls. Ja vēlaties "skaistu" māju, tad tas jālabo. Tāpat uz sadrupuša apmetuma līdzeni uzlikt cieto vati nav iespējams. Tāpat nav zināms, vai zem apmetuma nav ruberoīda slānis . Ticamāk ka ir, jo to lika piecdesmitajos gados. Tā atrašanās aiztur mitruma difūziju koka- vates konstrukcijās, to ieslogojot un veicinot pūšanu. Ja ir ruberoīds, tad tas jāsagraiza, vai jānorauj. Nonākam pie visa apmetuma nosišanas.... Statņu skrūvēšanas, līmeņošanas. Tā kā statņi taisni, siena šķība, tad pirmais slānis ir mīkstā vate, aizpildot pirmo kārtu.Otrā kārtā jau var likt cieto vati, tā iegūstot pilnīgi nosiltinātu, elpojošu sienu. Vai arī otrā kārtā likt mīksto vati, vēja plēvi, šķirbu, koka, vai citu plākšņu apdari. Es liku mīksto vati, cieto 100mm, armējums. Pie tā tagad apstājos, jo ir mazliet jāpadomā: kas labāk: dekoratīvais apmetums ar "labu"??? elpošanu, vai nenozīmīgu sienas izlīdzināšanu un krāsošanu tāda kā ir, tā iegūstot labāku "elpošanas" efektu. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka iekšpusē nekas netiek, netiks darīts no mitruma ierobežošanas puses, kā to dara jaunajās būvēs, un uzkrātajam kondensācijas mitrumam jāizvadās ārā, kā tas ir koka konstrukcijās. Ir arī dažādi domāšanas- izziņas varianti, kas paātrinās siltināsanas procesu, liekot nosacīti "elpojošu" TOGO vati ( mitruma caurlaidība, pēc mana aprēķina ir 8 reizes sliktāka kā vatei). tāpat var pūst ekovati starp statnēm, virsū fibrolīta plāksni, apmetums....un t.t.t.t.t.t.t.t Un siltinot pieaug sienas biezums par vairāk kā 100-150mm un jāskatās, vai nav jumta pārkare par mazu.

Paldies par atbildēm!

RX-
1) Jumts šovasar tiks mainīts, līdz ar to tiks pagarinātas galu pārkares.
2) Zem apmetuma nav ruberoīda, vismaz nekur to neesmu manījis, pat pilnībā nodrupušajās vietās.
3) Apmetums uz aci ir gana taisns, pāriešu ar līmeņrādi un konstatēšu kā ir patiesībā.
4) To, ka vate neturēsies tikai un vienīgi uz līmi tas ir fakts, mehāniska stiprināšana, manuprāt, ir pašsaprotama. Ideju par statņiem paturēšu prātā.

Papildus jautājums - mājas otrais gals ir apsists ar nomaļiem, kurus pilnībā plānoju ņemt nost un veidot visu no nulles. Kā veidot šo pīrāgu?? Vai meklēt netā un taisīt pēc karkasa māju sienu parauga??

Nezinu. Nav interesantu domu par Jūsu mājas otro galu. Bet pareizāk būtu, ja pēc remonta abi mājas gali būtu vienādi.