Labdien!

Pētu risinājumus aeroc 375 iekšējai un ārējai apdarei. Savā prātā biju jau ieplānojis abās pusēs attiecīgu apmetumu. Tagad sāku mazliet pētīt, un izrādās, ka ir ļoti jāuzmanās ar rasas punktu/kondensātu. Ja ārpusē uzlieku parastu cementa/kaļķa apmetumu, tad tam ir lielāka mitruma pretestība un gāzbetonā sāk rasties mitruma uzkrājums. Līdz ar to Aeroc raksta, ka apmetuma mitruma pretestība maksimāli drīkst būt tikai 2.5-3 reizes lielāka, nekā sienas konstrukcijai.
(aeroc µ = 5, cementa kaļķa apmetumiem šķiet sākot no µ=15, lai gan aeroc tabulā rakstās 6, vienīgi aeroc ieteiktajam MRP µ=12, bet tas ir 4mm biezumā)Tā rezultātā no apmetumiem nekas pāri nepaliek, jo visiem ir tomēr lielāka mitruma pretestība. Vai es kaut ko esmu salaidis ķīsēlī?

Vai pareizais risinājums ir tvaika barjera no iekšpuses? Šausmīgs piķis, lai visu noklātu ar tvaika barjeru. Turklāt, tad arī vairs apmetums no iekšpuses nesanāk, bet ir nepieciešama ģipškartona konstrukcija.

Lūdzu pasakiet man, ka aeroc + apmetumi ir bez kondensāta riska konstrukcijā? :-)
Pašlaik konstrukcijas rasas punktu pārbaudu pie iekšā +22 un 50% mitrums un ārā -20 un 80% mitrums.

varbūt ne pa tēmu, bet savā el termo-barometrā āra mitrumu pie -20gr neesmu redzējis 80%, parasti ap 60 grozās. Ja iekšsienas tiek gruntētas, krāsotas, tad rādītāji noteikti mainās...

Cerams, ka projektā nav vannasistaba vai dušas telpa pie ārējās sienas. Ja ir tad telpas tamp. +25 un siltumtehnika neizpildās nemaz nerunājot par mitrumu, ja nav tad parēķini kādas krāsas un tapetes var izmantot lai no iekšpuses palielinātu pretestību. Visas µ vērtības ir dotas LBN002-01 un aprēķina tehnoloģija arī.

Jūs esat droši, ka dominējošais mitrumvades mehānisms gāzbetonā ir tieši tvaika difūzija (baltā bulta fig 4), nevis kapilaritāte (melnā bulta)? Īpaši, piemēram, piejūrā...
[www.hoki.ibp.fhg.de]

Protams, manis nosauktie temp. un mitruma rādījumi ir mazliet ekstrēmi, bet lietas būtība nemainās arī pie +22/50% un -20/10%. Ja ārējais apmetums nav ar ieteikto tvaika pretestību mazāku par 2.5-3-kāršo gāzbetona tvaika pretestību, tad rodās rasas punkts gāzbetonā. Acīm redzot būvnormatīvi pieļauj arī tādas ārsienu konstrukcijas, kurās rasas punkts ir konstrukcijā iekšā. Taču es to nevēlos.

Vai es kļūdos: Ja rasas punkts ir gāzbetonā, un temperatūra ārā turpina pazemināties, tad iespējams ir nonākt situācijā, kad mitrums gāzbetonā sasalst un gāzbetona struktūra tiek bojāta.

Kuram ārējam apmetumam vēl bez aeroc ieteiktā Sakret MRP tvaika pretestība ir zem 15?

Tu visu esi salaidis ķīselī, vai tu lasīt neproti vai? Sd=µ x d

Mana kļūda izmantot terminu tvaika pretestība, kur runa ir par tvaika pretestības faktoru µ.
Aeroc iesaka nevis apmetumu ar mazāku Sd (kopējā materiāla tvaika pretestība), bet gan apmetumu ar mazāku tvaika pretestības faktoru µ. [www.aeroc.lv]
Man liekas loģiski, jo ja faktors ir lielāks, tad pirms šī materiāla jau sāk veidoties sastrēgums, jo šis materiāls uzņem mitrumu sliktāk.
Kuriem āra apmetumiem ir zemāks µ-faktors par gāzbetona 5?

Nu nevis µ mazāks par 5, bet gan mazāks par 5x3=15 (jo ieteikts maksimāli trīs reizes lielāks par aeroc µ).

Biezums tur nav jāņem vērā? Man gan liekas, štrunts ar tabulām, āra apmetumam jābūt mitrumcaurlaidīgākam kā iekšas apmetumam. Tas nozīmē - ārā kaļķa/cementa, iekšā cementa un lieta darīta. Vannenē es pilnīgi noteikti gruntētu, špaktelētu, noslīpētu, gruntētu un noietu līdz pat griestiem visu ar kaučuka hidroizolāciju 2 kārtās, stūrus un salaidumvietas armējot.
Krāsa un grunts ir zem 1mm kārtā un uz mitrumcaurlaidību neatstāj nekādu ietekmi - tas ir tas pats, kas ar tualetes papīru no lietus sargāties. Gāzbetonam nekas slikts nenotiks, bet mitrums viņā krietni samazinās siltumnoturību. Tāpēc jau tomēr paredzēts viņu vatēt, lai rasas punkts ir vatē, nevis blokā.

Lai nav jālasa visa manis iedotā saite: " Būtu vēlams, lai ārējā apmetuma lielums µ būtu lielāks par sienas bloku lielumu µ ne vairāk kā 2,5-3 reizes."

Laikam tas ir tulkojums, jo teikums tāds īpatnējs.