Labāk nerocies tik dziļi, bet pēc tam apber pamatus veidojot pauguru uz kura stāv māja. Apbēršanai der augsne, ko nostumj attīrot, laukumu. Tieši pie pamatiem gan pieber smilti, tāpat kā pamatos, ja veido pamatu lentu. Varbūt raksi kādu dīķi un tur atkal zemes jūra. Paši pamatus veidojām 2 gadus atpakaļ, arī mālainā gruntī, tāpat augsts gruntsūdens- pavasarī vai pagājušajās divās vasarās dīķis bija līdz ar zemes līmeni. Man ar zemi, ko nostūma attīrot augsnes virskārtu pietika, lai paceltu līmeni par 0,7 m ieslīpi 5m apkārt pamatiem, 2 gados nosēdās varbūt par 10 cm un ir problēma, ka zemes līmenis pie mājas ir par augstu. Tāpat visādi labiekārtošanas darbi paceļ zemes līmeni. Tagad taisītu pamatus vēl augstākus virs zemes līmeņa nepalielinot pamatu augstumu (pamatu kopējais augstums 1,5 m). Ja baidies no izcilāšanas pamatus veido nedaudz koniskus ar paplašinājumu lejasdaļā, augsnei sasalstot pamatus spiedīs uz leju. Mālā nez vai pēdai ir liela nozīme, jo māja nez vai spiedīs lentveida pamatus par daudz. Slīpā plakne labi novada lietusūdeņus, arī sniegs ātrāk nokūst, nemitrinot sienu. Man jumtam ir paliela pārkare, notekcurules vēl nav pieliktas, bet zemes uzbērums turas sauss. To var manīt pēc tā, ka sasalstot tas nepaceļas, kā piemēram šķūņa priekša, kura ir zemāk pie plakanas virsmas, attīrīta no sniega un var pacelties līdz pat 10 cm. Arī domāju par horizontālu putuplasta apmali visai mājai, bet tagad domāju, ka tā nepieciešama tikai tur, kur regulāri tīra sniegu vai var krāties un sasalt ūdens. Šķiet ka smilšu vannā apkārt pamatiem tas nekrājas, paaugstinājuma dēļ tie labi izžūst.
Ja lej lentu, tad visus elementus- pamatus, apmali un grīdu atsevišķi, jo visdrīzāk zemes sēšanās būs dažāda un veidosies plaisas starp šiem elementiem.