Tas gan, koka stabiem parasti sapūst tā daļa, kura saskarās ar auglīgo zemes virskārtu, kur ir organiku ēst mīlošas baktērijas. Nākamā vārīgākā ir staba virszemes daļa , kur iedarbojas ūdens, saule, sals. Visilgāk saglabāsies tā daļa, kas ir dziļāk par auglīgo zemes vriskārtu, tur nav saules, nosacīti konstanta temperatūra un ir ierobežota skābekļa piekļuve.

Par impregnētajiem koka - zemē iedzītiem - dažiem pieredze tāda : dari ko gribi - līdz 7 gadi max. izvelk.
Ar papildus bitumētu cokolu izmēģinājos (zemzemes daļa plus 15cm virs) - paši koka latu stabiņi ar Erlita + Textūrdekora un Pinotexa noklājumu - bet pēc 4-5gadiem konstatēju, ka tiem stabiņiem, kuri nav ar bitumu - tas kritiskais virszemes posms gandrīz pat labākā stāvoklī ! tā vieta laikam mazāk elpo...tumšais saulē uzkarst vairāk...utt.
Un visdumākais (žēl) ir tas, ka stabu gandrīz vai jāmet malkā, jo divreiz īsākus - un nevienāda garuma - praktiski nav kur likt...trupe uz augšu aiziet citam vairāk, citam mazāk....

Citus zemē spraužamus latu rāmjus jau taisīju ar divdaļīgiem statnīšiem - mazliet bojādams paskatu, bet paredzot iespēju apakšposmu - cokolu nomainīt...

Pašam gribējās sētu (ar horiz. dēļu aizpildījumu) un koka brusu stabiem.....

Gala funktieris palika apmēram tāds: rūpīgi antiseptizēti ( dubultā - Erlits + kas dižāks) 12x12 vai pat 15x15 šķautņu stabi, 120-140cm gari - pieskrūvēti pie U vai leņprofila cokoliem (max. 70cm). Metāla apakšgali savukārt (iepriekš - veidnī) iebetonēti 25x25x25 cm betona kunkučos. Uzstādu cokolus - pēc tam pieskrūvēju stabus. Un tas ir uz 25 gadiem vismaz...Dzelžus - atgriezumus ceru savākt no lauku draugiem - par nosacītu puscenu, vai kā citādi iegūt lietotus...

Līdzīgus cokolus var no metāla trubām - stabu gali jāsašaurina - tad jāiesēdina....tā laikam sarežģītāk...droši vien pastāv vēl citas interpretācijas - saglabājot pamatideju...(un apaļiem var nošķelt galā vienu kanti plakanu - lai pieguļ pie taisna metāla)

Tā ir krāmēšanās ne pa jokam...bet man personīgi roka neceļās koka brusu dzīt zemē - nopūdēšanai...ja būtu paša mežā - pa lēto sazāģēti apaļstabi - tad varbūt rīkotos citādi...

Atļaušos pacelt tēmu. Vajadzīga "pagaidu" sēta uz kādiem 5-10 gadiem, lai suņi satiekas pie tās sētas, nevis vienā vai otrā pļavā. Sākumā bija doma par paneļiem, bet tā doma tika nomainīta pret dēļu sētu ar koka mietiem.

Ir mazliet neskaidrības par to mietu stiprināšanu. Mietus domāju likt 85mm vai 100mm (atkarīgs no cenas), dziļums ap 70-80cm, sētas augstums ap 100-110cm. Dzīt ar kuvaldu būtu neprāts, jāurbj caurumu. Caurumu urbšanai domāju paņemt nomā benzīna urbi, bet nav skaidrs, kādu diametru ņemt. Grunts mālaina. 85mm mietam 80mm urbi? 100mm mietam 100mm urbi? 100mm mietam 80mm urbi? Ko varat ieteikt no pieredzes?

Es 80mm caurumos dzinu 100mm mietus. Urbu ar rokas urbi. Bija daudz maz ok. Galvenais neieurbt pa dziļu, lai vēlāk nenosēžas. Zemē aizgāja kādi 70-80 cm. Sietu skrūvēju klāt ar montāžas lentu un 5mm skrūvēm, jo visi sētas plastmasas štrunti maksā kosmosu.

Man grunts - melnzeme un smilts. Darbs ar kuvaldu bija grūtāk, kā izurbt.

Katls, paldies!

Ņemsim 100mm mietus - ņemot gaterī, cena pieņemama. "Pēc papīriem" skaitās 4. impregnācijas klase (viņiem pieejama 3. un 4.). Resnākus īsti negribās likt.

Ja darbs ar kuvaldu bija grūtāk nekā izurbt caurumus, tad 80mm caurums priekš 100mm mieta laikam būs par mazu. Ja citu pieredzes stāstu nebūs, tad būs vien jāņem 100mm urbi un jācer, ka caurums nebūs par lielu.

Par rokas urbi - jāizurbj ~90 caurumus, laiks stipri ierobežots (darbu arī bez sētas likšanas ir vairāk nekā brīvā laika). Cik youtubā paskatījos, tad ar benzīna urbi to caurumu var izurbt ~minūtes laikā - uz manu apjomu rēķinos ar 3-4 stundām tīri caurumu urbšanai. Ar rokas urbi - gan jau tuvāk 3-4 dienām.

Kad ņem urbi, tad ņem 2 lielumus. Es melnzemē un smiltī vēl varēju līmeņus izkoriģēt. Varbūt jānem 120 vai 130 urbis un jāpieber, ar kociņu jāpiestampā. Lai labi izskatītos rinda un solis arī ir no svara. Uz urbšanu laiks aizies mazāk nekā uz vietu, līniju atmērīšanu un līmeņošanu. Viss jasadomā, lai operatīvi var sadarīt.

Katls rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Varbūt jānem 120 vai 130 urbis un jāpieber, ar kociņu jāpiestampā.

Taisnība. Saurbjot mazāka diametra caurumus vairs neko nepamainīsi. Un tā kā visus urbumus veikt precīzi vertikāli ir praktiski neiespējami, no sāna stabu rinda izskatīsies šķība greiza, ja tos nevarēs piekoriģēt.

Diemžēl pat impregnēti koka mieti zemē ātri sapūst. Ja tas būtu drāšu paneļa žogs, tad ar koka stabu ilgi - līdz 10 gadiem varētu arī nostāvēt, bet, tā kā te plānojas koka dēļu žogs ar lielu vēja pretestību, tad to gadā piektajā vētra nojauks.

Metāla caurules kalpo 30-50 gadus. Jaunās protams ir dārgas, bet tolmetā vai pie veikliem darboņiem var dabūt ar par koka staba cenu. Vienīgi vai vienā diametrā būs 90 gab.

Katls, Cogito, kā to 5-20mm plato 80cm dziļo lokveida spraugu pēc tam aizbērt tā, lai stabi nevienmērīgas grunts sēšanās rezultātā nešķiebtos? Man tas šķiet vēl neiespējamāk nekā izurbt daudzmaz taisnu caurumu.

Aldiss, rakstīju - "vajadzīga "pagaidu" sēta uz kādiem 5-10 gadiem". Pa to laiku varētu izveidoties kaut kāds viedoklis, ko tad īsti gribam/vajag - līdzīgu sētu gar to pašu robežu vēl uz 5-10 gadiem, līdzīgu sētu pa visu perimetru, paneļu žogu pa to vienu robežu, paneļu žogu apkārt mazākai teritorijai, kaut kādu glītāku dēļu žogu vai ko citu, DIY vai pasūtītu. Variantu netrūkst.

Par metāla caurulēm - man dažas pagalmā mētājas kādus 7-8 gadus, nu nekas daudzsološs tur nav. Gali caurrūsējuši, šur tur arī cauruļu sieniņās pa caurumam. Kaut ko tādu sakopt un apstrādāt tā, lai būtu kaut neliela cerība, ka neizpūs 5-10 gadu laikā, arī prasa laiku. No otras puses - kupicās arī saraktas metāla caurules, stāv bez bēdām…