Vecais jumts jāņem nost, šķērslatas solis nesakrīt ar jauno jumtu un mansards vēl ir jāsiltina, iepriekš nebija. Zemāk links uz bildi, kā tas izskatās pašreis.

Mana doma ir no ārpuses noņemt Onduline loksnes, bet šķērslatas atstāt un pa virsu likt difūzo membrānu, tad garenlatas apmēram pa spāru vietām un tad šķerslatas ar nepieciešamo soli un bleķi virsū. Teorētiski es nesaskatu neko sliktu, vienīgi vai no iekšpuses ka vate piespiežas pie vecajiem šķērsdēļiem nav nekas briesmīgs? Elpošana jau tāpat notiks, protams dēļa vietā švakāk, mitrums tvaikos pa sāniem gar dēli. Vecos dēļus ņemt nost ļoti negribas, jo
1. naglas rūsē un grūti iedomāties, cik viegli viņi nāks nost
2. vieglāk plēvi ieklāt
3. papildus satur jumtu
4. lieks darbs

[docs.google.com]

Būtisks varētu būt 3.punkts, lai neņemtu nost. Iespaids gan tāds no foto, ka, kas bija pa rokai, to lietoja. Nav nekas slikts šķūnītim vai jumtam, ko tuvākos 100 gadus tikai palabos, ne kardināli mainīs visu konstrukciju.

Ja vati izdosies normāli ielikt (bez šķirbām), karogs rokā un uz priekšu.

Starp vati un difūzplēvi nedrīkst būt gaisa sprauga? Vai es pārpratu...

Ja ņem nost jumta segumu,kas tad ir vēl retinātais dēļu klājs-nieks.Tas arī nemaz nav jādemontē viss uzreiz-noņem 1,5m no apakšas un paralēli uzreiz liec virsū kondensāta plēvi,distances latas pa spārēm un kaut tos pašus dēļus atpakaļ,ja biezums īpaši nestaigā-būs arī jumtam saturs. Vai tiešām nav neviena puslīdz domājoša amatnieka pa rokai? Par siltināšanu arī nav īstas sapratnes. Vates vājais punkts ir lielais gaisa īpatsvars tajā. Ja gaisam ļaujam brīvi pārvietoties no vienas spāru starpas uz otru,kas ir neizbēgams rezultāts tam ja vati spiežam klāt pie dēļiem,tad siltinājums vēlamo efektu nedos-tas pēc pieredzes un nekāda perfekti salīmēta tvaika izolācija nepalīdzēs.Šajā forumā tvaika izolācijas fani krietni pārspīlē tās nozīmi.Plēve, kā tvaika izolācija ir vislētākais veids kā noizolēt konstrukciju gaisa caurlaidību,kas arī ir efektīga siltinājuma galvenais priekšnoteikums,taču ja pašā siltinājumā paliek tukšas gaisa spraugas-tās veicina gaisa kustību tajā-tādējādi siltumapmaiņa konstrukcijā notiks neatkarīgi no tvaika un difūzijas membrānas esamības.Vai konstrukcija jau kārtībā?

Ja plāno jumtu siltināt,tad labāk izvēlēties labu elpojošu plēvi-pie kuras var vati spiest klāt-ne no lielveikalu piedāvātajām.

Cik meistaru, tik padomu! :D Tāpēc arī prasu vairāku cilvēku viedokli un pats pēc tam izdomāšu, kas pieņemamāks.

P.S. Man kaut kā negribas ticēt, ka 0-2cm sprauka starp vati un difūzo plēvi krasi pasliktinās siltumizolāciju. Un kā pa tiem <2cm var svilpot vējš, ja no vienas puses 30cm vate, no otras kvalitatīva difūzā plēve? Plēvi domāju Tyvek (Dupont) Solid.

Un vēl ir variants likt vispirms virskārtu un tad mīksto vati stūķēt iekšā.

Tāds pabiezs pīrāgs Tev padomā. Bet manuprāt tevis izdomātais pīrāgs ir izmantojams. Vienīgie iebildumi, kas man nāk prātā ir:
1) atstājot pašreizējo dēļu šķērslatojumu, nevaru iedomāties kā korekti pareizi uzliksi plēvi, lai tai būtu "vēders". Plēvi nenostiepj un nenospriego, lai gan tā neplīstu pie nelielām jumta konstrukcijas kustībām, gan, lai kondensāts notecētu pa plēves viduci ("vēderu"), nevis gar spārēm, tās regulāri samitrinot un samazinot to mūžu.
2) Nespiestu vati klāt pie plēves/membrānas, jo tad veidosies "vēders" pretējā virzienā. Bet gan gar spāru iekšmalām pienaglotu 2cm līstītes pie kurām pieskavotu kartona loksnes, un tad pildītu vati, t.i. sanāktu šads pīrāgs - vate, kartons, 2cm šķirkārta, difūzijas membrāna, ventilācijas šķirkārta, jumta segums.
ja rocība atļauj, kartona vietā ieteicams likts pretvēja izolācijas loksni.
Secinājums - es ņemtu nost ne tikai veco jumta segumu, bet arī šķērslatojumu. To darot pa posmiem vienmērīgi kā ieteica Praktķis, tad jumts ne mirkli nepaliek bez šķērslatojuma un punkts nr 3 nepiepildas.

2 lietas - vate nedrīkst ventilēties un vatē nedrīkst nokļūt mitrums (tvaiks no iekštelpām, lietus no ārpuses utt.). Abos gadījumos vates siltumizolējošās īpašības samazinās gandrīz līdz pilnīgam to zudumam smagākajos gadījumos.

Ja neventilējas, gaisa sprauga var būt kaut metru bieza, gaiss arī ir siltumizolators.

Komentārs par plēvi un vēderu ir vietā. Kaut kā par to biju piemirsis. Vēl bonuss visam tāds, ka spāres dažveit līkas, iespējams jāliek blakusspāre, lai dabūtu taisnumu. Tāpēc laikam prasās pēc vairākām bezlietus dienām un jārauj viena puse nost, jāskatās vai jātaisno ar papildus spārēm un jābliež plēvem latas.

Alvisss !!! Gaiss kā izolātors darbojas tikai teorētiski.Praksē praktiski neeksistē gaisa spraugas kurās gaisam būtu(nebūtu) minimāla kustība,jo tikai pie šiem nosacījumiem gaiss būs izolātors.Praksē šajās gaisa spraugās notiek gaisa apmaiņa kas ieplūst pa mazu,mazu caurumiņu un brīvi izplatas pa visu plakni. Par jumtu; pēc teorijas elpojošajam zemsegumam nav nepieciešams izliekums-vati var blīvi spiest pie tā klāt un reāls kondensāts zem skārda var parādīties tikai nekvalitatīva siltinājuma gadījumā. Vis pārējais nožūs pirms būs parādījies-vismaz pie konkrētā jumta slīpuma.Domu par cieto difūzijas slāni es tikai atbalstu,jo daudz vienkāršāk un kvalitatīvāk var izveidot savienojumus ar fasādes siltinājumu un arī ar bēniņu horizontālo siltinājumu.No vecā šķērslatojuma labuma gan nekāda.Normāls latojums tāpat saturēs jumtu,no apakšas tāpat jātaisa perpendikulārs latojums kam jānovērš spāru deformācijas pirms virsū liec piem. reģipsi.