Tātad vai var slēgt asinhrono kondensatoru motoru t.i. tos, kam 2 tinumi, pie 2 fāzēm? Pie sevis domāju, kapēc ne? Vai nav vienalga, kā dabūt fāzu nobīdi, ar kondensatoru, vai citu fāzi? Jāsaka, mans eksperimentatora gars mani piespieda paeksperimentēt ar vienu vecu veļasmašinas laikam rīga-13 motoru. Motors noslogots ar centrbēdzes ventilatoru. Pieslēdzu, iegriezās smuki, uzreiz uz pareizo virzienu. Kādas minūtes 4-5 padarbināju, neko kaitīgu nemanīju. Noņēmu vienu fāzi, motors jūtami samazināja apgriezienus. Pieliku atpakaļ, noņēmu otru, nekādas izmaiņas. Tas laikam darba tinums. Nez kā ilgstoši darbinot, labāk slēgt to pirmo tinum nost, vai lai paliek klāt? Eksperimentēju ar 2800 apgriezienu motoru. Varbūt lēnajiem motoriem ir kādas nianses?

Ir divu veidu asinhronie motori: Ar palaišanas tinumu un ar nobīdes kondensatoru. Ar nobīdes tinumu: lieto speciālu slēdzi, kas nosaka papališanas tinuma pieslēgšanu, kamer piespiesta poga. Pēc apgriezienu uzņemšanas tinums tiek atslēgts. Kondensatora variantā kondensators nodrošina fāzu nobīdi 90 grādi. Pieslēdzot nobīdi kā otru fāzi no trīsfāzu tīkla, tā būs nobīdīta 360:3=120 grādi. Tas nav 90! Bet griezīsies.... Bija divu veidu veļmašīnas, kā ar kondensatoru, tā ar palaišanas tinumu....Un: kondensators nav bezgalīgi liels, tātad uz viņa krīt spriegums, un tāpēc visu otro fāzi pilnā spriegumā nebūtu pareizi slēgt uz ilgu laiku...var sadegt. Bet Edisons arī visu pābaudīja! Darba tinums ir ar mazāku omisko pretestību kā nobīdes tinums. Tā to var atšķirt.

Vai tik visas "Rīgas'' nebija ar palaišanas tinumu?

Rīga 8 bija ar rokas ( slēža speciāls kontakts īslaicīgai palaišanas tinuma pieslēgšanai) palaišanas tinumu. Bet vēlākās, cik atceros, bez. Bet motorā šis tinums vienalga bija, bet tā pieslēgšanu uz laiku nodrošināja speciāls palaidējs- relejs, kas nostrādāja , ja strāva darba tinumā pārsniedza darba strāvu. Tiklīdz motors uzņēma apgriezienus, strāva darba tinumā samazinājās, un palaišanas relejs atslēdzās. Tāpat kā tas ir ledusskapjos).

Veļmašīnas Rīga motoru vispār var palaist ar beigtu palaišanas tinumu. Mans sievastēvs bija tādu šmirģeli uztaisījis. Uztin uz motora ass striķi,uzrau ka kādreiz trakioram puskačuj,lai motors iegriežas, tad sprauž štepseli kontaktā un šmirģelē uz nebēdu. Uztin striķi uz otru pusi un motors griežas pretējā virzienā.

Par palaišanas tinumu neko daudz vis nezinu. Bet, ja otrs tinums domāts kondiķim, tad spriežu tā:
ir zināms, ka šā kondiķa kapacitāti piemeklē konkrētai slodzei. Citos režīmos strāva un tās fāze jau būs cita. Piemēram, ja kondiķis piemeklēts tukšgaitai, tad pie slodzes būtu jāslēdz paralēli papildus kapacitāte. Tā kā ar tādiem niekiem, cik zinu, neaizraujas (kaut gan mūsdienu elektronikas iespējas to ļautu), un nekas nenodeg (tikai neattīsta teorētiski iespējamo jaudu un lietderību), tad gan jau dzinējs īslaicīgos režīmos 90° vietā izturēs arī 120°...