Kādu materiālu vislabāk izmantot zem bruģa. Skaidrs, ka vajag kautko šķembveidīgu, bet tieši ko labāk ņemt - šķembu maisījumu 0-32mm, tīru skaloto šķembu 0-16mm vai arī granti (oļi+smilts). Vai virskārtai, kura iet tieši zem bruģa var izmantot skaloto šķembu 5-8mm?

Jo līdzīgāku dimensiju šķembas būs zem bruģa, jo vienmērīgāk slānis uzņems slodzi. Ja būs rupja un smalka materiāla maisījums, tad nesošo funkciju uzņemsies rupjās dimensijas, atduroties viena uz otru, bet smalkās tikai aizpildīs telpu, tādēļ slodze sadalīsies nevienmērīgāk un iespējama šķobīšanās.

Parasti jau liek rupju šķēmbu pēc tam rupju granti,noblietē un tad bruģi. Tā labāk ūdens infiltrējas.

Citāts: .....Parasti jau liek rupju šķēmbu pēc tam rupju granti,noblietē un tad bruģi. Tā labāk ūdens infiltrējas."
...un kad uzlīst kartīgs lietus. grants, smilts pa lielajām šķirbām aiztek zemē, veidojās tukšumi, bruģis "iekrīt, šķobās, gorās un locās". Tāpēc aprakstītajā gadījumā ar rupju šķembu liek geotekstilu, lai smiltis-grants neaiztek! Liekot smalkaku šķembu, ja pēc blīvēšanas labs klājums, tad ģeotekstilu neliek. Arī grantis ir dažādas. Labāka tā, kas ir kā mazi skaldīti akmentiņi. Tā labāk sablīvējās, "netek".

SerViss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jo līdzīgāku dimensiju šķembas būs zem
> bruģa, jo vienmērīgāk slānis uzņems slodzi.
> Ja būs rupja un smalka materiāla maisījums, tad
> nesošo funkciju uzņemsies rupjās dimensijas,
> atduroties viena uz otru, bet smalkās tikai
> aizpildīs telpu, tādēļ slodze sadalīsies
> nevienmērīgāk un iespējama šķobīšanās.

Vai bez līdzīgām dimensijām ir nozīme arī šķembu izmēram?
Šodien pēc lielā gāziena sanāca iekāpt sabērtā skalotās grants kaudzē - iegrimu gandrīz līdz celim līdz ar to radās milzīgs jautājums par šī materiāla izmantošanu par izlīdzinošo slāni. Vai var mēģināt kā izlīdzinošo slāni skalotās grants vietā izmantot smalko dolomīta šķembu (iekapjot šķembu kaudzē - kājas tā negrima)?

Nu gan...fantazētāji:".... nesošo funkciju uzņemsies rupjās dimensijas,
> atduroties viena uz otru, bet smalkās tikai
> aizpildīs telpu, tādēļ slodze sadalīsies
> nevienmērīgāk un iespējama šķobīšanās. "
Pirmkārt, slodzi uzņem viss laukums, ko aizņem viens bruģa elements. Blakus atrodās četri citi bruģa elementi. Šķirbas daļēji aizpildītas ar smilti.Pamats no šķembām noblietēts. Apakšslānis zem bruģa- grants, noblietēts. Jautājums: kur paliek tas materiāls , kas ļauj vairāk iegrimt bruģa elementam? Tas nav ūdens, kad strādā Arhimēda likums. Lai tas viss būtu stingri sablīvēts, blietē šķembas, apakšslāni- granti, izlīdzina- noņem lieko , neuzirdinot granti. Saliek bruģi. Ieskalo smiltis. Skalo kamēr šķirbas pilnas. Un visbeidzot pāri bruģim ar blieti. Ja zem šķembām nebūs "brāķis", biezums pietiekošs, neskalosies ūdeņi, būs geotekstils, ja tas ir vajadzīgs, tad nekas nešķiebsies, negrims. Jāpiemin arī attiecīgs bruģa biezums. Jo biezāks bruģis , jo mazāka šķiebšanās iespēja.

Klasiskākā kļūda, ko vēljoprojām pieļauj pat daudzas lielās bruģēšanas firmas, ir uzbērt biezu šķembu slāni - ar to pašu ir cauri. Izlīdzinošais smilts slānis ar laiku sabirst šķembu šķirbās un rodas nelīdzenumi. Klasiski pareizi cieto pamatni ir veidot no nesijātas grants, kas satur palielus akmeņus, to kārtīgi noblietēt, virsū likt maksimāli plānu izlīdzinošās smilts slāni, tad bruģi. Ja grants nav (un Rīgas rajonā arī nav par normālu cenu), var izlīdzēties ar šķembām, bet tad obligāti pirms izlīdzinošā smilts slāņa ir ilgi un pacietīgi centimetru pa centimetram kārtīgi jāpieskalo ar ūdeni šķirbas pilnas ar smilti - tālāk kā jau klasiski.

stonehengebpl.com/best-paver-patio-base-preparation/

Interesants tests par dažādiem materiāliem zem bruģa. Cik saprotu arī tiek piedāvāts likt dolomīta šķembu maisījumu 0-12mm pa tiešo zem bruģa un neizmantot izlīdzinošo smilti, jo tā esot vājā vieta bruģa noturībā.

J Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vai bez līdzīgām dimensijām ir nozīme arī
> šķembu izmēram?
> Šodien pēc lielā gāziena sanāca iekāpt
> sabērtā skalotās grants kaudzē - iegrimu
> gandrīz līdz celim līdz ar to radās milzīgs
> jautājums par šī materiāla izmantošanu par
> izlīdzinošo slāni. Vai var mēģināt kā
> izlīdzinošo slāni skalotās grants vietā
> izmantot smalko dolomīta šķembu (iekapjot
> šķembu kaudzē - kājas tā negrima)?

Noteikti jau ir kāds visoptimālākais izmērs atbilstoši bruģa ķieģelīša izmēriem.(Šķembas noteikti nedrīkst būt lielākas par pašiem ķieģelīšiem. DDDD)
Par skaloto granti. Pamatproblēma ir akmentiņu forma. Konkrētā skalotā grants visticamāk sastāvēja no apaļas formas olīšiem, tāpat kā plūstošās smiltis no apaļiem smilšu graudiņiem, tādēļ katrs apaļais fragmentiņš bez īpašas pretestības atrod sev ceļu starp pārējiem apaļajiem fragmentiem un neveido struktūru, bet ātri atkāpjas uz brīvo vietu. Aizplūst.
Drupinātās šķembas uzvedīsies pavisam savādāk. Viņas veido stuktūru un brīvajās vietās tik vienkārši nespēj iespiesties.(Labāk drupināts akmens. Dolomīts ar laiku izšķīst putrā.)
Salīdzinājumam princips apmēram tāds pats, kā sakraut vienu virs otra piecus kantainus klucīšus, jeb censties sakraut vienu virs otras piecas bumbiņas.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu gan...fantazētāji:".... nesošo funkciju
> uzņemsies rupjās dimensijas,
> > atduroties viena uz otru, bet smalkās tikai
> > aizpildīs telpu, tādēļ slodze sadalīsies
> > nevienmērīgāk un iespējama šķobīšanās.
> "
> Pirmkārt, slodzi uzņem viss laukums, ko aizņem
> viens bruģa elements.....

Runājot par dažādu dimensiju sajaukumu slānī tieši zem bruģa elementa. Tur nav nekāds abstraktais "viss laukums", bet liels skaits DAŽĀDU izmēru akmentiņu. Ja uz šī slāņa otrādi uzklātu koppapīru, uzliktu bruģa elementu, trīsreiz uzkāptu un pēc tam apskatītos koppapīra nospiedumus, tad nebūtu trīsreiz jāmin, kur ir vislielākie akmentiņi, un kuri uzņem vislielāko tiešo spiedienu.