Vēlos siltināt vecu, ķieģela skursteni neapkurināmā bēniņu daļā. Patreiz skurstenis gana daudz ir nodarvojies, vēlos novērst tālāku svīšanu, kā arī vēlos uzlabot iespējamo ugunsdrošibu skursteņa aizdegšanās gadījumā.
1) vai siltināt ar fasādes vati vispār ir jēga un es panākšu izvirzītos mērķus?
2) Kāds ir optimālais siltinājuma biezums?

Stipras aizdomas, ka
1) Visa tā vate piesūksies ar darvu, un ugunsbīstamība tikai palielināsies
2) Kondensēšanās notiek skursteņa iekšpusē,kura strauji atdod siltumu uz augšu apkārtējā gaisā, un vienalga atdzisīs līdz nākošajai kurināšanas reizei, neskatoties uz ārpuses siltināšanu. Kaut kādas izmaiņas jau būs, bet maza cerība uz būtisku efektu.
Ja situācija prasa neatliekamu darbību, tad efektīgāk būtu ielaist kādu ~4 metrīgu siltinātu cauruli, kuru nostiprināt skursteņa augšgalā.

Visprātīgāk būtu šo jautājumu uzdot skursteņslauķim. Jautājums tomēr saistīts ar ugunsdrošību.

Cukas izmērs?

Skursteņa siltināšanu bēniņu daļā veic lai tas nesilda bēniņus,bet lai skurstenī neveidotos kondensāts tas jāuzsilda ar dūmgāzēm t.i. sākumā jākurina ar pilnu klapi malku nežēlojot.

Skursteņa "svīšana" ir tikai sekas kaut kam. Jāskatās plašāk -iespējams skurstenim pievienots neatbilstošs apkures katls, vai visu laiku tiek kurināts ekonomiskajā režīmā. Varbūt vēl kaut kas trešais.

Veciem skursteņiem raksturīgs tas, ka daļa no cukas mūrējuma šuvēm ir izbirušas un skursteņa stobra "izsvīdumi"- darvas ūdens traucē redzēt iespējamās mūrējuma vainas. Tādejādi ieteikums izmantot skursteņslauķi ir pamatots.. taču , ja pašam acis vietā un rokas no pakaļas neaug.
Šuvju izburums virs 3cm var tikt uzskatīts par bīstamu un ja, tas tā, tad darbi jāsāk ar pārmūrēšanu. Forumā atrunāts, ar kādu javu to veic - tai jābūt plastiskai un jābūt tādai, lai labi aizpildītu kā horizontālās, tā vertikālās šuves.
Un tikai pēc tam, kad ir skaidrība par esošā skursteņa viendabību un ārpuse apdarināta - apmesta ar kaļķa javu var sākt siltināt.