Neesmu koksnes ķīmijas specs, bet, tas, ar ko apstrādā koka būves, saucas lineļļas pernica. Vismaz es 2010.gadā tādu pirku "Iecavniekā" savas dārza mājiņas apstrādei. Atšķirība no tīras lineļās ir tāda, ka pernica satur antiseptiskas piedevas, tostarp, lai tā manta negaršotu visādiem kaitēkļiem, kā arī dažādi tonējumi aizsargā pret UV.

Man tā mājiņa (guļbūve) stāv praktiski klajā laukā un diemžēl nākas ik gadu profilaktiski apskriet to ar pindzeli rokās, jo rudens lieti komplektā ar stiprajiem vējiem, kuriem pie mums ir kur ieskrieties, rada kaut ko līdzīgu augstspiediena mazgātājam, kas, protams, ietriec ūdeni dziļi koksnē. Vienu gadu neapstrādāju, tad uz kritiskās fasādes (no biežo vēju puses) bija uzmeties "LV pelēkais". Izslīpēju un kārtīgi sasmērēju. Teiksim tā, 3 gadus mājiņa izskatās diezgan nevainojami ("koka krāsā"), bet tas prasa diezgan rūpīgu kopšanu. No šodienas viedokļa noteikti būtu izvēlējies tumšu toni, lai nebūtu jāiespringst par vizuālo tēlu :)

Kāpēc šāda tipa (eļļas) man patīk labāk par krēsu vai Pinotex, - jo neveido plēves, kas atlobās un jākasa nost pirms nākamās apstrādes. Lineļļa kokā iesūcas kā švammē un atkārtoti apstrādājot uzsūc tikai tik, cik nepieciešams.

Ka neēvēlēts materiāls labāk ņem iekšā - šitais gan stereotips laikam ir baigi dzīvotspējigs!
Jebkura apstrādes škidruma patēriņš lielāks, jo tas spiests piesūcināt visas neēvelētā materiāla spursliņas (lielāku virsmas laukumu) bet dziļāk tas neiet - vajag tikai ar rokas ēveli nolaist un tad paši redzēsiet! Es kādreiz nejauši tā pamēģināju!
Cita lieta kad gateros ar ūdens bāzes antiseptiķiem apstrādā mitru neizžuvušu materiālu -
tad koka mitrums tā kā palīdz iesūkties dziļāk septiķim!
Esmu erlītu krāsojis zem pinotexa un arī zem kaeļļām - nekas pelēks nepaliek- kaut arī virsa nodilst, man tāda pieredze 6-7 gadu garumā, bet visi par mani smejās un netic!

! Ja ir ēvelēts, tad uzklājot kādu škidrumu, tas turās uz virsmas plānā slānī. Un atkal jāklāj, atkal, atkal...lai sasniegtu nepartauktu uzsūkšanās procesu, tā palielinot iesūkšanās dziļumu. Ja materiāls ir neēvelēts, tad uzklātais šīdums paliek biezākā slanī, to notur materiāla spurgaliņas ar slapināšanas un spraiguma spēkiem, nenotekot, tā samazinot uzklāšanu skaitu. Tas ietaupa laiku, enerģiju un arī uzklājamo materiālu, jo mazāk notek ārpus materiāla. Iesūkšanās dziļums ir funkcija no materiāla, šķidruma, temperatūras.

RX! sorry! Galīgi ņepoģelu! ...Nejauc jēgu...un nemusini tautu . Jebkuru krāsojamo virsmu vēlams turēt horizontāli (atmetot slinkumu) - tas ir likums!!! Neskaties no haltūristiem!!!
Ja vien mēs nelietojam krutās ( un ļoti dārgās) želejveida krāsas! Tad..jau arī nenotecēs!!! Koka -spursliņu virsma iesūc to pusotreiz lielāko šķidruma daudzumu , bet koka pamatvirsma iesūcas 1,5..2 mm dziļumā un tikai- paņem to ēveli un tad pastāsti kā bija !
P.s. tu tak laikam esi asu izjūtu cienītājs, ja patīk neēvelētais! Veiksmi darbā un person.dzīvē!

Paldies Zodčij par skaidrojumu. Un arī vēlējumu. Tikai palikšu pie sava, jo mans arguments ir tāds: Jebkuršs šķidrums ir ar savām īpašībām. Antiseptikis ar savām, protams. Un pēdējam, ir ķimiķu veicināta īpašība, slapināt, iesūkties. Cik zinu, iesūkšanos veicina ožamais spirts , spirts. Un, ja ņem vērā šadu faktu, ka ar , piemēram Tekstūrdekoru, kā piemēru, ko pirmo atrdadu, tiek teikts: ar 1 litru var pārklāt 9-11m2 ēvelētas virsmas, bet 4-7m2 neēvelētas. Tas ir, gandrīz , jeb tuvu divas reizes mazāk. Un kā Jūs domājat, kur paliek šī otra puse škidruma? jā, spurgaliņās arī...bet ne jau puse! Paprovējiet abus materiālus vienu reizi pārklāt, un paskatieties tās toni. Neēvelētais būs ar daudz intensīvāku krāsu. Kāpēc. Tāpēc ka vairāk koka šķiedru ar krāsu piesātinātas. Arī dziļāk, jo iedarbības laiks ilgāks. Interesanti, kā var noturēt horizontāli dēli......Bet sienu, kas apsista? Un ar neēvelētā dēļa patikšanu, vai nepatikšanu te nav nekāda sakara. Katram sava vieta. Un, Jūsu pieredze 6-7 gadi ir sīkums ar manu 45 gadu pieredzi........

Tā laikam muūu laikmeta iezīme - steigties un ticēt visādiem apšaubāmiem padomiem, kas izrauti no konteksta !
Kas pagātni pētī tas nākotni svētī ! Tā laikam ir rakstīts uz Brīvdabas muzeja vārtiem !
Vai mūs senči krāsoja zedeņu vai kāršu sētas, vai antiseptizēja jumta dēlīšus vai skaidas ??!??!?
Usmas baznīcu būvēja bez zāģa un naglām un tā stāv vēl šodien, bet ja prasītu mūsdienu konsultantiem"" tad tā butu pilna ar visāda kalibra speciālajiem stiprinājumiem, ietīta plēvēs no visām pusēm un pārklāta ar n-tajām kārtām dažādu aizsarglīzdekļu un krāsvielu !

Jāatvainojas Rx par emocionāli - nekorektā formā noformētām iebildēm! Neņem ļaunā! Tas tā nebija domāts! Vasarā, ja vien būs brīdis laika, krāsojot kādu dārza mēbeli - jāpamēģina kādi dēļu gali apstrādāt vienā un un otrā veidā (arī ēvelēts un nē) un pēc tam ar ēveli pārlaižot jāpārbauda (ja antiseptiķis iekrāsots, ļoti labi var redzēt, cik dziļi tas ir).
Mani tikai kacina fakts, cik bieži cilvēki piemin neēvelēta koka virsmas priekšrocības, bet aizmirst faktu, ka reti kur mums tā neēvelētā virsma der un mēs to gribam! Tā tomēr ir grūti kopjama un abrazīva! Tad kāpēc par to jāspriež un tā jāpiemin kā labāka - netiešā veidā nonievājot ēvelētu virsmu daudz būtiskākas un mums derīgākas priekšrocības. Pārspriežam labāk, kā gudrāk un pareizāk krāsot ēvelētas virsmas, lai tās ilgāk kalpotu! Jo tas mums ir būtiskākais! Un stundas, litrus vai krāsošanas reizes - it seviški materiāla pirmapstrādei - nevajadzētu gan skaitīt un salīdzināt ar kaut ko citu ! Cik vajag,tik arī jādara!
Nu sēta, šķūnis laukos, rāmji puķēm un pupām, varbūt kas vēl! Bet tikai tas kam īpaši nav jāskaras klāt un ko skatām no attāluma, tikai dubļu tonī - lai nekristu acīs zemes putekļi , kas nav jātīra utt.
Daudzas citas mums svarīgas lietas un priekšmeti tikai ēvelēti ir derīgi! Dārza mēbeles, koka ēku apšuvumi, terasu un balkonu margas un grīdas, ēku dzegas utt. utt...Guļbaļku virsma arī ir kā ēvelēta taču!
Viesturam laba piezīme! Bet veco laiku būvniec. zelta gudrības tikai ļoti daļēji , jauno tehnoloģiju mērcē un gliemeža tempā atgriežas un tieši kā tādi vecie laiki nekad nebūs! Īpaši mūsu valstiņā - padomju režīmu un veco- buržuju vērtību noliegšanas laiku pārcietušai!
Tāpēc jau Usmas baznīca un Kiži stāv 500 gadu, ka koku zāģēja pareizā mēnesī, dabīgi žāvēja, nezāģēja ar zāģi (šķeļot un bojājot koka šūnas), bet tēsa ar cirvi, un to darīja no iepriekšējiem mācījušies godprātīgi amatnieki, kuri nezināja vārdu haltūra! (nevis apakšuzņēmēji)
Un toreiz visus pilnībā apmierināja dabīgi pelēkais! Bet mūsdienas ir tādas kādas ir...
Nemērīsim mākslu kvadrātmetros! (pieredzi gados arī...Ha..ha) Bet pēc būtības un satura!
Visu cieņu foruma "asiem"!

Protams, katram dēļa apstrādes veidam savi labumi! Labumi ne tikai kā dēlim, bet kopā ar darbu, cenu, vajadzību un t.t.t.t. Jeb katram dēlim sava vieta. Man jau arī ir tā...: Atrodu dēli, neapstrādātu, vārdu sakot sū... ( man tādu krājies desmitiem gadu.......). Noēvelēju, caur caurlaidi (biezumēveli) izlaižu un , re, kāds super materiāls...tā vien žēl kādā mazsvarīgā vietā likt! Un jāpiemin sekojošais: ēvelētam kokamateriālam mazāka tieksme uz pūšanu. Kāpēc? Tāpēc ka uz tā mitrums neturās. Noripo piles. Ūdens plānā slānī. Ātri apžūst. Kukaiņiem grūtāk gludā virsmā iegrauzties. Sēnēm nav sākuma ēdiena (spurgalas). Un par veco māju supertruperkokiem: Nav jau tā, ka tikai pareizā laikā zāgēts, pareizi meistars ielicis...Ir vēl klāt apstākļi: Vai ūdens tek virsū. Vai telpas ir apsildītas. Vēdinātas. Mūsdienās visa pūšanas procesa iemesls ir siltuma un aukstuma satikšanās sienā, neizžūstošs mitrums!

Zodčijam un RX

Palieku pie pārliecības, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais ! Tāpēc modernā "Ilgspējība" nav jau nekas jauns - tā ir tā pati senču ar laika mērauklu pārbaudītā gudrība, ietērpta biezā un spožā mārketinga "plēvē" un pasniegta kā kaut kas jauns ar uzsvaru, ka ja tu to neizmanto tu esi " lūzeris" .

Pareizā laikā cirsts un sagatavots koks ir "dabīgi" antiseptizēts, bet mums stāsta ka tādu jau neviens nevarēs atļauties, tāpēc jāpērk lētākais un pēc tam tas jāmēģina uzlabot ar visādiem palīglīdzekļiem, galu galā "dzīvesciklā" samaksājot pat vairāk !

Kas ir "pareizais laiks"? Viena versija ir te, ko jau devu sarunā par malku: [www.savadak.lv] . Tie, kas savā mežā cērt un uzskata par pareizu tikai tā darīt, var pēc tam atskaitīties, kas sanācis...pēc daudziem gadiem, vienādos apstākļos iemontētiem kokmateriāliem, bet dažādos laikos cirstiem (oi..zāgētiem). Vai tikai šādi smalkumi, līdz datumiem, nav tas pats, kā "dārza kalendārs" kurā ir tā, ka salīdzinot autorus...daudzas nesakritības. Bet globāli skatoties uz šo jautājumu, jāpiekrīt, ka koks ir dzīvs un tajā dzīvības procesi ir determinēti laikā, kur vadmotīvs ir temperatūra un mēness stāvoklis........