kā isti ir pareizi - cik meistaru tik viedokļu, siltinot jumtu vai vati drīkst stumt klāt pretkondensāta plēvei ,vai tomēr jāatstāj gaisa spauga starpā ? Pats strādāju Norvēģijā - šeit nekādu spraugu neviens neatstāj jo šeit vis tiek darīts pēc sintef sertifikācijas noteikumiem ,bet kā parunāju ar LV meistariem tā daudzi saka pretējo ... kam tad īsti ticēt ,varbūt kāds var izskaidrot šīs gaisa šķirkārtas jēgu...?

Katra būvmateriāla pielietošanas sfēru nosaka materiāla īpašības, kur šobrīd ražojumiem no plastikātiem to - pielietošanu nosaka rūpnīca kopā ar idejas autoriem - zinātniekiem. Tapēc šobrīd apritē ir diva veida pretkondensāta membrānas - a) jūsu minētā , kuru var klāt tieši uz siltumizolācijas un b) otra - kura paredzēta ar caurvēdināmu gaisa spraugu virs un zem šīs membrānas.
No iestrādes kvalitātes viedokļa priekšroka jūsu a) variantam, jo tā izslēdz cilvēcisko kļūdu faktoru un samazina darbaspēka izmaksas - laiku, kuru patērē būvdarbos.

No www ir labāka atbilde: "Difūzijas membrānas (tās mēdz saukt arī par superdifūzijas, hidroizolācijas vai "elpojošajām" plēvēm) ir rūtiņveida polimēru materiāli ar augstu tvaika caurlaidības līmeni.
Tās nodrošina jumtu un sienu konstrukciju aizsardzību no atmosfēras mitruma piekļūšanas, vienlaikus nodrošinot ūdens tvaiku izvadīšanu no iekšpuses. Bez tam membrānas aizsargā konstrukciju no stiprām aukstā gaisa plūsmām (pretvēja izolācija). To augstā tvaika caurlaidība ir sasniegta, pateicoties īpašai neausta materiāla mikrostruktūrai no sintētiskām šķiedrām. Difūzijas membrāna iztur ūdens staba spiedienu līdz 2 metriem
Neapstrīdama difūzijas membrānu priekšrocība ir tā, ka tikai tās visracionālāk atļauj izmantot siltumizolācijai visu telpu starp spārēm. "Elpojošās" membrānas, atšķirībā no visiem pārējiem plēvju veidiem, klāj tieši uz siltumizolācijas materiāla, tāpēc to pielietošana ļauj atteikties no ventilācijas spraugām, kuras aizņem līdz 50% no telpas, kura paredzēta jumta siltināšanai.
"Elpojošās" membrānas īpaši plaši pielieto mansardu celtniecībā. To izmantošana ir optimāla pie auksto bēniņu pārbūves par mansarda telpām, nemainot jau esošās spāru konstrukcijas. Visas difūzijas membrānas var tikt izmantotas kā pretvēja izolācijas plēves." Līdz ar to, viss pateikts: Elpojošās liek saskarē, neelpojošās- abās pusēs ventilējama šķirba.

paldies par atbildēm ,beigās vis izrātījās tik vienkārši...

Man tomēr (stulbs) jautājums. Saimniecības telpā ir Rannila bleķa jumts (slīpais) un zem tā latojuma zilā plēve, tā, kurai apakša "pūkaina", bet augšpuse gluda. Mulstu par to, vai šī arī skaitās difūzijas plēve, jo www attēlos it kā figurē cita tipa izstrādājumi.
Tātad, no apakšas es redzu tikai zilo plēvi starp spārēm.

Tagad ,ja vēlos šo pasākumu nosiltināt, vai man zem zilās plēves ir jāatstāj gaisa šķirkārta un jāliek vēl arī pretvēja plāksnes vai tomēr nē? Ja nē, vai siltinājumu (vates plāksnes vai ruļļplāksnes) var likt uzreiz pie zilās plēves vai gaisa sprauga atstājama jebkurā variantā? Sorry, ka pārgremoju vienu un to pašu, man vnk būvmateriālu pārdevēji teica, ka jātaisa pilns pīrāgs ar pretvēja plāksnēm, bet tās tomēr maksā un ir vēlme saprast, vai bez tām var iztikt.

Otrs jautājums - ja ar budžetu nevisai un iekšējo apdari skaisti pabeigt nesanāks, kā labāk "nepabeigt" pīrāgu, lai tomēr siltumizolācija strādā, - vai pieļaujams, ka telpas griesti pēc jumta siltināšanas beidzas ar tvaika plēvi, tas ir, paskatoties uz augšu, redzu tvaika plēvi; vai tas neradīs mitruma kondensēšanos uz plēves un attiecīgi pilēšanu? Vai labāk atstāt redzamu vati? Telpu plānots apkurināt minimāli, tikai, lai tur kas nesasaltu, tas ir ap 5 grādiem.

Nekas tur nepilēs, var pat teikt, ka tas drošākais variants - atstāt plēvi redzamu:) Vienīgi UV stari var ilgākā laikā to ietekmēt. Ja tā zilā plēve saucas ''pretkondensāta'', tad zem tās jāveido otru vēdināmu spraugu virs pretvēja vates, vai vējplēves. Ja tā ir difūzmembrāna, tad vati jāliek tai klāt.

Kāpēc radusies doma siltināt pašu jumta plakni? Vienkāršāk,ērtāk un pareizāk būtu atstāt nelielu ventilējamu aukstu "bēniņu" daļu,bet telpai siltināt horizontālo griestu plakni.

Praktiķim: ja jautā man, tad es Tev piekrītu un man mājas dzīvojamā daļa tā arī ir būvēta: horizontālais pārsegums 2x siltināts, tad tipa mazi bēniņi un aukstais jumts. Šī te telpa, kuru grasos siltināt, ir maza saimniecības piebūvīte bez nekā cita: 4 sienas un slīps jumts, nekādu citu griestu nav. Tāpēc gribu šo slīpo jumtu nosiltināt, bet, kā jau minēju, telpā jāuztur tikai minimāls siltums, lai nekas nesasalst, ne vairāk. Ar vaļēju jumta kārbu aukstajam jumtam pašreizējā variantā, protams, nepietiek :D

Khe, es neesmu pārliecināts (bezmaz jāiet uz bodi noskaidrot), vai tā zilā plēve ar cieto augšpusi un "pūkaino" apakšu saucas pretkondensāta, domāju, ka speci sapratīs tīri no apraksta. No tā tomēr atkarīgas izmaksas un siltinājuma konstrukcija.

Pie šodienas ražotāju krāsu gammas, neņemtos pēc šāda apraksta noteikt vai tā ir viena, vai otra... Abām mēdz būt pūkaina apakša un stingrāka virspuse. Vairāk gan pretkondensāta redzētas baltas, bet cietā virspuse rada aizdomas, ka tā varētu būt arī šī... Pa virspusi ir domāta ūdens(piļu) notece uz leju, bet apakšas pūkas piesaista mitrumu, kurš izvēdinās pa apakšējo vēdināšanas spraugu.

MAN liekas daudzi šeit murgo.
Difūzijas membrāna nav tas pats kas ir pret-kondensāta plēve.
pret-kondensāta plēve nevar likt klāt izolāciju.