Sveiki. Saskāros ar tādu niansi attiecībā uz tēmu. Jumta konstrukcija - kopnes, aukstie bēniņi, siltinājums 35cm vate, plāksnes 3 kārtās (vispirms bija 20cm, tad tika papildināts ar vēl 15.
Vājās vietas šādā risinājumā - kopņu iekšējo saišu savienojuma vietas, diezgan problemātiski (?) salikt vati tā, li visas vietas piepildītos, kas mana gadījumā arī nav izpildīts.
Es pat pārak neiespringtu, ja ne kāda nianse, kas atklājās vakar. Aukstajā laikā lūka uz bēniņiem nostāvēja atvērta kādu pus dienu apmēram, attiecīgi bēniņos tika daudz silta mitra gaisa un radas apsarmojums. Vakar, savukārt, iestājās pozitīva temperatūra, un tas apsarmojums nopilēja nost. Tur, kur uz vates - nu labi, cik nu tur viņš bija, pāris litri varbūt uz visu jumta platību gan jau savāksies ne vairāk. Bet ... pa kopņu saitēm ūdens notecēja uz leju un savienojumu vietās attiecīgi pileja no griestiem. Jāpiebilst, ka man paveicās, jo pie griestiem šobrīd ir karkass, un pēc pāris nedēļām būtu ģipškartona plāksnes, un tad būtū d...ā darbs un materiāli.
Līdz ar to jautājums par siltinājuma remontu un mitruma novadīšanu. 35cm vati ravēt nost es, dabīgi, nevēlos, un iespēju aukstā laikā uzlīst bēniņos, ja baigi vajag, arī gribu atstāt. Pirmā doma - ar kaut ko sabērt tajās saišu vietās kaudzes ar kautko, pa virsu kādu plēvi, kuru pielīmet pie tām saitēm vai kaut kā tā. Kā labāk/pareizāk? Kur meklēt materiālus?

no ieksas trukst tvaika izolacijas pleve. virs vates var salikt kartonu.

Aukstajiem bēniņiem vajadzētu būt labi vēdināmiem...

Palasi [gimenesmaja.blogspot.com]

Tvaika izolācija ir - pergamīns zem vates, ar vēdināšanu arī viss kārtībā. 5 ziemas nekādas tamlīdzīgas problēmas nebija, jo lūkas vieta bija ciet, līdz ar to nekāda tvaika nebija. Vēl viena tvaika izolācijas slāņa ieklāšana nenovērsīs problēmu, saistītu ar lūkas atvēršanu, un teorētiski radīs kādu citu problēmu - ja tas slapjums satecēs uz tās izolācijas, tad griestus nesabojās, bet par cik diez vai pietiekami ātri iztvaikos, var radīt labu augsni pelējumam.
Mans jautājums ir ar domu nodrošināties pret šādu problemu nākotnē, jo reāli tā lūka bija vaļā dažas stundas, un ar to pietika aprakstītajām problēmām. Pie kam problēma reāli pat nav ar neliela daudzuma kondensāta rašanos, bet tieši ar to, kā tas mitrums notek pa kopņu saitēm, kartons vai pleve diemžēl šo problēmu nenovērsīs, un tās piles uz vates arī ir štrunts, kaut gan, ja tā padomā, kartons vai difūzijas plēve par sliktu nenāktu, jebkurā gadījumā, tā nav galvenā problēma.

No aprakstītās situācijas nav skaidrs, kas nosarmoja un kur radās kondensāts. Ja nosarmoja jumta segums, tad trūkst plēves zem jumta seguma. Ja nosarmoja jumta segums, tad bēniņos trūkst ventilācijas, kura ir obligāta, un nevis miniatūru nejaušu šķirbu veidā, bet gan konkrētu ventilācijas caurumu veidā. Man, piemēram, mājas galos ir atveres 30cm diametrā.

Bet vai ir vērts ieguldīt kaut minimālu enerģiju šo trūkumu novēršanā, ja vienkāršākais risinājums ir nelīst bēniņos? Kas būtu darāms bēniņos, kuros nedrīkst pārvietoties, jo tādejādi tiek bojāts siltinājums? Nosiltināji, aizvēri lūku un aizmirsi! Protams, ja māja interesē kā būvniecības process, nevis dzīves vieta, tad cita lieta.

Apsarmoja jumta segums, no iekšpuses. Jumta segums = OSB, apakšklājs, bituma šindelis. Šādos risinājumos plēvi no iekšpuses neliek, jo ko gan tā dos, apsarmošanas gadījumā attiecīgi apsarmotu plēve, un rezultāts nemainītos. Ventilācija ir 16 atveres pa perimetru, 5x20cm apmēram kaut kā tā, šķiet pietiekami.
Jā, aukstā laikā nelīst bēniņos tiešām ir risinājums. Vismaz neturēt atvērtu lūku pus dienu :) Bet process mani arī interesē, un ja ir risinājums bez pārmērīga darba un materiālu ieguldījuma - priecāšos.

Kur ir izvietoti ventilācijas caurumi? Galos, tas ir, trijstūros?
Tīri teorētiski, redzot detalizētāku situācijas aprakstu, ko šajā gadījumā dos kopņu siltināšana, ja dotais lielums ir pāris litri ūdens, kuri notek no slīpas jumta konstrukcijas? Tad jau reālāks risinājums ir izveidot iekšējo noteksistēmu, kas savienota ar ūdens noteksistēmu ārpusē :)))

Tā teikt, ja nav ko darīt, tad kaut kas ir jādara...

Lai izvairītos no šādas situācijas, tad jārīkojas šādi.
Jumta segums jānodala no bēniņu telpas ar pretvēja vati un jumta plaknei jānodrošina atsevišķa ventilācija, bet atdalītajai bēniņu telpai sava ventilācija.
Jumta kores ventilācijai jābūt obligāti, ja tādas nav, tad tev problēmas būs visu laiku.
Un šeit pat nevajadzēs turēt bēniņu lūku vaļā, pietiks ar siltuma daudzumu, kas izies caur izolāciju. Automātiski jumta apakšējā virsma ir auksta un siltumam atduroties pret to, mitrums kondensējas un pie lielākiem mīnusiem sasalst, bet vēlāk sāks pilēt uz leju.
Bēniņu telpai ierīko Whirlybird ventilatoru.
Vasarā savukārt būs ieguvums tāds, kad bēniņu telpa neuzkarsīs un attiecīgi arī nebūs tik karsts telpās zem bēniņiem.
Īsāk sakot doma tāda, jumta plakne atsevišķi, bet bēniņu telpa atsevišķi.
Protams, te var diskutēt par materiālajiem un darba ieguldījumiem. Taču no pieredzes varu teikt, ka šis principā ir vienīgais variants, kā ar šo cīnīties.

Kāda siltuma iziešana caur izolāciju, lai rastos kondensāts???
Varbūt tomēr ir prātīgi novērst cēloņus, nevis 2x sadārdzināt bēniņu telpu novēršot sekas?
Kvalitatīvi iestrādāts siltinājums un atbilstoša ventilācija ir atbilde dotajai problēmai, protams, arī bēniņu telpas likšana mierā.