SVX

Pagāš vasar ieraku betona stabus un uzliku koka deļu sētu (horizontāli)
Problema tāda ka stabi pēc ziemas staigā gan uz leju, gan uz sāniem .
gar sētu ir grāvis . starp gravi un un sētu ir kādi 0.7m .
Vai ir kādi pasākumi kā nostiprināt to joslu starp gravi un setu , lai nestaigātu stabi. vai tas nav iespējams :(

Pārāk maz informācijas, kaut pamatā cēlonis varētu būt zemes kūkumošana. Izsalst ne tikai no augšas, bet šajā gadījumā caur 70 cm arī no sāniem. Uz aci prasās vai nu stabus gremdēt tā padziļi zemē (ap 70-90 cm zem grāvaja ūdens līmeņa), vai arī siltināt starpu starp sētas pamatiem un grāvi. Vai tie būs prātīg(ākie)i risinājumi, neņemos apgalvot.

kads tad tas butu siltinasanas panemiens ?

Te forumā viens kādreiz bija iemetis bildi, kā skandināvi zem sētas siltina - paliek puķiku un tad mūrē uz augšu akmens sienu...
Šajā gadījumā tas neder, varētu mēģināt ierakt gar sētu/stabiem uz leju stāvus kādu puķiku. Nevar gan zināt cik daudz tas atrisinās problēmu.

Šogad dēļ kailsala visādi brīnumi notiek,kas sniegotajās ziemās nekad nav bijuši.
Vienīgais reālais variants grāvī likt caurules un bērt to ciet,ja,protams, tas ir grāvis,nevis grava :)

a ja gravja slipuma dzit kaut kadus metala stirus ieksa bet nezinu ko starp stiriem likt horizontali :( un pec tam uzbert virsu zemi ? nu tipa no 0,70 cm vieta butu kadi 1,20m vai tas kaut ko mainis ?
stabu iesanai uz saniem :)

Grāvis tur ņipričom. Paskaties kā stabi ir iebetonēti. Klasiskākā kļūda, kas 100% škobīsies un cilāsies ir izrakt bedri, konusa veidā, ielikt stabu un līdz augšai pieliet ar betonu, sanāk tāds kā V burts. Zeme sasalst un aiz betona konusa "ausīm" stabu paceļ augšā - nav svarīgi, cik dziļi tas ierakts, kaut 10 metrus zem zemes. Betonu vajag ne augstāk kā kādus 20 cm no zemes virsas un bedrei jābūt vertikālai, vai ar konusu uz leju, lai sasalušajai zemei nav aiz kā pacelt. Mālā betonēt vispār nedrīkst - tur izrok dziļu bedri, paliek apakšā akmeni un stabu no visām pusēm kārtīgi piestampā ar zemi ar brusu dauzot pa kārtām.
Man arī bija nepareizi iebetonēti vārtu stabi - kalu tās ausis cik nu varēju nost, liku virsū puķiku, kādus 50cm rādiusā ap stabu, tad apbēru ar zemi.
Iztaisno tagad, kamēr zeme mīksta, jo vasarā tos vairs nepakustināsi.

Kaut kas līdzīgs ir darīts:
1) ap stabu min 20cm - grāvja pusē 25-30cm platumā - parok ārā auglīgo (vai mālaino) zemi - vai smilti. Ja mālaina grunts - tad dziļāk - līdz staba pēdai.
2) izraktajā ieblietē slapju smilti (varbūt jauktu ar granti - ja tāda ir) vai akmeņainu granti. Cik ir un cik nav žēl - smilts virsslānī vairāk - grāvja pusē niknāk - blietējot pievienojam oļus, rupju šķembu, pilnķieģeļa vai betona atlūzas. Lejam ūdeni - lai viss blīvi sagulst.
3) ja zālājs - tad virspusē pietiek ar 5- 10 cm augsnes kārtu - forumā jau apcerēts.
4) virsmu planējam tā, lai nebūtu ieplaku stabu vietās.

Varbūt var cementēt to blietējumu - bet laikam nedrīkst aizrauties - lasām augstāk Aaaa spriedumu...bet akmeņu ieblietēšana ir ļoti svētīga...
Ja staba pēda guļ uz kaut kā mālaina - nav jau labi - bet apakšā rakties muļķīgi - lai paliek kā ir .

Jo stabu no sāniem pieguļošā zeme - ar berzi pa virsmas laukumu - cilā vēl vairāk kā no apakšas
(melnā un īpaši mālainā). Ar līdzīgu mērķi - rupjas smilts aizbērumi ēkas pamatu ārpusē - to mēs visi zinam...kaut kā tā...
Mums "dārzkopības kooperatīva" teritorijas robežas grāvja malā 40 gadu stāv stabi - uz tīras smilts grunts un ar vieglu met. sieta aizpildījumu gan - apkārt melnzeme - arī šķībi sasvērušies - un īpaši uz grāvja pusi. Kad kāds galīgi sāk "krist uz nerviem" - pašķiebjam un atverē ieblietējam ko akmeņveidīgu - un pieberam smilti, ja nav slinkums.

Kā ietiepīgs klasikas propagandētājs par puķikiem zemē - nezināju. Sava note varbūt ir - vikingu pēcteči jau gudri. Cik saprotams - doma piepaturēt zemes siltumu kas izdalās no apakšas uz augšu - bet visas fineses jāievēro - uz kādas pamatnes tiek likts - ne no sāniem vai zemes virspusē - tā ka aukstums no abiem sāniem tiek klāt...kaut kā tā...Pa "fikso" nointerpretēta laba ideja var zaudēt nozīmi - vai pat radīt kaitējumu...

Tik iedomājos - sāksim zem mazēku pamatiem, zem ceļa klātnēm likt puķikus...utt.
Lai jau dzīvo demokrātija...
Kaulus varbūt labāk sabērt - pie Piltenes 70 - tajos - tīņa gados atceros redzējis mēra laiku kapu kalniņu - ar brīdinājuma šilti - un no smiltīm ārā rēgojošos kaulus- ekoloģiski tomēr - vai puķiks tik ilgi saglabāsies? Atvainojos, ka mazliet paņirgājos - bērnību atcerējos - kam negadās....

Zodčij, kad nākošreiz gadīsies braukt pa Vācijas lepnajiem bāņiem un pie ātruma 200 kmh nejust ne vibrācijas, ne kalnus/lejas, tad atceries šo forumu un to, ka zem tā 70cm betona, kas ir uz bāņa, apakšā ir nekas cits kā puķiks... jā, jā, tas pats briesmīgais un nelabais puķiks.
Skandināvijā horizontālo zemes siltināšanu izmanto jau n-tos gadu desmitus - un mēs tik brīnamies - kā tur viņiem vienmēr viss tik taisns, neviena saškiebta sēta, neviena sašķiebta šķūņa (šķūņi vispār ir kaut kāda Latvijas vizītkarte - braucot pa Latviju, es domāju, no 100 pa logu redzētiem šķūņiem vismaz 100 būs šķībi :)) Nesaku, ka tas ir puķiks, tas ko saku, ka nevajag kā ēzeļiem turēties pie kaut kādiem kapeņu stāstiņiem - viss jaunais, modernais un labais ir jāizmanto. Arī celtniecībā viss iet uz priekšu, nekas nestāv uz vietas un tos būvētājus, kas argumentē, ka tā, lūk, būvē jau 100 gadus es ar s--- koku izgaiņātu. Tā ir stagnējoša domāšana - tas ir tas pats, kas teikt, ka nu nekas jau labāks par žiguli tāpat nav izdomāts. Nevajag baidīties izmantot jaunos materiālus, ja tie loģiski padomājot dod kaut kādu labumu.

es stabus betoneju ta

izraku bedri- nebij koniska , taisna
katra bedre iebetoneju gridinu kadus 10 cm. lai visas bedres butu vienads augstums
saciete
liku ieksa stabus , betoneju talak kadus 20 cm.
saciete
parejo bedri beru ciet ar zemi

skatoties cauri stabiem var redzet ka dazi staiga kadus no 1-4 cm pa augsam
pie citiem pieejot var pakusinat
citi stav cieti
zeme ir miksta

TADAG TOS SKIBOS STABUS VAJADZETU TAISNOT VAI VELAK ?