Protams tie žogi dažādi mēdz būt. Ir kur vienk. caurules saspraustas zemē, kā pagaidu variants un turās pa smuko, ir kur smalkas firmas ierīko un žogs vienalga gāžas laukā. Un cik esmu pavērojis, tad ir izgāzušās gan parastās pītā sieta sētas pie cauruļu stabiem, gan smalkie vairogu žogi ar visām pasētām un betona stabu pēdām.
Protams, ir vietas, kur žogam vairāk funkcionāla vērtība un neviens tur neies skatīties vai stabi taisnā līnījā vai kas. Bet ja tā fasādes puses, tad jau vēlēšanās būtu, lai ir zināma sakārtotības sajūta.
Pats priekš sevis ar vēl neesmu sētu sataisījis, nekādi nevaru izšķirties par to cik kapitāli tos stabus betonēt, jo vieta nav līdzena, gar vienu malu ceļa nogāze vēl.
Tagad apcerot šo tēmu ienāca prātā doma, ka varētu tā kapitāli stiprināt stūra stabus un varbūt vēl pa vidu kādu uz garākiem posmiem un žoga sietu stiprināt pie nospriegotas drāts, pie kuras atsaitēt arī pārējos stabus. Sanāktu līdzīgi kā elektrolīnijās, kur blakus stabi un vadu smagums notur visus stabus ierindā.

Piebildes arī pie iepriekš rakstītā :
Betona sētas stabs - ar apakšu iebetonētu betona klucī - forši.
Ja sēta grāvja nogāzes malā - grāvja pusē grunts pastāvīgi mitrāka (vai slapjāka - sevišķi pavasaros) - līdz ar to plastiskāka - vājāka pretspiedienam - un tās vēl ir MAZĀK ! Šie ir pamatiemesli - kāpēc jebkura veida sētas stabi cenšas gāzties tieši uz grāvja pusi.

Secība sekojoša : pietiek nedaudz sašķiebties - sētas pašsvara slodze vairs nav pa vertikāli - un turpina gāzt stabu ar vēl lielāku spēku...Mitra mīksta zeme ( vai arī smilts) padodas - izspiežas un process turpinās...

Jebkurā gadījumā svarīgi :
1) lai staba apakša - pabetonējums, blietēti akmeņi būtu uz MINERĀLGRUNTS (ne auglīgās augsnes) vai uz Smilšu Spilvena ( ja mālains apakšā) - tieši tāpat kā ēkas pamati.
2) un ap stabu - sevišķi grāvja pusē - vājās zemes vietā - būtu cieti sablīvēts smilts (grants) slānis ar akmeņu (šķembu) - jo vairāk jo labāk - piejaukumu. Ja triviāli - vismaz akmeņi ieblietēti zemē.
Akmeņi, šķembas u.c. smagas frakcijas neļauj smalkajām smiltīm (zemei) tik ļoti padoties, izspiesties...kaut kā tā.
Vispār šīs ir senas senču gudrības, kuru būtību arī skandināvi neaizmirst - aranžējumu pilnveidojot ar modernajiem materiāliem...ja vien to lietderīgumu nelobē kāds lielražotājs...