Situācija sekojoša
Ir betona grodu aka dzeramajam ūdenim 7 m dziļa, grodi bez savienojuma gropes. Aka labā vietā, tāpēc pat viskarstākajās vasarās ūdens zem trešā groda nenoiet. Augšējais grods beidzas 30 cm virs zemes un tālāk ir uzbūvēta koka konstrukcija ar dēļiem, kas sen jau nopuvusi, kā rezultātā akā regulāri peld vardes, gliemeži un citi četrkājainie draugi :) Ir ļoti pamatotas aizdomas, ka četrkājainie draugi (arī kurmīši) nonāk akā ne tikai pa virspusi gar koka virspuses/groda salaidumu, bet arī grodu salaidumu vietā (starp pirmo un otro grodu un starp otro un trešo grodu), jo ir pāris vietas, kas izskatās izdrupušas (piemēram ūdensvada ievades vietā apmēram 1.5 m dziļumā). Lieki piebilst, ka ūdens jau kādu laiku netiek lietots minēto apsvērumu dēļ.

Gribu situāciju uzlabot, tad nu plāns sekojošs:
1. Nojaukt veco koka konstrukciju
2. Izūknēt aku + izsmelt dūņas + citas vielas līdz pēdējā groda apakšējai malai
3. Piebērt pamatni ar oļiem 20 cm biezumā
4. Aizpildīt spraugas starp grodiem ar javu + armēt ar kaut kādu lentu (?)
5. Pielikt augšā papildus grodu + kārtīgs ūdensizturīgā finiera vāks.
6. Pāris dienas sūknēt prom ūdeni, lai šuves var kātīgi nožūt.
7. Ūdeni uz analīzēm, lai zinātu, ka var dzert.

Jautājumi:
A. vai filtrējošam slānim pietiek ar oļiem vai vajag vēl kaut ko?
B. Kā vislabāk saremontēt grodu savienojumu vietas + izdrupušos robiņus, lai pēc tam kad būs arī zem ūdens nedrūp?
C. Vai ir nepieciešamība ūdeni dezinficēt beigās?
D. Kādi citi komentāri?

Paldies

iesaku sākt ar analīzēm. Tikai caur sietu, ar vardēm nevajag vest :D
Un tad var secināt, vai ir vērts ko darīt. Mūsdienās jau pastāv arī iespēja filtrēt, bet labāk, protams, sagatavot izejas pozīciju līdz maksimumam.
Par pārējo, gan pakomentēs zinošāki.

Akā ūdens ieplūst no sāniem caur grodu sadurspraugām. Cik saprotu, tad tev gruntsūdens pieplūde notiek jau 2,5..3m no planētās virsmas pie akas. Tālāk - zemākie grodi no 3m līdz 7m ir vienkārši ūdens rezerve. Ja tu zini savu ūdens diennakts patēriņu - 200 l uz cilvēka un ģimenē tev 5 cilvēki... tad diennakts rezerve ir 1m3 ūdens. Ja tev tāds ūdens daudzums pieplūst - brīnišķīgi, tad tev teorētiski pietiek ar akas dzīļumu līdz 5m.... kur tev uzkrājas apmēram 1,2m3 ūdens pie groda diametra 0,9m.
Tātad tev jānoblīvē tikai tie grodi, kas atrodas virs ūdens līmeņa. Uz esošiem grodiem var uzmūrēt 120mm pilno māla ķieģeļu sieniņu un to apmest - no iekšpuses ar cementa javu, ārpusē - kaļķa java. Bet var likt papildus betona grodu.
Pie apakšas ~150mm no zemes jāiestrādā nerūsējošā skārda gredzens ar aso, plāno malu uz ārpusi - tas traucē gliemežiem un citiem ložņājošiem kukaiņiem šo barjeru pārvarēt - pārlīst pāri un sagandēt akas ūdeni.
Akas vākam manuprāt labāk izmantot 10mm dobo polikarbonāta loksni - tā nesamirkst un vieglāk paceļama.

Personīgi mani visvairāk satrauc jautājums, kā vislabāk noblīvēt sadurspraugas, jo viņas ir pietiekoši mazas un betons tur noteikti neturēsis.
Mana versija bija sākumā visus caurumus aiztaisīt ar remonta javu, pēc tam fasādes dzelteno sietu pa virsu un vēl pa virsu līmjavu.
Kā ūdenī varētu uzvesties hidroizolācijas smēre - tā, kuru liek mitrās telpās hidroizolācijai?



būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Akā ūdens ieplūst no sāniem caur grodu
> sadurspraugām. Cik saprotu, tad tev gruntsūdens
> pieplūde notiek jau 2,5..3m no planētās virsmas
> pie akas. Tālāk - zemākie grodi no 3m līdz 7m
> ir vienkārši ūdens rezerve. Ja tu zini savu
> ūdens diennakts patēriņu - 200 l uz cilvēka un
> ģimenē tev 5 cilvēki... tad diennakts rezerve
> ir 1m3 ūdens. Ja tev tāds ūdens daudzums
> pieplūst - brīnišķīgi, tad tev teorētiski
> pietiek ar akas dzīļumu līdz 5m.... kur tev
> uzkrājas apmēram 1,2m3 ūdens pie groda diametra
> 0,9m.
> Tātad tev jānoblīvē tikai tie grodi, kas
> atrodas virs ūdens līmeņa. Uz esošiem grodiem
> var uzmūrēt 120mm pilno māla ķieģeļu
> sieniņu un to apmest - no iekšpuses ar cementa
> javu, ārpusē - kaļķa java. Bet var likt
> papildus betona grodu.
> Pie apakšas ~150mm no zemes jāiestrādā
> nerūsējošā skārda gredzens ar aso, plāno
> malu uz ārpusi - tas traucē gliemežiem un
> citiem ložņājošiem kukaiņiem šo barjeru
> pārvarēt - pārlīst pāri un sagandēt akas
> ūdeni.
> Akas vākam manuprāt labāk izmantot 10mm
> dobo polikarbonāta loksni - tā nesamirkst un
> vieglāk paceļama.

Es ceru, ka pareizi precizēju Ivara ieteikumu - Tev jāatrok, jāpaceļ un jānoblīvē (ar treknu cementa javu) tikai tie daži virsējie grodi, pa spraugām zem kuriem, tavuprāt, šobrīd iekļūst "cetrkājainie draugi".
Virspuses apdare jau ir atsevišķs jautājums. Var pat siltināt, ap groda ārpusi apliecot un pielīmējot 2 cm biezu ekstrudēto putuplastu. Siltināšana 7m dziļai akai gan drīzāk attieksies uz, piemēram, tuvu grunts līmenim pienākošu cauruli akas iekšpusē, ne tikdaudz uz ūdeni akas dibenā. Vismaz manā sešarpus metru dziļajā akā mēdz aizsalt, ja vispār, tad tikai caurule.

Sen sen likām aku no pad. bezgropju grodiem - tēva brālis celtnieks - uzjauca pastingru cem. javu un aizdrīvēja šķirbas .
Malas (jauniem!) grodiem pārsvarā jau bija robainas un nelīdzenas....salīdzinot ar šodienas grodu kvalitāti - diena pret nakti...
Un vietumis ar mūrniekāmuru ( kaltu vai meiseli) pakala ārā platāku - tā lai kalums paliktu nelīdzens vai robains - lai javai labāka saķere - kaut kā tā...neesmu īpaši pētījis, bet šķiet ka java - vismaz apakšējos grodos- turās joprojām...

Ja augšējo grodu sadurvietas sausas - tās der samitrināt - aplaistīt ar ūdeni - pirms javas iestrādes..

Par šuvju žāvēšanu - pēc diennakts (vasarā varbūt arī ātrāk) - kad java būs "aprāvusi" - pažuvusi un nesmērēs - tad ūdens tai tikai par labu nāks - cements pilnībā sasaistīsies - tam jau skābekli nevajag..

Hermetizēt šuves šķiet gan nebija labi - gruntsūdens sānspiediens (pavasarī) var atraut tās vaļā....

Cik zinu - kolīdz java (vai betons) aprāvusi - cements ir piesaistījies - un to vairs nevar izskalot....piem. ielietiem pamatiem pēc dienas pusatrauj veidņus un laista ar ūdeni...lai tie neizkaltu saulē un labāk nocietētu...

No aku grāmatas : ...apakšā ierīko 40-60cm biezu grants - grantsoļu pamīšus bēruma (10-15cm kārtas) filtru....(pa virsu laikam oļu kārta )
Lai lieki nesūcas virsūdeņi - ap aku sablīvēja māla slāņa ietvaru ap 50cm biezu 100-150cm dziļu - pa virsu šķembu vai citu segumu...
Ap aku zemes virsmu var piepacelt - un noplanēt ar min.kritumu....
Es noņemtu melnzemi zonā ap aku un ieliktu bruģīti uz smiltīm ...

Ātrais cements ar Super un spiediena noņemšanai rorītes,ko pēčāk var aizbāzt.

Lasot ieteikumus - Iedomājos ka ap aku ierokoties apm.90-100cm dziļi - vismaz līdz pirmai grodu saduršuvei (tā ap 70cm zem zemes) - no ārpuses šuvi var hermetizēt uz nebēdu - ar javu un šķidro stiklu - ar spec.javām utt. - pēc sirds patikas - aplīmēt ar hidroizolējošām lentām vai pavisam triviāli - vienkārši aptīt ar kāda hidroģeotekstila tipa materiāla ( vai stiklauduma) strēmelēm ...

Pret mošķīšiem būs - tie diezvai dziļāk zemē dzīvojas...un virsūdeņiem...

Par filtru citā celtnieku grāmatā uzšķīru - 15cm tīras grants kārta ar 15cm sīku olīšu kārtu virsū. Māls ap aku 30-50cm, 1-2m dziļi...
Un vēl...ja akai blīvi noslēgts vāks - jāierīko d=5cm ventilācijas izvads...

Sveiki kungi,

Šo tēmu aizsāku, bet nu par šo pašu tematu papildus jautājums.

Aku iztīrīju, grodus salaboju - vāks bez spraugāmk un faktiski jau no jūnija ūdeni lietojam uzturā nevārītu. Kaut arī ūdens ir kristāldzidrs un smakas nav, izdomāju nodot analīzes, lai būtu pilnība pārliecība. Aizvakar dabūju rezultātus un kā saprotu tie nav spīdoši jo ūdenī ir konstatētas koliformas. Lūk rādītāji --->

Amonija joni (NH4) = 0.024 mg/l
Elektrovadītspēja = 530+-80 microS/cm
Escherichia coli, = 0/100 ml
Kopējās koliformas = 21.3 /100 ml
pH = 7.6+-0.1

Lieki piebilst ka neviens vimaz pagaidām saindējies nav, bet protams nevārītu ūdeni vairs nelietosim.

Kādi ir jūsu ierosinājumi, kā likvidēt šīs "kopējās koliformas"? Esmu dzirdējis versiju par zilajiem graudiņiem akā, tāpa arī Domestos, bet no tā pagaidām atturos kamēr nav kāds sciālista viedoklis.

Aka atrodas zālāja vidū un nekas iekšā it kā netek, apmēram pirms 20 gadiem aptuveni 15 m attālumā bija kūtsmēslu kaudze, no kuras sen vairs nav ne miņas, jo viss jau sen melnzemē un pa virsu zālājs. Gruntsūdeņi diezgan augsti. un ūdens līmenis jau ir 3 m no zemes līmeņa - pēc tam aiziet 3 m ūdens.

Kāda grunts? Ja smilts, tad jau principā akā iet viss no augsnes, es gan visu bērnību no tādas dzēru.
Tradicionāli pret "dažādu bioloģiju" vidēja izmēra akā (2-3 Ø1m grodi ar ūdeni) ber kilogramu sāls.