Sveiki, vīri. Šogad būvēšu pagrabu, pa daļai iedziļinātu zemē. Rudenī izraku kontrolbedri lai redzētu gruntsūdeņu augstumu - šopavasar parādījās ūdens 140 cm dziļumā. Īpaši lielu uzbērumu nevēlos, tāpēc domāju pagraba grīdas līmeni aptuveni šādā dziļumā, varētu arī dziļāk, ja būtu pārliecība, ka mums pieejamās hidroizolācijas iespējas spēs nodrošināt ilgtspējīgu pagraba ūdens necaurlaidību. Ko teiksiet par šo?

meeerin Wrote:
-------------------------------------------------------
> mums pieejamās hidroizolācijas iespējas spēs
> nodrošināt ilgtspējīgu pagraba ūdens
> necaurlaidību.




Kādas konkrētas pretenzijas pret hidroizolācijas materiāliem? Pareizi piekarinātas rokas strādniekiem un strikta tehnoloģijas ievērošana un ar vairumu no materiāliem problēmu nebūs. Bet, ja "gan zivtiņu apēst, gan uz p* uzsēsties", problēmas gandrīz droši garantētas.

Neaizmirst par drenāžu.

Neaizmirst par atļauto stāvu skaitu apbūves teritorijā - pagrabstāvs skaitā neiet, cokolstāvs var ieiet.

Ievērojot baseina veidošanas tehnoloģijas, sausu pagrabu var izbūvēt arī dīķa vidū. Darīšanas un maksāšanas vaina.

Katri 10cm ielaisti gruntsūdenī rada 100kg/m2 cēlājspēku... tātad ielaižot pagrabu 50cm gruntsūdeni tev no apakšas uz grīdu darbosies 0,5t liels cēlājspēks. Zinot telpas lielumu iespējams izrēķināt nepieciešamo betona biezumu un stiegrojumu tā, lai plaisu īslaicīgais atvēršanās lielums nepārsniegtu 0,3mm.

Pirms stundas sarakstīju plašāk - bet tas izdzēsās - Ivars B. arī lielāko jau minēja....
Pielikšu tā pa īso....
a) nearmētu 10cm betona grīdas apakšu var palaist max. 20cm zem gruntsūdens - (betonam 2400 kg/m3 pret ūdeņa 1000...) - un tāpat sirdsmieram derētu kaut siltās grīdas siets augšpusē...un vai vērts...

b) ja grīdu noarmētu vismaz kā apgrieztu dz.bet. paneli - varētu ielaist ap 60cm zem...

c) abos gadījumos nepieciešama perfekta vairākslāņu hidroizolācija ( vēlams grīdas apakšpusē - tad pretspiedienam strādā arī betona svars un grīda arī par gramu siltāka )
jo uz grīdu ir reāls ūdens spiediens (ne kapilārā mitruma sūkšanās)

d) Zemgalē - ir sajūta, ka gruntsūdens līmeņi gadu gaitā varētu būt pat mainījušies (ne uz labo) - vispār cik droši var noteikt max. līmeni ? Ļoti daudzi mūsu pusē, kas apzināti vai kļūdas pēc palaiduši grīdas tuvu (vai zem) gruntsūdenim - cīnās ar kādām slapjuma problēmām...

Rezumē : prātīgākais nelaist grīdas apakšu dziļāk par gruntsūdens max.līmeni - ar vienkāršu hidroizolāciju apakšpusē...var piepacelt zemes virsmu ap pagrabu...bet protams katram sava izvēle...

plānots ir liet pagraba grīdu 20cm ar visu armējumu, gan armētas pagraba sienas, Par hidroizolāciju arī nav šaubu, ka jāliek būs gan zem grīdas gan uz sienām. Pagrabs nav nekāda megabūve, lai uz tiem knapi padsmit metriem ietu un santīmus stumdītu. Baža ir par pašu hidroizolācijas efektivitāti apstākļos, kad nav iespējama drenāža un gruntsūdeņu klātbūtne ir apstiprināta. Ko zinātāji saka par Voltex tā saucamajiem bentonītmāliem? Vai ir kādam zināms kas ar to nodarbojas un kādas atsauksmes?

Mandomāt, šī gada supersausā pavasara gruntsūdeņus nevar ņemt par atskaites punktu.