Mājas bēniņi labi nosiltināti, siltā grīda, koka pakešu logi. Tomēr ziemā telpas grūti sakurināt. Firma aizpildīja gaisa spraugu starp diviem kaļķa mūriem ar Rigiperl granulām. Tomēr t* ziemā iekštelpās pacēlās tikai par 1*, bet mitrums tagad lietus laikā ap 70-75%. Vai tiešām aukstums un mitrums turpina ienākt caur vecajiem mūriem un granulas nav šķērslis? Kā pārbaudīt, vai gaisa sprauga tiešām piepildīta? Lasīju, ka pirms granulu iepūšanas spraugā ielaiž dūmus un skatās, kur nāk ārā. Vai tagad to vēl var pārbaudīt ar kādu spec. videokameru? Ziemā termogrāfs rādīja, ka siena iekrāsojas vāji oranžīga. Tātad siltums tomēr nāk ārā. Vai mūris vēl būtu jāsiltina no ārpuses ar akmens vati?

Kāds kopējais sienas biezums kārtās: ārējais apmetums 2cm, pusķieģeļa apdare 12cm, ar rigiperl aizpildītā spraufa ? - 3...10cm; mūris 25cm? un apmetums 2cm... kopā ~48...50cm.
Labi termogrāfs rādija?- ka siltuma plūsma uz āru vienmērīga, jeb kā... ja ir attēls ar temperatūras skalu un zināmas āra gaisa un telpas temperatūras iekšpusē, tad apmēram var pateikt sienas siltumpretestības lielumu.
Ja ārā ir lietus, tad ārējais mitrums ir 100% un laižot šādu gaisu iekšā telpās tev nu nekādi nebūs 55..60%. Un kāds gaisa mitrums ziemā?.

Mūra ārējā kārta ~12 cm, gaisa sprauga~12 cm, iekšējā mūra kārta~12 cm. Mūris nav apmests-stāv no 1927.gada. Tur, kur bijām aizpakojuši nevajadzīgos lodziņus ar putuplastu, siena no ārpuses bija melna-tātad siltuma plūsmas nebija, bet visas pārējās sienas -viegli oranžas. Istabā, kur sienas rīģipss uzsēdināts uz pļekām, termogrāfs telpas iekšpusē pļeku vietas rādīja tumši zilas. Iznāk, ka granulas gaisa spraugā neko nav nosiltinājušas.

No siltumhehniskā viedokļa šāda tipa ēka nevar būt traktējama, kā ziemas māja. Drīzāk vasarnīca.
Lai arī teorētiskais ārsienas siltumpretestības koeficents pret aizbērumu U~0,29W/m2K, kas tuvs normatīvam, pusķieģeļu mūris viegli caurpūšams un ja gaisa spiediens nonāk aizbērumā, tad siltuma ieguvums telpās minimāls Ja telpu ārsienu stūros nav pelējuma - tad tas pateicoties lielajai gaisa caurplūdes difūzijai caur mūriem.
Lielāko efektu vēlmei pēc siltām telpām ziemā sniegtu fasādes siltinājums. Taču nosacīti nedaudz uzlabot siltumnoturību varētu arī ar vēja barjeru fasādē - māla kaļķu krāsa no ikdienišķiem materiāliem. Galvenais fiziski nodrošināt iekšējā mitruma izvadi cauri ārsienas slāņiem, lai nesāktos kondensācijas efekti.

Paldies, ka atbildējāt. Bet baigi gudri. Mūris gan nav no pusķieģeļiem, bet no vietējā dolomītkaļķa. Vai akmens vates siltinājums aiztur gaisa caurplūdi tikpat labi kā putuplasts? Kas ir māla kaļķa krāsa no ikdienišķiem materiāliem?

Kāda materiāla siena tad jums tur ir: apdedzinātu ķieģeļu vai plēsta dolomīta akmens?
Apdedzinot dolomītu mēs iegūstam vāji hidraulisku kaļķi (dolomītkaļķi) saistvielu mūrim. Taču jebkurā gadījumā pie 12..15cm pieblendējuma (piemūrējuma) pie nesošās sienas, šādai dekoratīvai kārtai caur šuvēm ievērojama gaisa ( vēja spiediens vai sūce) caurplūde un iekšējais birstošais siltumizolācijas materiāls (rigiperl) diezin vai rada pretestību gaisa kustībai - tātad vēja ietekmē siena atdziest vai uzkarst ātrāk.
Subjektīvi dzīvojot vai ēkā siltāk tad, kad ārā bezvējš vai vējš.
Vēja barjera ir kaut vai parasts papīrs, bet tikai vēja pusē. Tādejādi jebkura siltumizolācija ar atklātu porainu vai stiegrainu struktūru vēja pusē tiks caurpūsta. Pārdošanā speciālas vates plāksnes ar uzlīmētu vēja barjeras membrānu.

Sienas ir no kaļķa javas, kas lieta veidņos, un liekas, ka 2 vai 3 vietās gaisa spraugā ir horizontāls tiltiņš, kas savieno iekšsienu ar ārsienu.
Protams, ka mājā siltāk ir bezvēja laikā. Grīdas siltums ziemā sasilda pie datora ilgstoši sēdoša cilvēka apakšdaļu, bet deguns un galva salst.

Lūdzu, vēl viens jautājums. Mājai tikko piemūrēts vējtverītis no keramzītbetona stabiņiem, kam no ārpuses ir 12cm akmens vates siltinājums. Mums saka, ka vējš vatei un stabiņiem pūtīs cauri, ja keramzītbetona stabiņi nav vismaz nošpaktelēti.Vai tiešām vatei priekšā vēl jāliek vēja barjera?

Tātad mājas konstrukcija ir vājš monolītais betons (skaidbetons), kur saistviela ir kaļķis un pieņemu nedaudz cementa. Aizpildītājs betonam ir ? ( dolomīta šķembas; oļi - granīts; grants; skaidas). Siena lieta vienā piegājienā, kur veidņu vidū ir iestrādāts paceļams (izceļams) akas tipa veidnis, kas beigās izveidojis šis gaisa spraugas. Ēka no ārpuses nav apmesta, iekšpusē līmēts riģipsis.
Pirms nedaudz gadiem spraugās iestrādāts bēruma siltumizolātors - rigiperl granulas.
... Monolītā skaidbetona sienas noteikti ir jāapmet!....citādi tām viegli vējš pūš cauri. Manā izpratne turos pie domas, ka loģiskākais būtu siltināt no ārpuses fasādi ar polistirola EPS60 plātnēm ~10cm biezumā. Taču Jūs varat arī izmantot vati.
Par vējtverīti. Vispār jau klasiskā izpratnē vējtveris ir telpa, kurai siltinājums nav vajadzīgs, jo to nesilda. Te siltinājums vēlams tai iekšsienai pie kuras vējtveris piekļaujas. Un vējtvera sienai - aukstai telpai jau itkā vienalga vai vējš pūš cauri vai nē! Taču, ja šajā gadījumā gribat apsildāmu ?.. halli, gaiteni - tad ārsienu plaknei ir pirms vates jānodrošina vēja barjera - kaļku javas apmetums vai savādāk.

Galīgi nebūtu slikti ārsienu pīrāgu aprakstīt detalizēti, ar pavadošu fotomateriālu un skicēm vispār ideāli. Citādāk sākas ar ne līdz galam pateikšanu un turpinās ar sākotnējās informācijas maiņu.

Akmens siena galīgi nav keramikas siena un vislabāk piemērota tuksnešu zemēm, ne šeit.

Vate fasādēs vienmēr nosedzama ar vēja barjeru (plāksni, plēvi, votever), caurpūsta siltumizolācija pārstāj pildīt savu pamatfunkciju.