Sveiks visiem!
Situācija tāda: pleķis šosejas malā. Lai ziemā- pavasarī netecētu sālsūdens no šosejas, izraku seklu grāvīti gar to, zem 1 m dziļu un zem 2 m platu, viens gals ievadīts upē, virsū uzbērts ceļš ar dolomīta šķembu virskārtu , pagaidām ap 10 cm, vēlāk būs vairāk, zem ceļa caurteka no gofrētas plastmasas caurules 315 mm. Braukājām pāri ar vieglajiem un dzīvojām laimīgi, bet tad atvedu oļus un pāris kravas dolomīta akmeņus, pilna masa katram ap 30 t un konstatēju, ka caurteka ir iespiests zemē un tai ir ieliekts vidus, ne vairs kritums.fakts tāds, ka zem caurtekas bija dabīgi sēdusies grunts, bet virsū plāna smilts kārta un tālāk šķembas. Lai to labotu, ir doma zem caurtekas sablietēt šķembas, virsū uzbērt smilti, max iespējamais smilts biezums 10-15 cm, tad šķembas. Caurtekas galus gribēju iebetonēt un virs ceļa līmeņa uzmūrēt dekoratīvas 30 cm biezas un augstas dolomīta maliņas. Šajā sakarā arī jautājums, ja caurtekas galus iebetonē vertikāli, vai ar laiku spiediena no ceļa rezultātā šie gali nešķiebsies uz grāvja pusi? Viens gudrs onka teica, ka betona mala jātaisa slīpa uz ceļa pusi, bet man tas liekas neloģiski, jo tad taču ceļa spiediens būs perpendikulārs slīpajai betona virsmai, tātad lielāks kā uz vertikālu virsmu. Varbūt betonēt vertikālas malas ar pēdu uz grāvja pusi? Vai kāds var ko ieteikt?

Zem ielām caurules gulda tikai uz blietētas smilts-grants klājuma vajadzīgajā kritumā, pieber caurules "paduses" ar to pašu un pieblietē (parasti ar kāju), virsū min 20-30 cm to pašu smilti-granti un atkal blietē. Šķembas nelieto pie pašas caurules.