Vienīgais efekts, ko var panākt ir samazināt betona daudzumu pamatos uz pamata sienas rēķina, -seklie pamati. Ja izbūvē parastus lentveida pamatus zem zemes sasalšanas atzīmes, tad šada siltināšana ir bezjēdzīga naudas ierakšana zemē.
Manuprāt, mūsu platumu grādos seklie pamati ir tāda ērmošanās.. Skandināvijā ir saprotams, .. tur metru dziļas tranšejas bez spec tehnikas vai dinamīta neizraksi, un grunts nekūkumojas, ja arī ir nolaists rainis ar puķikiem.

Nu nez nez...jau senlatvieši nebūvēja nekādus dziļos pamatus- visi bij seklie pamati no laukakmeņiem. Pamati tika izcilāti tikai dēļ sala, kurš palīda zem akmeņiem. Mūsdienās to novērš ar horizontālo izolāciju- realitātē nav nekādas vajadzības rakties dziļāk kā noņemtā kultūrslāņa biezumā.
Un skandināvijā būvē pamatu plātnes dēļ pieraduma un drošuma- ne visur ir akmeņi, bieži vien tiek dzīti pāļi kombinācijā ar betona plātni.
Kāda tur neievērotā fizika un pastiprināti siltuma zudumu, ja ir nosiltināti pamati un grīda, kā arī pa pamatu ārpusi horizontālā izolācija vismaz 1m platumā zem lietus apmales?

Atvainojos ka iekomentēšu ne pa tēmu, bet mans profāna viedoklis, kas uzbūvējis un dzīvo savā mājā, kā arī turējis sveci vēl pie 3-4māju būvniecības nu nulles - doktors Biršs gudri di**š.
Pietika ar dažu reižu paklausīšanos pa LR2 tā būvniecības raidījuma noklausīšanos lai dzirdētu katru reizi vismaz 2 stereotipus vai pat kļūdainus ieteikumus.

Lai nebūtu siltuma zudumu caur pamatiem, zem grīdas liek siltinājumu + grīdas pīrāgu atdala no pamatiem ar vismaz 2cm putuplatsu vertikāli (ideāli ja var iebāzt vertikāli 5cm).
Lai necilātu stūrus vainu liek pamatus izsalšanas dziļumā vai arī nodrošina ka sals netiek apakšā - efektīvākais veids putuplasts horizontāli pa perimetru 0,6 un stūros 1m platumā.

Par mitruma apkārt pamatiem dēļ putuplasta - 1. ja no apakšas tad tam kalpo drenāža. 2. ja no augšas, tad putuplasta loksne kalpos kā mitruma barjera. Savukārt gruntī esošais mitrums ir gruntī gan zem puķika gan tam blakus.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Arī man kā nezinātājam ir viedoklis.
Putuplasts pamatiem neļauj lielo mīnusu ielaist betonā un uz augšu sienā (attiecīgi kondensāts utt). Jo grīda ir nosiltināta un atdalīta no sienas, bet siena parasti ir atdalīta ar mm Papes gabalu vai vispār nekā. Protams,arī tas nav efektīvi jo pamats paņem no zemes +5 un visu laiku ir tajā temperatūrā.

Nesaprotu kā pamatu mitrums, kas migrē no apagšas uz augšu spēj tik ārā, ja priekšā ir putuplasts? Tad sanāk, ka tas mitrums tur ir reāli piesātināts. Uz mājas iekšu viņam arī nav kur tik ārā un tur arī nevajag.

FILOZOFI
Labāk parunājat pa medicīnu

Par FILAZOFIJU vari iet uz citu forumu. Labāk par būvfiziku parunājam.

Tā kā pats neesmu ne tuvu būvnieks, tad uzklausot viedokļus klātienē, mēģinu tos ierakstīt, lai pēc tam var atkārtot, jo bieži vien termini vai procesi ir pilnīgi sveši un ar reizi var nepietikt, lai visu atcerētos.

Tāpēc lūk Birš konsultācijas (jautājumā par horizontālo siltinājumu) atšifrējums pēc būtības:

"Nē, to jūs nedrīkstat. Tie ir cilvēki kas nekad nav zinājuši fiziku, nepārvalda fiziku. Viņi ar tīro prātu domā, tas nav pareizi, tiklīdz jūs uzliksiet kādu putu materiālu, slīpumā vai kā, tā jūs apakšā padzīsiet papildus ūdeni, jūs savāksiet 2x vairāk ūdeni zem mājas kā parasti, un uzsildīsiet, jums tur viss kūpēs, jūs savācat mitrumu, jebkurš šāda tipa pagarinājums, tik cik tālu aiziet, savāc lieko mitrumu, to nedrīkst darīt, no mitruma jātiek vaļā, jāmēģina maksimāli lai atdot, nevis savāc. Siltums tur nekāds, jūs savāksiet tik daudz mitruma, ka patērēsiet 4x vairāk. Siltumietilpība gaisam ir ļoti niecīga, ūdenim 25x lielāka, ledum 100x – savāciet ūdeni, sasaldējiet un maksājiet. "

Ļoti vēlētos dzirdēt teorētisko pamatojumu tēzei, ka zem mājas tiks savākts 2x vairāk ūdens, kā parasti.

Tā kā asfaltbetons arī ir ūdens necaurlaidīgs, no šāda Birša apgalvojuma varētu secināt, ka visa Rīga peld uz ūdens, jo mājām visapkārt betona kleitas ietvju un ielu paskatā

Droši vien tikpat liels izskaistinājums kā x, 25x un 100x.
No fizikas īpatnējā siltumietilpība c, J/(kg⋅K)
gaiss - 1000
ūdens - 4200
ledus - 2200