Labdien!
Interesētu Jūsu domas par to vai obligāti nepieciešams būvlaukumā izbūvēt "pagaidu" ceļu transportam pamatu izbūvei (pamati tiks lieti paštaisītos veidņos(?

Loģika saka, ka vaig, bet otra loģika saka, ka tad ceļu sanāks 2x taisīt, t.i., pagaidu ceļu tiktāl cik būvbedre ļauj un pēc pamatu izbūves otrais piegājiets - izbūvēt līdz galam, kur nu tur pienāk pie mājas.

Tad nu tas galvenais par ko galvu lauzu (skatīt zemāk saitē skici būvlaukuma plānam) - cik tālu transportbetona pumpis pa horizontāli var aizdabūt betonu? No stabila ceļa seguma līdz tālakajai pamatu malai ir aptuveni 55m. Zemesgabalā smagā tehnika var iebraukt tikai vienā virzienā ar ieskrējienu (mīksts un slapjā laikā māli, dubļi) - vai nu paliek sausais laiks kautkad vasarā (Jūlija beigas/Augusts) vai ziemā sasalumā...

Par daudzām lietām, pieņemu, ka nēsmu aizdomājies, kāpēc vēl tā ceļa izbūve būtu nepieciešama - lūdzu, padalieties ar pieredzi!


[failiem.lv]

Sāc ar to, ka noskaidro, no kurienes vari paņemt betonu. Tad arī viņiem jautā par pumpja sniedzamību. Ir redzēti arī tādi, kuriem 30m nav šķērslis- atlikušie 25 metri vairs neizklausās tik briesmīgi. Ja sūknim var pielikt klāt vēl kādu mīkstās trubas pagarinājumu, tad vēl savi 5m pazūd.

Es tomēr ieteiktu izbūvēt ceļu. Uzbūvē tagad ceļa pamatni un nobeiguma kārtu, kādu nu plāno, uztaisīsi vēlāk jau visam kopā. Cik tad tev būs tas otrais piegājiens, 2 metri? Tiem pamatni sataisīsi un noblietēsi blietējot smilti pamatos. Ar betonu jau viss nebeigsies - vajadzēs taču pievest smilti pamatu aizbēršanai, materiālus daudz un dikti, vai tad visu māju ar rociņām pārstaipīsi tos liekos metrus? Ja ceļa nebūs, tehnika tev visu to iebrauktuvi izjās viens un divi tā, ka pat sausā laikā pats ar autiņu iebraukt nevarēsi.

Ir pagaidu risinājumi, var noklāt piebrauktuvi ar plāksnēm, sākot no finiera, beidzot ar dzb ceļu plātnēm. Kaut kur pa vidam padomjlaiku aerodromu perforētās metāla plāksnes.

Pareizi runā forumieši, būvlaukums sākas ar ceļa izbūvi. Tā atvieglosi dzīvi sev un citiem. Noroc melnzemes kārtu ceļa vietā, kurš ir attēlots tava projekta Ģenplāna lapā. Tad tranšejā saber smiltis nedaudz virs esošā zemes līmeņa. Un tad un pa virsu drupinātos būvgružus 10cm biezumā. Un tad gan tehnika piebrauks, materiālus atvedīs, gan pašam būs patīkami rādīties būvlaukumā.
Tas ceļš nekur nepazudīs, vēlāk papildus piebērsi šķembas,granti un ieklāsi bruģi pirms mājas nodošanas.

Paldies vīri,
izlemts - būs būvlaukumā ceļš transportam!

AndrisL Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tad tranšejā saber smiltis nedaudz virs esošā
> zemes līmeņa. Un tad un pa virsu drupinātos
> būvgružus 10cm biezumā. (..), vēlāk papildus
> piebērsi šķembas,granti un ieklāsi bruģi
> pirms mājas nodošanas.

Cik ļoti tas viss noblietēsies? Nebūs tā, ka beigās bruģa virsma būs 25cm virs apkārtējā līmeņa?

Smilts noblietēsies par 20% no sākotnējā līmeņa, bet šķembas par 7%. Drupinātie būvgruži ar laiku tāpāt salīdīs iekšā smiltīs, un pēc 2-3 gadiem tas ceļš būs vienā līmeni blakus esošo zāli. Teorētiski , ja būs nepieciešami minimāls pagaidu ceļa labojumi (piebēršana un līdzināšana), tad bruģis (6cm) būs par kādiem max 10cm augstāk nekā pašreizējais zāles līmenis.
Jo augstāks ceļš, jo tas būs sausāks un mazāk izdangāsies būvniecības laikā.

Nu sausums ir atkarīgs arī no reljefa. Man, piemēram, uz 20m ceļa ir 1m kritums - nez vai tādā gadījumā ir praktiska jēga celt līmeni, tādējādi čakarējot ainavu, drīzāk ir jēga domāt par pazemes drenāžu gar ceļu (vai tāda ir nepieciešama?) un kādiem gaumīgiem grāvjiem zemākajā punktā.
Nemācēšu gan teikt, kāds reljefs ir autora gadījumā. Vēlējos vien vērst uzmanību uz to, ka diez vai ir viena vienīga pareizā recepte, pie kuras būtu jāpieturās.
Par to, kā zem melnzemes esošie māli ietekmē tādas "universālās receptes" ilgmūžību, nemācēšu spriest… Savā galā plānoju apakšā klāt kādu ģeotekstilu (vai kā nu to sauca), lai pēc pāris gadiem nebūtu jābrīnās, kur viss paliek.

Šī laikam ir cita tēma....
Man grāvju diemžēl nav - te pat forumā ir bijušas diskusijas par šo tēmu. Priekš sevis esmu izsecinājis, ka jāliek apakšā ģeotekstils - tad smilts, tad ģeotekstils jāuzloka no malām uz vidu. tad atkal smilts, tad grants vai smalcinātu oļu segums... biezumus vēl nēsmu izdomājis... pagaidām sliecos, ka kopējais biezums būtu 30-35cm. Un ceļu virs planējuma plānoju 5cm. Ja taisīšu augstāku, tad tas radīs problēmas arī kaimiņiem... ūdeni nesanāks nekur aizvadīt - jārēķinās, ka ceļa konstrukcija būs "peldoša"