Labdien,

Mēģinu izdomāt jaunu riteni. Problēma sekojoša - gruntsūdens līmenis ir 0.4m, bedre pamatiem nepieciešama 0.9m dziļumā. Itkā nav daudz tie 0.5m, bet ūdens paliek ūdens. (grunts ir mālsmilts).

Kāds risinājums būtu ieteicamais šādai problēmai?

Pats apskatu 2 variantus: viens ir guntsūdens līmeņa pazemināšanas iekārta X EUR/diennaktī. Otrs variants - izrakt pa perimetru grāvi ar kritumu vienā malā un tur ielikt ūdenssūkni - aizvadīt ūdeni tālākajā zemesgabala stūrī - apmēram 30m no būvbedres. Tam ūdenim nav kur palikt un tas tecēs atpakaļ, iedomājos, ka mālsmilts nav tā, kas ūdeni baigi filtrē un uz pamatu iebūves laiku šāds risinājums varētu iet cauri. zemāk saitē uzskicēju griezumā savu domu.

[failiem.lv]

Grāvi vajadzētu abās pusēs, pie tam atkarīgs kādā leņķī nostāsties gruntsūdens dēļ grunts sastāva. No grāvjiem, tad to vienalga vajadzēs pārsūknēt uz citu grāvi, vai zemāk esošu vietu. Arī gruntsūdens pazemināšana balstīsies uz ūdens pārsūknēšanu promtekošā grāvī, vai uz zemāku vietu. Vēl grāvja malas nebūs tik stāvas un grunts no grāvja sāniem plūdīs grāvī. Tā ka noņemšanās ar grāvjiem bez noteces būs pamatīga... Vai nav vērts padomāt par plāksnes pamatu vienk virs grunts?

Par plātņu pamatiem iespējams būtu variants - šobrīd esmu palicis pie lentveida pamatu risinājuma.

Nav tāda otra grāvja, kur novadīt ūdeni. ir tikai nedaudz zemāka vieta zemesgabala stūrī - apmēram 20cm zemāka par pamatu izbūves vietu (sanāk, ka tā būs augstāka par grāvja dibenu).

Grāvi domāju rakt pa papatu perimetru, lai pazeminātu gruntsūdens līmeni visam pamatu kontūram. Iedomājos, ka - ekskavators tāpat man nošķūrēs grunts virskārtu pamatiem un ceļam + izlīdzinās pievesto materiālu ceļa segumam - tos grāvjus izrakt papildus varētu būt + pāris stundu darbs atbilstošai tehnikai (kopējā grāvju metrāža = 75m).

Ūdens nostāsies kā savienotos traukos - vienā līmenī, tā ka bez pārsūknēšanas uz zemāku vietu nav pasākumam jēga. Pie tam grāvju dziļums pārsūknēšanas variantā tik un tā būs atkarīgs no grunts sastāva - cik labi pa to pārvietojas ūdens. Sūknim jāvar sūknēt prom arī tā mālsmilts, kas plūdīs no grāvju sāniem un 80cm ierakt grāvi gruntsūdenī - tas nav maz, drīzāk nerēāli, jo sāni nobruks(nostāsies) ļoti lēzenā leņķī. Es necīnītos, drīzāk izskatītu variantu par pāļiem, vai plātni. Ja nu vienīgi tā gruntsūdens pazemināšana(ar spicēm) sanāktu reāli lētāk, kā plātne, gan ņemot vērā arī to, ka plātne jau ir gatava melnā grīda. Saliec tik vairākas gofras u.c. izvadus no mājas, vajadzēs, vai ne, bet pēčāk to neizdarīsi un zaudētās izmaksas uz liekām saliktām gofrām, caurulēm - nekādas...

vai gruntsūdens ir gruntsūdens, vai virsūdens (lietus/sniegs īslaicīgi)? vai problēma ir problēma?

gruntsūdens līmenis pēc ģeoloģijas datiem jūnija beigās. To vai tas ir īslaicīgs bez papildus mērījumiem uzreiz nemācēšua pateikt.

būtisks He jautājums.... te ēkai varētu būt problēmas ar kanalizācijas sistēmu, jo pie patstāvīga gruntsūdens, kanalizācijas bedri nevar iztukšot - to, kā pludiņu gruntsūdens mēģinās izcelt. Svarīgākais zināt gruntsūdeni ziemas laikā, jo tad tajā var droši guldīt ūdensvadu - tas nesasals.
Pati ēka, manuprāt var izmantot grodveida pamatus - tiek ierakts tukšs grods, ja pat ūdens spiežas no sāniem - tā apjoms nav liels un aizvadāms ar sūkni prom. Tos ierok ar 3..5m soli un uz tiem 0,3m dziļumā no planējuma var balstīt dz/betona vainagsiju ēkas ārsienām. Lieta pietiekoši vienkārša.

Man tā pamatu likšana plānota nākamgad. Šogad vēl sēžu pie rakstāmgalda. Uz šo brīdi:
1) Esat man ieteikuši 2 variantus kā pamatus pamainīt (plātnes pamati vai grodi + vainagsijas). Šos izskatīšu, kad esošajam variantam netiks rasts saprātīgs risinājums.
2) Šogad plānoju veikt gruntsūdens līmeņa monitoringu, tas precīzāk parādīs gruntsūdens līmeņa reālās svārstības - varbūt augustā gruntsūdens vairs nav problēma.

Šobrīd pieņemam, ka gruntsūdens līmenis ir tāds kāds viņš ir un kāda būtu Jūsu pieredze, kā šo problēmu risināt? Tiešām būtu tikai divi varianti - ar adatām vai pamatu maiņa?

ok, būs Tev tie pamati uzbūvēti, bet stāvēs visu laiku ūdenī un kāds no tā labums? Betons strādās kā sūknis, cels uz augšu Tev mitrumu. Tātad pamati visu laiku būs slapji. Visdrīzāk būs izolācija un tālāk pa sienu uz augšu neies, bet kā ar iekšējās grīdām? Pamatīgi jāpastrādā, lai tas mitrums nenāktu iekšā! Kāpēc tā vajag mocīties?

Cik detalizēta ir tā ģeoloģija? Man pie mālainas un smilšainas grunts, neviendabīgas (ei tu sazini - smilšmāls, mālsmilts), arī bija ūdens būvbedrē problēma. Bet ūdens nāca nevis pa visu perimetru, bet pa vairākām tā kā grants dzīslām. Problēma tika risināta parokot būvbedri plašāku šajās vietās un izveidojot padziļinājumus ūdens savākšanai un izsūknēšanai blakus pamatiem. Pa kārtām vēlāk bedri rokot ciet, šajās vietās bēru drenējošu granti un uzstādīju vertikālus drenāžas caurules gabalus (ar apakšgalu ciet), kuros kādu laiku bāzu iekšā ručejoku un atsūcu ūdeni. Šitā pieeja labi noderēja arī virsūdeņu aizvākšanai no būvbedres, kas mālainā zemē vienkārši mēdz stāvēt kā vannā.

Katrā ziņā rakt papildu grāvi man liekas nav diezko optimāli, tad jau labāk visu bedri parakt lielāku.