Labvakar!
Vai kāds ir izmantojis zemāk norādīto tehnoloģiju LV stilā (t.i. to "īpašo plēvi" aizvietojis ar ko citu)?
Paldies!

[www.youtube.com]

Redzētas filmiņas par ruberoīda vai papes izmantošanu veidņiem.
Taču konkrētā gadījumā pateikt vai ši ir metode, kas ievērojami atvieglina vai palētina darbu - grūti spriest. Cik esmu studējis, tad nevienā raksta galā nav minēts, ka pēdas balsta platuma precizitātei līdz cm būtu izšķiroša nozīme. Tātad, ja pamata pēda tiktu izrakta ar lāpstu, atstājot zemes veidni un iebetonēta... tad tiktu ietaupīts , vismaz daļēji ietaupīts,darbs uz kokmateriāliem un plēvi.
Te vēlos vērst uzmanību uz senču guļbūves ēkām. Vai kāds var teikt, ka guļbaļķu vainagi ir līdz cm vai mm precīzi izmēros? Katra nepamatota precizitāte, tur kur tas nav būtiski, tikai palielina darbietilpību (izmaksas) un neko vairāk- ja nu vienīgi prieks acij par formu līdzenumu.

Esmu visādi izkalkulējies, subjektīvi, bet tas ietaupījums uz pēdas veidņa kokmateriāliem īsti neatsver to čakaru, kas ir pēc tam (t.i. veidņu montāža uz pamatu pēdas, kura staigā augstumā). Turklāt zemes veidnis manā gadījumā der, ja pieturās sauss laiks. Manuprāt pārāk liels risks, ja uznāk lietutiņš.

Pamatu pēdas augstums projektos tiek pieņemts empīriski ~30cm. Taču ja pamatnes grunts atļauj - smiltis vai smiltsmāls, kā pamatnes pēda der blietētu šķembu slānis ~15...20cm biezumā uz kura iestrādā vāju cementa javu vai betonu ..attiecīgi 3...6cm klāt. Pēda kā stabila balsta virsma pamatiem vai pat mājai. Piemēram smiltīs, kur gruntsūdens vairāk kā 2m dziļumā... pamati konstruktīvi pietiek 50cm augstumā... tātad 15..20cm šķembas un 35...30cm betons. Un ņemot vērā energotaupību - pamata ārpusē lietderīgi pirms betona ieliešanas ielikt siltumizolāciju.
Tādā gadījumā kokmateriālu patēriņš mazs un tos var atkārtoti izmantot jumta izbūvēs.