Sveiki,
nopirku lauku māju Vidzemes augstienē. Iesāku remontdarbus un viena no pirmajām lietām, ko gribēju izdarīt - iztīrīt aku. Vispār pie mājas bija divas akas - viena tālāk, dziļāka, ap 10m, bet pilnīgi sausa. To aizbēru - lai bērni vai dzīvnieki nekrīt iekšā. Otra pie mājas, ap 6m, no kuriem 1.5m bija ūdens, bet netīrs. Nopirku sūkni, izsūcu, izbirstēju, apakšā 20cm slānis ar lapām un citiem organiskiem sūdiem. To visu notīrot atklājās rīktīgs sarkans māls apakšā. Ūdens akā vairs netek. Iespējams, ka bija satecējis no ziemas kūstošā sniega, nezinu. Māja nopirkta nesen. Rīkstnieks apstprina, ka ir uz āderes. Ko darīt?

Ādere ir palikusi bez ūdens... Nebūt visas āderes būs ar ūdeni. Drošākas āderes atrod urbēji...

Muļķīgs jautājums - bet ūdens akā saplūst pa grodu starpām vai dibenu?

Normālā situācijā akā ūdenim ir jāpildās no apakšas. Vecajām akām, kuru grodiem nav gropes vai arī grodi viens virs otra nav sēdināti uz javas kārtas, protams, ka daļa ūdens akā nokļūst caur grodu spraugām. Tāpēc ir svarīgi akas augšpusē likt māla kārtu, kas aizkavē lielu daļu virsūdeņu nokļūšanu akā.

Ok, tas man ir kārtībā - caur grodiem ūdens nesūcas. Jautājums - vai ūdens var izsūkties cauri māla kārtai? Vai man ir vērts rakties tai cauri? Varbūt dzīt tur spici?

Ir rīkstnieki, kuri māk pateikt cik dziļi ir jābūt ūdenim.
Pareizākais ir veikt ģeoloģisko izpēti (urbumu) un viņi pateiks kādā dziļumā ir ūdens slānis. Tas protams maksā. Tad varēs saprast vai ir jēgas rakties cauri māla slānim.
Cik zinu, tad spici Vidzemes pusē neviens labprāt netaisa, jo tur ir akmeņaina augsne, lauž tikai urbjus. Pēc nostāstiem var mēģināt arī ieskalot spici, bet tad ir jābūt blakus daudz ūdenim (dīķis, ezers, upe) šī procesa nodrošināšanai. Man palaimējās dabūt ģeologus, kuri uztaisīja urbumu pašā akā (ieurbās aptuveni 2m dziļāk par akas dibenu).
Dziļurbums - tā ir cita lieta, to noteikti taisa. Pasākums nav lēts, laikam ap 50EUR/m.

Rīkstnierks būs lētāks un efektīvāks par jebkuru urbēju. Tagd pavasarī ūdenim akā vajadzētu būt. ūdens caur māliem nesūcās, bet plūst pa smilšu kārtu virs māla slāņa. Rakties cauri mālu slaņim ir riskanti, tad vispaŗ var ūdeni pazaudēt. Aizdomīgi, ka pie mājas divas akas. Gan jau iepriekšējiem saimniekiem ir bijušas problēmas ar ūdeni. Neviens prieka pēc otru aku nerok. Man kaimiņos bija māja, kur saimnieki kādas piecas akas izraka un tā i pie pastāvīga ūdens netika. 120m smilšu kalns un ūdens nav. Tā i stiepa ūdeni no 500m tālā avotiņa, kurš bija kalna nogāzē. Vecos laikos, kārtīgs saimnieks, vispirms sameklēja vietu akai un tikai tad cēla māju, bet ne visi bija kārtīgi saimnieki.

Man māja ir celta kalna galā, 19.gs. beigās, akmens mūra māja. Muižas kompleksa vajadzībām. Ziemā rīkstnieks izstaigāja konstatēja, ka māja ir ielikta perfekti starp āderēm un aka arī atrodas uz āderes. Itkā, atbildot uz Didzisp komentāru, māja nav celta uz buj duj.

Urbējs būs efektīvāks par jebkuru rīkstnieku. Nedēļas laikā tev ir garantēts ūdens un pāris nākošajām desmitgadēm.

Vārds, urbējs ir efektīvs, ja jauna māja un akas nav memaz. Te situācija, aka ir, bet jāsaprot, kur problēma. Es jau iepriekš teicu par kaimiņu māju. Tad to savulaik nopirka viens mākslinieks un pasmējās par to. ka nav ūdens. Atbrauca kautkādi urbēji, ieurba vairāk par 50m un nekā. Vajagot urbt vairāk par 100m un tad citas izmaksas. Tā i problēmu neatisināja. Tagad to kalnu pārvērtuši par milzīgu karjetu un es nebrīnos, ka ūdens nav. Bedre milzīga, tīra smilts un ne piles ūdens. Ūdens āderes mainās un var arī palikt sausas. Es ieteiktu paņemt vēl kādu citu rīkstnieku. Tāderu būšana nav zinātniski saprotama un katram rīkstniekam bišu savādāk rāda. Citādāk, labi, ka māja iecelta starp āderēm. Tātad cēlājiem funktiris ir bijis pareizs. Varbūt netālu, kādā kalna nogažē ir kāda avotaina vieta, vai pat avotiņš. Izrakt tranšeju un ielikt cauruli ir lētāk, kā urbties zemē. Mans pieminētais makslinieks tā arī izdarīja. Par cik viņš dzīvoja mājā tikai pa vasarām, nometa kādu 200m cauruli pavasarī zemē, pimpēja ūdeni no avotiņa un rudenī to savāca.