Labdie,
Ir vecss āra pagrabs uz kura saauguši krūmi, uzbērums nošļucis. Nākotnē vēlētos iekšā visu savest kārtībā. Bet jāsāk ir ar ārpusi. Ir skaidrs, ka nevēlos uzbērumu, vēlos jumtu. Sākotnēji bija doma par divslīpu jumtu, bet tad radās ideja par kaut ko angārveida t.i apaļu jumtu. Kādas būtu jūsu idejas? Skārda loksnes? Kas cits?

Man vecajam , vairāk kā 100gadus vecam, arī uzbērums. Aug liela zāle, jaunkrūmi, ko regulāri apzāģēju. Ūdens iekšā netek. Temperatūra ieksā zema cauru gadu. Ziemā nesasalst...Un, jāsecina, ka tieši biezā zemes karta, augu valsts ir tā, kas to veido par pagrabu.Zaļā masa neāļuj sasilt zemei! Jo ir svarīgi, lai lielā zemes masa būtu auksta. Jo rudenī taču jāliek iekšā pārtika, un tad jau arī pagrabam jābūt aukstam. Lielā zemes masa ir kā aukstuma akumulators. Ja liek siltuma izolāciju, jumtu, tad pagrabs, bez specdzesēšanas nebūs derīgs pagrabs. Klāt vēl visam: Lauku ainava ir arī īsts pagrabs!

Piekrītu par to, ka zeme un krūmi lieliski aiztur ūdeni un regulē temp. Taču šajā gadījumā tie krūmi ir pārauguši ceriņi kuros lieliski jūtas odi, kā arī rada bažas to svars. Ilgtermiņā vienā no pagraba telpām vēlētos ierīkot katlumāju. Būtu liettderīgi visu pilnībā nozāgēt. Ja atsakos no jumta idejas tad kā rīkoties ar uzbērumu? Novācu vecos kokus, uzklāju kādu plēvi un virsū zemi? Bet kā nostirpināt uzbērumu lai tas ar gadiem nešļūk nost? Esmu redzējis tādus kā sietus ko liek ceļu būvnieki grāvjos, bet nezinu kā to sauc un kāda būtu izmantošanas tehnoloģija.

Ja pagrabā ierīko katlumāju tad tas vairs nav pagrabs. Nogāžu stiprināšanai lieto geošūnas, geotekstilu, geo-režģi...kā nu kurš katru sauc un katram ir savs darbības mehānisms. Kokus - ceriņus var nozāģēt, raundapu virsū uz zāģējuma vietām, un tad ir cerība, ka vairs tā neaugs.