[www.isover.lv]

Vidzeme Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ir doma likt Knauf minerālvati loksnēs ar
> siltumvadības koeficientu 0,033. ir tur tie
> modeļi Ekoboard 033,035,037. Vai pa lielam ir tur
> baigā atšķirība tajā siltumvadītspējā,jo
> izskatās ka trešais cipars aiz komata tikai
> mainās Ko tauta no peredzes var pastāstīt?Vajag
> siltināt jumtu starp spārēm no ārpuses.

Atvaļinājuma laikā biju uz knauf semināru (reizi nedēļā Buvniecibas-ABC rīko ar dažadiem ražotājiem).
Seminārā dalīja minerālvates izolācijas kalkulātoru (kartona uzskates materiālu, līdzīgi tādiem, kā dala bankas dažādu maksājuma aprēķināšanai).
Klātesošie uzdeva jautājumu kādēļ vēl tiek ražota tik plaša diapozona vate (0.033-0.040), atbildi pārstāvis nodemonstrēja ar kalkulatoru.
Īsumā - lai iegūtu vienādu U (0.13). ar 033 vati vajag 30cm biezumu, savukārt ar 040 vati vajag 35cm biezumu. Kalkulatorā bija arī izmaksas par kv.metru.
033 vatei 30 biezumā = 13.90eur/m2
040 vatei 35 biezumā = 6.48eur/m2

Šis piemērs nepretendē uz pilnīgu precizitāti izmaksās, to vari parēķināt pats, tomēr tendence ir tāda, ka biezāks pīrāks par 5 cm izmaksu var samazināt pat uz pusi.

Protams, priekš sevis taisot gribās krutāko vati ar krutāko koeficientu, tomēr matemātika ir laba lieta. Prezentāciju lasīja Santis Girnius (izklausās LT, bet nu jebkurā gadījumā runāja tīri LV), uzmeklē viņu caur e-pastu un pajautā sīkāk viņa aprēķinu.
Ražotāju izvēlies pēc savām domām, tomēr par vates "krutumu" piedomā.

Ar to vates biezumu parasti ir cita problēma - uzliek spāres 20cm un tad kasa pauri kā uzaudzēt biezumu lai var dabūt iekšā vismaz 30cm siltinājuma - tāpēc jo labāks koeficents vatei, jo mazāka biezuma jumta konstrukciju jātaisa mansardam.
Plus lai pieaudzētu papildus 5cm sanāk papildus kokmateriāls, skrūves,būvkalumi un darbs.

Renovācijās vēl trakām - tur tipiski var audzēt tikai vienā virzienā (uz iekšu) un jau tā telpu griesti ir kritiski zemi.

Protams ja aukstie bēniņi, tad vienkārši uzpūš tik biezu cik vajag un miers.

Bet tendence ir tāda - katra pakāpe siltumizolācijas siltumizolējošām spējām ir 2 reizes dārgāka iepriekšējo.

Tur tas koeficients 0,035 0,036 un 0,037 ayskiras tikai ar vienu simtdaļu. jautājums speciālistiem,vai tas ir nozīmīgs lielums? manā saprašanā tas ir sīkums,parasts mārketinga triks,kura vate "labāka" . versijas?

Kādu kWh uz kvadrāmetru ietaupīsi gada laikā.

atšķirība ir tūkstošdaļās.
vislabāko priekšstatu dod elementāras matemātiskas darbības.
salīdzināsim 200 mm = 0,2 m vates ar dažādām lambdām.
R= d/λ = 0,2/0,035 = 5,714 U = 1/R = 0,175
R = 0,2/0,036 = 5,555 U = 0,18
---------- ----------
0,159 0,005

izskatās, ka daudz lielāka nozīme ir vates iestrādes kvalitātei nekā dažām tūkstošdaļām.
un šis ir aprēķins ideālam vates slānim, kurā nav ierēķinātas spāres. tuvu reālajam būs, ja λ pieņem kā 0,04.
tad 200 mm vates ir R=5 vai U=0,2.

ērtākais veids, kā palielināt R bez spāru audzēšanas un telpas zaudēšanas, ir tvaika plēves vietā izmantot atstarojošu izolāciju. tas ir papildus R=1,5. tad komplektā ar 200 mm sanāk R=6,5 jeb U=0,1538

v_t,
no kurienes dabūts ka atsterojošā izolācija ir R=1,5 ?
Padalies ar kādu dokumentu.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

domāta ir abpusējā atstarojošā.
materiāls 2004. gadā ir testēts LU VTPMM laboratorijā.
ja ir nopietna interese, varu izsūtīt.

Sev jumta siltināšanai izmantoju puscieto (saukta arī par starpsienu) minerālvati Paroc Extra (UNS)
Secībā no augšas:
1) Virs spārēm kondensāta plēve
2) 3 cm vēdināma gaisa šķirkārta
3) 3 cm pretvēja plāksne Paroc WAS25t, vai analogu no Isover, Rokwool nepatika - pārāk mīksta
4) 15 cm Paroc extra, spāru augstums 20cm, tādēļ sanāca, ka 1 cm piespiedās
5) 9 cm perpendikulāri spārēm bruses 4x9c, starp kurām to pašu Paroc Extra 10cm biezumā. Brusas pasūtīju izzāģēt 9 cm augstumā, lai vate nedaudz piespiestos, jo tā pēc izpakošanas ir precīzi 10 cm vai pat 9,5 cm biezumā.
6) 9 cm vēlreiz brusas ar vati, perpendikulāri iepriekšējām brusām, skatījos, lai šis slānis nesakrīt ar spārēm.
7) 1 cm OSB, kuru nopervēju ar Vincenta Hidroplastu tvaika izolācijai (nav šuvju, nav savienojumu) Likt OSB mērķis bija arī lai piespiestu vati, jeb lai tā neieliektos un nebūtu iespēja veidoties kādiem vēja tuneļiem.
8) ~10 cm reģipša profilu konstrukcija, kurā iemontētas ventilācijas caurules un tukšumi aizpildīti ar Knauf ruļļu vati.
9) 1,2 cm reģipsis

Siltināšanai izvēlējos puscieto minerālvati loksnēs, jo, kā jau iepriekš minēja, apšaubu ruļļu vates iestrādes kvalitāti. Paroc izvēlējos, jo subjektīvi liekas, ka vate ir kvalitatīvāka par citām, kā arī mazāk kasās. Tirgotājs piedāvāja lētāk Rockwool ar labāku lamdu 0.035 pret Paroc 0.036, izvēlējos Paroc jo uzskatu, ka to 0.001 lambdu ar Rokwoolu zaudēšu tikai iestrādes kvalitātes dēļ.

Sava jumta siltināšanai arī izmantojām arī puscieto Paroc 100 plāksnēs. Tas pīrāgs bij šāds-
1) rannila, zem rannilas difūzā plēve Tyvek, starp spārēm 20cm Paroc vate,
2) tad pie katras spāres ar leņķu palīdzību skrūvējām brusiņu 45*70*220. Uz tām brusiņām stiprinājām 9mm laminētā finiera 3m atgriezumus 16 vai 17cm platus, finieru joslas gāja ar soli 60cm perpendikulāri spārēm. Starp finieru joslām stūķējām vati 20cm.
Sākumā bijām atveduši antiseptizētus collīgos dēļus 15cm, kurus skrūvēt pie spārēm. Cauri visai zaļajai antiseptikai uz daudziem dēļiem parādījās kaut kādi melnīgsnēji punkti. Nezinājām, kas tas ir un nolēmām neriskēt. Finierim bij cita vaina- slīdīgs no vienas vai abām pusēm, vate slīdēja arā, skavojām ar auklu, bet bija arī pluss- tas bija vieglāks nekā 5m dēlis un uz stalažām ar to bija vieglāk strādāt. Kad otrā kārta bija nosiltināta, starp spārēm vatei pārlaidām ar 9mm finiera slejām no apakšas līdz augšai, tad visu ietinām elpojošā plēvē Tyvek, tad cauri plēvei sataustījām brusiņas, pie kurām skrūvējām līstes 27*40 un pie tām 16mm vagondēli.
Sākumā arī bijām nopirkuši atstarojošo plēvi, bet tad to samainījām pret elpojošo Tyvek un tagad, kad uz diagonālspāres sākās ūdens pilināšana, tā maiņa kaut drusciņ ir attaisnojusies.
Paroc 100 ir diezgan stingras plāksnes, vate labi turējās starp spārēm pat pie 70-80cm attāluma, Paroc 50mm un 75mm - tās krita laukā, tās der tikai horizontālajām virsmām.