Cilvēks prasīja lētāko variantu. Tādu arī pateicu.

Starp citu, nepiekrītu, ka lēti nav labi. Agrāk visi dzīvoja guļbaļķu mājās ar niedru jumtiem. Bija lēti. Tagad tādas mājas ceļ bezie. Dārdzība vienkārši var būt uzpūsta no firmaču mantkārības. Kas ne vienmēr garantē kvalitāti.

Vilnis Radio- tā laikam arī darīs.Pazvanīšu kādam spečukam...Paldies!

Tinis -piekrītu :) Paldies par ieteikumu!

Kamēr nav novērtētas šādu māju kritiskās vietas, viss pārējais ir fantāzija...

Atbilde uz man doto jautājumu: Jā, apmetums jāsit nost. Ja ir ruberoīds, to arī , cik var, nost. Kur nevar, sagraizīt strēmelēs, noplēst. Tas tāpēc, lai siena turpmāk elpo ( ir mazliet tvaika caurlaidīga. Nositot apmetumu būs redzama arī trupe ( puvumi). Tiem atsevišķa pieeja, no apstākļiem. Noplēšot koka sietu, ruberoīdu, naglas paliek. Lai paliek. Mīkstajai vatei nemaisa. Koka statnes skrūvē, nevis piesit, ar garām skrūvēm skrūvē, iepriekš statnē ieurbjot , garās skrūves tad labāk pievelk un arī akumulatora skrūvgriezi tā nemoca. Ar distanceriem zem statnēm līmeņo, skrūvē, ar līmeņrādi kontrolējot. Solis 600mm, arī starpspraišļi ar soli 600mm, jo tad ir vairākas vietas kur pieskrūvēt nosedzošo cieto akmens vati 60 reiz120cm.. Pie loga sevišķi pārdomā kur likt koka atbalstus. Loga aili no ārpuses liku ar 30mm cieto putuplastu, kas arī tiek armēts. (robainais putuplasts). Palodzēm arī stiprinājuma vietas jāparedz. Darbs ne pa jokam. Visu laiku jādomā, kur tiks skrūvētas akmens vates plāksnes, jo ir vietas, kur solis par 2,5cm jāsamazina. Liku statnes 50mm x50mm. Mkīstā vate 50mm. Plāksnēs. 50x50 pietiek, lai atbalstītu cietās vates šuvi, un to arī piespiestu ar speciālu, universālo plastmasas cepurīti, kas paredzēta parastajām skrūvēm , nevis dībeļiem ( ir tādas!)

RX-Paldies,ļoti pilnīga informācija.

Rx, koka statņi un cietā vate ir divas lietas kas nav paredzēts un arī nevajag mēģināt savienot. Izskatas smuki,taču nedaudz paanalizējot kļūst skaidrs,ka tas nav ne labāk,ne lētāk.
1. Cietā vate ir dārgāka,+ vēl ar vājākiem siltumpretestības rādītājiem.
2. Cietai vatei kā vēja barjera tikai un vienīgi apmetums-perfekts risinājums,bet dārgs-rodas jautājums-priekš kam cietā vate,ja var likt mīksto lokšņu vati lētāku un ar labāku siltumpretestību,protams katru rindu gan šajā variantā jāatdala ar horizontālu starpliku (dēli),kas neļaus vatei ar laiku sasēsties.
3. Apmetums un statņi arī īsti labi neiet kopā.
Cietai vatei oriģināli pretvēja izolācija nāk pielīmēta,taču veidojas daudz nehermētisku savienojumu. Pārvilkt ar pretvēja plēvi nebūs ne pareizi ,ne efektīvi,jo tā nepiegulēs plaknei.
Galvenais, visi šie komentāri topika autoram ir kosmoss-kādu gan gala rezultātu var iegūt darot to,par ko nav nekādas jēgas,ja nu vienīgi speciālista klātbūtnē-bet tad lētāk tomēr ir samaksāt par darbu. Atliek tikai atrast kam-tas ir pats sarežģītākais. Lai veicas !!!

Kur ir aizliegums savienot mīksto un cieto vati? Mīkstā vate kalpo nelīdzeno vietu, netaisnās sienas, kas noteikti būs, laba aizpildījuma nodrošināšanai, un biezumā ir tā ap 5cm, kā nu kurā vietā. Cietā ir stigra, līdzena, labi pieskrūvējama, mazas starpplākšņu šķirbas, jun ka kāda parādās...aizpūš ar putām. Liek vati bez vēja aizsargplēves. Ja statnes kārtīgi- līdzeni uzliktas, tad siena lieliski gluda. Kokam staigājot, skrūves arī palocās, vate mazliet padodās, un šķirbas neveidojās. Siets ar līmjavu visu kā bungas uztaisa, nekādi vēji necaurpūš. Kā dekoratīvais apmetums zin, ka tas ir uzklāts uz cietās vates, kas pie statnēm pieskrūvētas. Nepieskrūvētie vates "logi" ir mazāki kā 60 reiz 60cm. Armēti. Ar sitienu ar dūri , spiežot to nevar pat just. Kopā veidojās 150mm siltumizolācija plus vecā siena. Un tas ir maz?.....Tie 50 mm jau ir tik pat siltumnoturīga kā koka sienai, kas ir mājai. Viss teiktais ir domāts cilvēkam, kas vēlas dzīvot savā māja, labāk dzīvot, neieguldot pārāk lielus līdzekļus, nelepojoties ar super mājas izskatu, kā tikko būvētu, bet savu. Jo veca māja ir veca....un tā nekad nebūs jauna. Mūsdienās mēs tā jau esam pieraduši pie superprecīzām, spoguļgludām sienām, spīdošu , jaunu jumtu, zeķustaigājamu grīdu, eiroremanta istabām burbuļvannu.... kā agrāk teiktu : "kā pie mums Vācijā..."Šķībumam un senumam, vecumam ir savs šarms, un pasaulē pie tā atgriežas. Vācijas mazpilsētu mājiņas tādas vien ir. Galvenais: jābūt visam kaut škībi, bet nenolaisti, kārtīgi!

Jautājums tiem, kas strādā ar vatēm loksnēs vai paši remontējušies.

Kā var zināt, ka vairākus gadus (padsmit, līdz pat 20) stāvējusi vate koprojām ir laba un izmantojama siltumizolācijā? Ir kaut kas tāds pēc kā nosakat, ir ok vai tieši otrādāk - vairs nav izmantojama un metama ārā.
Stikla vate, dzeltena.