Sveiki
Vai te ir kāds speciālists, kurš var man paskaidrot:

Ja māju ceļ no karkasa - tad Latvijas būvnormatīvs nosaka, ka iekšā tvaika pretestībai ir jābūt 5 x lielākā, kā ārējā daļā. Liekam normālu tvaiceni, kas piemērota LV ar minimums SD 20 metri un 99 % gadījumu, ka izpildīsies + konstrukciju pasargāsim no mitruma ! Ja vien ārā nebūsim uzšuvuši pa tiešo OSb vai ko līdzīgu.


Kā ir ar blokiem, piemērs siltināšanai ar putuplastu. Būtībā tur arī jāievēro šis punkts vai ne vienmēr ?
Būtībā ja mēs ņemam EPS 60 100 mm vai 150 mm, kur mi vertība ir 28 - attiecīgi Sd vērtība ir 100 mm 2,8 m 150 mm 4,2 m
Ja ņem gāzbetonu 300 mm un pieplusojot iekšā apmetumu un krāsu - gāzrbetonam mi ir 4 * biezums piemēram 25 cm = 1 sd vērtība.

Silikātu piemēram 180 mm arī būs 10 *0,18 = 1,8 + apmetumi - nekas tur nesanāk.
Ar keramzītu ir tas pats, bet daudziem ir noslitnāts un nekas tur slikts nav.

Vēl esmu dzirdējis, ka var likt ievērojot attiecību - piemēram vates ražotājiem ir vate 200 mm tad iekša tvaicene tad 50 mm - iekšpusē. Ideja, ka viss, kas ir aiz tvaicenes ir minimums 3 x siltāks, kā tas, kas ir pirms.
Pieņemsim, ka silikāta bloks 180 mm lamda 0,68
Visu aprēķinu neraxtīšu
ja mēs uzliekam putuplastu 200 mm U vērtība būs ap 0,18
Un sanāk ka bloks paliek telpas siltajā pusē, līdzīgi kā gadījumā ar 50 mm vati + tvaicene un tad 200 vate karkasā.

Ar gāzbetnu tas ir grūtāk izpildāms, jo tam labda ap 0,072 -1,2 un tas jau kļūst neekonomiski.
Bet ja kāds ir specialižjies varbūt var man paskaidrot, kad var izmantot putuplastu un kā būtu jāveic aprēķini ?

Ja, kāds saprata, ko es aptuveni domāju, paldies par atbildēm!

ieguglē : Mitruma režīma konstrukcijās ar putu polistirolu siltinātās ēkās aprēķins

Rasas punkts koka statņu ēkā ar vates pildījumu ir pavisam cits stāsts salīdzinot ar gāzbetonu siltinātu ar putupolistirolu. Tur darbojas divi,pilnīgi atšķirīgi fizikāli procesi. Vatē (higrofobs mat.) mitrums ūdens pilienu veidā koncentrēsies tur, kur to nosaka rasas punkta aprēķins. Higroskopiskā materiālā rasas punkts ir teorētisks lielums. Mitruma sadalījumu sienā pa lielam nosaka materiāla higroskopiskās īpašības.Vatē mitrumu veido gaisa relatīvais mitrums( vate satur ~98% gaisu savā tilpumā) ,tāpēc mitruma kustība vienmēr būs no + uz -. Higroskopiskā materiālā mitruma migrāciju nosaka mitruma koncentrācija materiālā no lielākā uz mazāko - tā bieži vien ir pretēja no - uz +. Tāpēc tagad ir tik populāra vēsturisko biezo mūra ēku siltināšana ar kokšķiedru no iekšpuses,lai gan teorētisks aprēķins neizbēgami norādīs uz rasas punkta risku mūra iekšpusē. Dabā tas funkcionē tā,ka kokšķiedra uzsūc lieko mitrumu un tai pat laikā to atdod telpai (noamartizē).
Gāzbetons ,tieši tāpat, lieko mitruma koncentrāciju izkliedēs savā "miesā" un atdos telpai, tāpēc kaut kādi riski ir tikai teorētsiki. Šī iemesla dēļ, jaunuzceltās gāzbetona mājās iekštelpu mitruma klimats nostabilizējas tikai 2,3 gadā,kad gāzbetons ir izžuvis,ja tas žūtu tikai uz āru,tas neietekmētu iekštelpu klimatu.
Tas ir mans skatījums un sapratne par šīm lietām,būvfiziku studējis neesmu.

Vēsturiski: teorija mainās nepārtraukti-proporcionāli civilizācijas izglītotībai,praktiskā puse ir nemainīga.
P.S. Tāpēc es nepārdzīvoju to ,ka mani uzskati ,bieži nesaskan ar Birša kunga pausto.

Varbūt nedaudz ne tā izteicos,bet gribēju teikt to,ka gāzbetonā un citos higroskopiskos materiālos to uzsūktspēja pretojas tvaika kustībai .Gāzbetonā problēmas veidojas ja to nosiltina ar 50 mm putupolistirolu, tam caursalstot.