Esmu izlasījis šeit visu, ko varu atrast par tēmu, bet līdz galam skaidrs man nav tomēr.
Siltināšu māju (vate, vēdināmā dēļu fasāde), pie reizes, protams, arī pamatus.
Pamati (cik esmu atracis darot citus darbus) ir ap 110cm, no tiem 10-20cm, atkarībā no mājas puses, ir virs zemes, pēdas nav. Grīda attiecīgi ir arī 10-20cm virs zemes līmeņa, gandrīz tieši līdz ar pamatu augšējo malu.
Šobrīd man gar malām un stūros metas pelējums, ko arī gribu novērst ar siltināšanu.

Jautājums pirmais tad ir - cik dziļi man vajadzība siltināt? PIlnā dziļumā?
Jautājums otrais - saprotu, ka ja man būtu pagrabs, tad svarīga būtu hidroizolācija, bet šajā gadījumā taču ne? Tas nozīmētu ekstrudēto pie notīrītiem pamatiem ar putulīmi un viss?
Trešais ir par armēšanu/apmešanu - vai tas zem zemes ir nepieciešams?
Ceturtais, ko nekur neatrodu - kā ir ar pamatu atrakšanu? Ir jāatrok pa gabaliņam, var visu reizē, pa veselai sienai? (māja ir km no jūras - apakšā lielākoties smilts (ar kādiem nelieliem slānīšiem smirdīgas kūdras), ja nu tas ko maina)

1) Ņemot vērā novietni, pietiks ar 70 cm zem zemes, bet, ja liek arī horizontālo augšā, tad pat 30 cm varētu būt gana.

2a) Svarīga būtu horizontālā. Tāda noteikti ir (bijusi), pat ja tagad tikai atmiņas palikušas. Pārbaudīt, varbūt kādas injekcijas būs jāpielieto.

2b) Līmē pie gludas virsmas. Viens no pīrāgu variantiem - pamati, hidroizolācija, līmjava, siltumizolācija, stiklšķiedras siets ar armējošu javu, grunts, apmetums, ārējā hidroizolācija.

3) Viss tas zem zemes.

4) Pa gabaliņam, max 3 m (ieteikums no pieredzes).

Ja nav pagraba, ja māja neatrodas nogāzē, kur cauri skalojas virszemes un gruntsūdeņi, tad nekādu hidroizolāciju nevajag.
Kapilārais mitrums piekļūst no apakšpuses un pamatu otras puses, kaut kāda hidroizolācijas smērēšana no vienas puses ir pilnīgi lieka un neko nerisina un nav arī nekas jārisina. Mitrums pamatu zemes daļā nevienam netraucē.

Jautājums pirmais tad ir - cik dziļi man vajadzība siltināt? PIlnā dziļumā?
A: Es siltinātu 1000m dziļumā - tik cik gara ir standarta putuplasta plāksne, lai nekas nav lieki jāgriež.

Jautājums otrais - saprotu, ka ja man būtu pagrabs, tad svarīga būtu hidroizolācija, bet šajā gadījumā taču ne? Tas nozīmētu ekstrudēto pie notīrītiem pamatiem ar putulīmi un viss?
A: Hidroizolāciju var uzlikt tikai tik daudz, lai labāk pielīmētos plāksnes. Ja ēka nav zemā vietā vai nav augsti gruntsūdeņi tad hidroizolāciju var nelikt.

Trešais ir par armēšanu/apmešanu - vai tas zem zemes ir nepieciešams?
A: Es armētu un apmestu visu putuplasta plāksni, protams zem zemes pievērstu mazāku uzmanību kvalitātei. Šis arī nav tas sarežģītākais darbs.

Ceturtais, ko nekur neatrodu - kā ir ar pamatu atrakšanu? Ir jāatrok pa gabaliņam, var visu reizē, pa veselai sienai? (māja ir km no jūras - apakšā lielākoties smilts (ar kādiem nelieliem slānīšiem smirdīgas kūdras), ja nu tas ko maina)
A: Es atraktu sienu visā garumā, ja runa nav par kaut kādiem t.s. "skalotajiem pamatiem". Tur būtu jābūt uzmanīgam. Lentveida vai bloku pamatiem tā nevar būt, ka to izturību ietekmē apkārt esošā grunts. Noteikti ērtāk ir strādāt, ja ir atrakta visa siena. Šim darbam es paņemtu miniekskavatora pakalpojumu, jo ērtai strādāšanai tranšejai vismaz būtu jābūt 50cm platai.

Vecam/saubigam ekam var ar armaturas skaneri paskanet lai ir armatura virspamata/pamata, siena un murlata.
Ir redzets kaiminjos, ka vecu dacu parlauz uz pusem atrakti pamati

Viens te forumā jau rakstīja un bija atsauce uz internetu par to, kā māja saplaisā,kad visu uzreiz atrok. Es neriskētu!
Pelējums veidojas no mitruma un parasti arī zemas temperatūras mājā. Siltinājums dos nevis sausumu, bet mazāk jākurina vai varēs biežāk vēdināt.
Kāda ir temperatūra telpā? Kāds mitrums? Kāda temperatūra stūros? Kvalitatīvs ekstrudetais zem zemes tāds arī var palikt.

Tas viens laikam biju es. Māja joprojām stāv un vairs nav kustējusies :)
Būvinžinieris un arhitekts abi apgalvo, ka iepriekš minētā plaisa nevarēja rasties no pamatu atrakšanas. 'Nevarēja' protams ir relatīvs jēdziens.

Citis piemērs - Stradiņu slimnīcas jaunbūvei bedre kā reiz ir tieši aiz loga - pamati atrakti vismaz 80 m garumā gar visu ēkas sienu un pa apakšu 5-6 m zemāk ekskavators rokas.

Ja man pēc visām diskusijām un komentāriem būtu jādara otreiz, neatraktu divas sienas pilnībā vienlaikus. Jo īsākos posmos tiks sadalīts darbs, jo ilgāk tas aizņems. Ja atrok tikai minētos 3 metrus, reāli apstrādājami būs varbūt 2 - 2.5 m no tiem. Uz katriem 10 m tas nozīmē 4-5x ilgāku laika patēriņu uz grunts vai apmetuma žūšanu.

Daudzstāvenēm var būt 20+ m pāļi sadzīti, tā kā tur ir cita opera.
Ja pats rok un ar lāpstu, tad vienkārši rok vaļā pieliek puķiku, rok tālāk un to smilti met uzreiz iepriekšējā vietā.
Man liekas efektīvāk ir pusi horizontāli un pusi vertikāli likt. Tad var ietaupīt arī uz rakšanu.

Man betona bloki ari diez vai kaut kur kustesies atrokot pilniba valja, ka jau saku, kaiminjmaja atplesa valja jo nebija armatura murlata

Pans - pelējums rodas no mitruma, mitrums rodas no kondensāta, kondensāts rodas no aukstas virsmas, kas ir aukstāka par rasas punktu. Ne jau velti gar malām un visvairāk tieši stūros ir tas pelējums. Un protams, tikai gar ārsienām, tā ka nav divu domu, ka tas ir no pamatiem nākošais aukstums, kas ir pie vainas.
Telpā noteikti nav tas sausākais gaiss, bet nav arī nekas traks. Siltums man patīk, tāpēc apkures sezonā iekšā ir 23-25 grādi.