laikam kokmateriālu cena tik augstu uzlekusi, ka pat skaidbetons par ekskluzīvu, jāpāriet uz salmiem. Tas joks, protams, bet ja gribās sarežģīt dzīvi vai tieši otrādi, veikt kādu derīgu eksperimentu ar domu, ka kaut kas beigās arī sanāk, var jau provēt arī linu salmus, būs modīgi un 'eko'.

>>Būtu sausāks klimats, varētu no dubļiem un kūtsmēsliem stiķet kopā ekoloģiskas mājas.>>


Vecvecākiem Dobeles rajonā dzimtas mājām šķūnis bija taisīts no kapātiem salmiem, govju mēsliem, grants un kaļķu piedevas man nezināmās proporcijās. Mājas sen kā vars kā nav, kolhozu laikos tika nodedzinātas, bet šķūņa sienas, kas ir bez jumta kopš 1986.gada,joprojām turās. Nu labi, kādu pusmetru zemākās palikušas. Mēsli laikam kā īpaši reaģē ar kaļķi, ka pat lietus neņem;
Tas tā- iedvesmai ekomīļiem. Ja vēl to govi ar kaņepēm barotu....

"Vecvecākiem Dobeles rajonā dzimtas mājām šķūnis bija taisīts no kapātiem salmiem, govju mēsliem, grants un kaļķu piedevas man nezināmās proporcijās. Mājas sen kā vars kā nav, kolhozu laikos tika nodedzinātas, bet šķūņa sienas, kas ir bez jumta kopš 1986.gada,joprojām turās. Nu labi, kādu pusmetru zemākās palikušas. Mēsli laikam kā īpaši reaģē ar kaļķi, ka pat lietus neņem;
Tas tā- iedvesmai ekomīļiem. Ja vēl to govi ar kaņepēm barotu...."

Tā jau ir. Privātmāju celtniecībā kaut kas ir ļoti slikts jāizdara, lai uzkristu uz galvas. Vienīgi vietējā kūts saviem mēsliem nedod papīrus par siltuma pretestību, neiet cauri :)

Vispār praksē jau vairāk no svara ir nevis materiāli, bet tas, kas iziet cauri konstruktoram un būvvaldei. Vispār kaut kad varētu taisīt izklaidi projektēt maju no kaut kādas eksotikas, bet jarēķinās, ka tas pasākums baigi ievilksies līdz nosacījumu izpildei, lai sāktu būvdarbus. Hohmas pec jau var kaut kadu linu-pudeļ-betona māju ar iekšejām sienām no kūtsmēsliem stumt rīklē būvkonstruktoram un būvvaldei vairākus gadus no vietas, kamēr aiziet. Nu bet tur jārēķinas ar labu laika patēriņu manliekas.

Reku skatos -> Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Reku ira māls ar salmiem un skaidbetons, W/(m × K) 0,3 un 0,4. Tas sanāk kaukādas episkas >3 metrīgas sienas, lai ielīstu normatīvos, ja nešmaucās ar kaut kādu moderno siltinājumu. Kaukādu hobitveidīgu alu var uztaisīt vienstāvīgu, izies pat pec visām gandrīz nulles energo prasībām, gan nestspējas.

Es tik iedomājos to šepti tādus kubikmetrus ar sienām taisīt, episks darbs un episks materiāls un episks rezultāts. Tiešām youtube kanāls jātaisa, kā es 200 kubus ar mālu un salmiem krūmos maisīju un 70m2 māju būvēju.

Salmu paneļu siltumizolācijas spēja pie blīvuma 90 kg/m33 tas ir λ=0,045 W/mK. Tā ir līdzvērtīga ~ 25 cm minerālvates siltumizolācijas slānim. Salmu paneļu izmēri pieejami 0,8 m un 1,2 m platumā un līdz 3 m garumā. Paneļa biezums 40 cm [salmumaja.lv]

Salmi ta salmi bet nupat ap jāņiem siena ruļļi ir topā, nez ko no tiem var uzbūvēt?

m! rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Salmu paneļu siltumizolācijas spēja pie blīvuma
> 90 kg/m33 tas ir λ=0,045 W/mK. Tā ir līdzvērtīga ~
> 25 cm minerālvates siltumizolācijas slānim. Salmu
> paneļu izmēri pieejami 0,8 m un 1,2 m platumā un
> līdz 3 m garumā. Paneļa biezums 40 cm
> [salmumaja.lv]

Tā tas ir, arī tīri kaņepju spaļi siltumizolācijā pielīdzināmi stikla vatei. Tomēr tīrā veidā tie deg, tie pūst un tie patīk grauzējiem.

Arī papīrs deg, bet kad to samaļ un sajauc ar bora sāļiem, iegūst nedegošu un grauzējus neinteresējošu materiālu, ko pie mums sauc par ekovati un pūš karkasa māju sienās.

Boraks nav diez mājsaimniecībā pieejams, tādēļ kaņepju spaļus sajauc ar vieglāk pieejamiem materiāliem - ar kaļķi, cementu un, atsevišķās situācijās, arī ar smltīm. Atkarībā no tā, cik daudz saistvielas pielikts, iegūst cietāku vai mīstāku materiālu. Diemžēl pievienojot saistvielu, krasi krīt siltumizolācijas īpašibas.
Iespejams, kaņepju spaļus vajadzētu apstrādāt ar boraku un pielietot turpat, kur šobrīd ekovati.
Materiālam kā tādam nav ne vainas un arī parasta avīžu papīra krājumi ekovates ražotājiem pamazām beidzas.
Hempcrete blokus rūpnieciskā apmēra gatavo valstīs kur kaņepes audzē masveidā - gala produkts ir kaut kas līdzīgs fibo blokiem.

Salmu panelim ir viens liels pluss, salidzinajuma karkasa vati bez spraugam sabazt var but pagruti. Sos sastiket vieglak. Tapat pusama vai mitra ekovate aizpush konturu daudz kvalitativak /un atraak-eeertak/

>>>Salmu panelim ir viens liels pluss, salidzinajuma karkasa vati bez spraugam sabazt var but pagruti>>>


Var jau būt, ka tos salmus savā vietā noturēs abpusējs apmetums, bet šķūnī salmus kraujot, vienalga, kā blietēsi, pēc pusgada kaudze būs par trešo daļu zemāka. T.i, manas bažas, ka rāmja augšpusē izveidosies 1-2 cm šķirba bez salmiem. Bet to jau varētu redzēt tikai pēc gada vai diviem.

Savulaik skaidu sienām ar sabērtām skaidām starp dēļiem atstāja bēniņos vietu, kur skaidas papildināt, arī zem palodzes taisīja noņemamu dēli, lai varētu piesampāt jaunas skaidas klāt.

Parasti jau lieto presētas salmus, bet skaidu gadījumā jauc klāt kaļķi un cementu. Tad sanāk kaut kas līdzīgs skaidbetonam. Ja vienkārši liek neesmu materiālu, tad jā - sasēžas...