Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Padomju laika kieģeļu/gāzbetona garāžām visai
> bieži varam redzēt saplaisājušas sienas vārtu
> zonā, jo savulaik ir ieekonomēts uz pamatiem.
> Centīgi šķūrējot sniegu pie vārtiem, tiek panākts,
> ka tieši tur grunts sasalst dziļāk par par
> pamatiem, kas vairumam tā laika garāžu ir ~70cm
> un tad notiek to izcilāšana.

Bet vaine tapec,ka tad nelika armaturu?
Kura varbut pat eksisteja, bet bija deficits

Chip22 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tad pietiks 50cm dziļumā vai var vēl mazāk?


80 cm, ar lapstu var izrakt lapstas platuma. Protams ja nav purvs vai kkkada ex buvdarbu vieta. Jasiltina neapkurinamai garazai nekas nav

>>Bet vaine tapec,ka tad nelika armaturu?
Kura varbut pat eksisteja, bet bija deficits>>

Lai nu kas, bet padomju gados armatūra deficīts nebija, varēja aiziet un ap stūri no rūpnīcas nozagt vai ceļmalā salasīt. Sliktāk bija ar cementu, bet metāla bija daudz.
Bet nebija pieņemts armatūru likt pamatos garāžu vai privātāju pamatos vai taisīt armētās joslas.

Ja sals sāk cilāt gāzbetona būves pamatus, tad plaisas bloku šuvēs garantētas. Armatūra nav dižais palīgs pret tiem spēkem, kas rodas ūdenim sasalstot un materiālam palielinoties tilpumā. Ja vienmērīgi sasaltu, tad būdu paceltu un noliktu turpat, kur bija, bet, tā kā parasti kāds stūris vai garāžas vārti sasalst/atkūst pirmais, tad gala rezultātā visu sašķoba tā ka maz neliekas.

"Lai nu kas, bet padomju gados armatūra deficīts nebija, varēja aiziet un ap stūri no rūpnīcas nozagt vai ceļmalā salasīt. Sliktāk bija ar cementu, bet metāla bija daudz. "

Tieši tā. Toreiz armatūru vispar tonnās mērija.

Ko darīt autoram:
1) ģeotehniskā izpēte vainu pašam, vai speciālisti - tas ir svarīgākais. Ja apakšā ir kaut kada organika - kūdra, netīri mali ar melnzemi, tad vanu jarokās līdz tīriem māliem/smiltīm, vai jadzen pāļi, kas nemaz ar nav tik neekonomiski;
2) garāžas slodzes vajadzētu izturēt pēc būtības jebkurai normālai smiltij vai māliem bez pēdas, javien tie nav totālā ūdenī un plūstoši - to gan tikai ģeologs pateiks;
3) ja gruntsūdeņi ir zemi, apakšā labi dreneta smilts, tad pamatus var likt uz noblietētas grunts kaut 10cm dziļumā, smilti saldē cik gribi, ja nav ūdens, tur nekas nepletīses, ja apakšā māli, tādad slikti drenēts slānis - rokamies vismaz 80cm.

Man te tagad viens objekts, kur īpasnieks bija ar čomu taisījis ģeotehnisko izpēti pats ar lāpstu, dabūja visus projektus cauri, tagad brigāde sāka būvēt, izrādās iepriekšējais īpašnieks bija uzberis ~1m biezu balto smilšu slāni, bet apakšā cik sniedzas kauss, tik kūdra. Tā kā ar to lāpstveidīgo ģeotehnisko izpēti laikam nekam nopietnākam kā garāžai nevajadzētu veikt.