Skaidbetona māja, 45cm sienas biezums.Nav siltināta. Grīdas līmenis ir līdz ar pamatu malu. Lieta sekojoša pie lieliem aukstumiem uz grīdas stūrī izkrīt rasa, uz grīdlīstēm veidojas pelējums. Prātīgākā doma liekas nosiltināt to pamatu. No ārpuses ar 5cm ekstrudēto putoplastu. Bet māja ir vietā ar augstu gruntsūdeni. Pamats sēž gruntsūdenī, nodrenēt nav iespējams. Un tas pamats ir ar izsvīduma dzīslām, acīm redzot cementa daudzums pamatā ir mazāks kā vēlētos un pamats kā sūklis velk mitrumu no zemes laukā. Nosiltināšu to pamatu, mitrumam vairs nebūs, kur palikt... kādam varbūt ir līdzīgas pieredzes stāsti kā rīkoties šādā situācijā?

Kapilara hidroizolacija

Bet mitrums no pamata mūrī neiet. Šķiet stulbi taisīt injekcijas pamatam

Vai tiešām nevar nodrenēt? Ieliec drenas, savācējaku, akā sūkni ar pludiņu. Kā piepildās-ta atsūknējas automātiski.

rlakars rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vai tiešām nevar nodrenēt? Ieliec drenas,
> savācējaku, akā sūkni ar pludiņu. Kā piepildās-ta
> atsūknējas automātiski.

Mūsdienās jau nodrenēt ar sūkni var visu, jautājums cik tas maksā, pamats ~80cm dziļumā sēž ūdenī pat sausākajā vasarā. Tāda tā situācija Liepājā ir ļoti daudziem. Uz pamata, cokola daļā jau tagad ir izsvīdumi. Cokols 30cm virs zemes līmeņa.

Ļoti iespējams, ka daļa no problēmas ir telpas gaisa mitrums. Telpā būtu vēlams uzturēt 40-60% robežās, ja mitrums būs lielāks, rasas punkta temperatūra ir pietiekoši augsta, lai radītu problēmas. Pie 22*C un mitruma 70%, rasas punkts ir 16*C,( pie 80% jau 18.5*C). Tas nozīmē, ka telpas gaisam satiekot temperatūru uz grīdlīstes, kas ir vienāda vai zemāka par rasas punktu, izkrīt rasa. It kā 16*C ir pietiekoši silts, taču konkrētos apstākļos tas rada problēma. Ieteiktu sākumā pamērīt gaisa mitrumu telpā, ja tas ir virs 60% vajadzētu papildus vēdināt vai ierīkot ventilācijas sistēmu.

Lai telpās uzturētu 60% mitrumu, darbojās viens mitrinātājs, ja gaiss sausāks, tad mājiniekiem nepatīk..

Kāda ir temperatūra tajā stūrī? Siltinājums nekā nerisinās mitrumu, jo ūdens tiks pumpets pa pamatu no apakšas, nevis sāna. Padomju laikā bija cauri logi=ventilācija un kvēlojoši radiatori, tāpēc nekādas sēnes neauga. Jāmeklē kompromisi.

Problēma nav saistīta ar gruntsūdeņiem un kapilāro mitrumu, kas nelielos apjomos paceļas pa pamatiem uz augšu. Tas rasas pilienus telpā neveido.

Mitrums sala laikā uz grīdlīstes rodas tikai tādēļ, ka telpas siltajam un mitrajam gaisam tur ir saskare ar auksto pamatu betonu.
Pamatu cokola daļas siltināšana samazinās aukstuma tiltu un kondensāta veidošanās iespēja būs daudz mazāka.
Ja ir bažas par to, ka ekstrudētais putuplasts neļaus cokolam žūt, tad var ņemt zilo EPS. Tam tvaiku caurlaidība ir tikai nedaudz mazāka kā kokam.
Vienīgi būtu jāpadomā par biezumu- ja siltina, tad varbūt siltināt uzreiz ar 10 cm.
Biezāks putuplasts, protams, maksās nedaudz vairāk, bet darbs, ņemšanās un apdare tikpat, cik 5cm.

pans rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kāda ir temperatūra tajā stūrī? Siltinājums nekā
> nerisinās mitrumu, jo ūdens tiks pumpets pa pamatu
> no apakšas, nevis sāna. Padomju laikā bija cauri
> logi=ventilācija un kvēlojoši radiatori, tāpēc
> nekādas sēnes neauga. Jāmeklē kompromisi.


Uzliku termometru, pamērīšu cit stūrī ir temp. Piekrītu padomju laikā apkure neko nemaksāja. Varēja atļauties fantastiskākos aukstumtiltus būvēt. Es jau negaidu, lai cokola siltinājums risinātu mitruma problēmu pamatā, vienkārši cokols ir aukstuma tilts, jo grīdas līmenis ir līdz ar mūra sākumu. Mūsdienās jau tomēr grīdu cenšās būvēt siltajā daļā virs cokola. tāpēc domāju cik lielas problēmas radītu to slapjo cokolu siltinot.