Pēc pārejas šo sezonu uz granulu/malkas katlu sapratu, ka garāžā glabāt kurināmo galīgi garām, vajag tomēr ziemā siltu vietu auto remontiem un ar granulu paletēm auto neiebrauksi. Radās ideja nopirkt gatavo metāla šķūnīti un nolikt dārzā, kur attiecīgi to visu kurināmo turēt. Plānā kkāds 15m2 variants, lai var vēl kko salikt.

Pagaidām paliku pie varianta, ka varētu paši uzbetonēt pamatus, bet nav īsti saprašana cik biezu vajag pašu pamatu un kas tieši zem viņa jāliek. Varbūt kāds varētu apskaidrot?

Ja tas saucamais metāla šķūnītis ir bez labas vēdināšanas, tas ir caurvēja, tad tādā turēt organiskus materiālus – kurināmo ir sliktas gaumes jautājums? Kapēc... tapēc, ka Latvijā gaiss ir izteikti mitrs, tas ir 84% relatīvais mitrums. Līdz ar to nevēdināmā telpā organika kā sūklis uzsūks mitrumu vai arī nežūs. Daļēji stāvokli var glābt metāla kastes pacelšana no pamatnes – atstājot savus 10cm, labāk 20cm no planējuma un kurināmo glabāt uz caurvēdināmām koka paletēm. Taču labāka redeļotas konstrukcijas šķūņi. ... Par pamatiem, tas ir vienkārši. Uz grunts novieto beigtās auto riepu apvalkus, tajās ieber dolomīta šķembas un uz tām novieto vainagsijas vai latas.

Tipveida gatavajam skārda šķunītim nekādus dižos pamatus nevajag. Var stāvēt vispār bez pamatiem, bet, lai vējš neaizpūš, var piesiet pie zemē iedzītas metāla caurules.
Var novietot uz bruģakmeņiem, fibo bokiem un tt.

Lielākā problēma šiem šķūnīšiem ir mitrums. Vēlams veidot grīdā tvaika izolāciju, pretējā gadījumā rudeņos, kad ārā jau auksts, bet grunts vēl silta, uz sienām veidosies kondensāts. Ventilējamas pagrīdes šo problēmu risina maz, jo gaiss pie siltās, mitrās grunts sasilst un ceļas uz augšu, kur saskarē ar auksto metālu veidojas kondensāts. Šī problēma ir aktuāla tieši metāla šķūņiem, jo atšķirībā no citiem materiāliem, metāls sevi neuzkāj kondensātu.
Turklāt ventilējamā pagrīde rudeņos pievilina peles, žurkas, zirnekļus un citu dzīvo radību.

Prasītos grīdu izbetolēt vai izklāt ar bruģi, apakšējā slānī ieklājot plēvi.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tipveida gatavajam skārda šķunītim nekādus dižos
> pamatus nevajag. Var stāvēt vispār bez pamatiem,
> bet, lai vējš neaizpūš, var piesiet pie zemē
> iedzītas metāla caurules.
> Var novietot uz bruģakmeņiem, fibo bokiem un tt.
>
> Lielākā problēma šiem šķūnīšiem ir mitrums. Vēlams
> veidot grīdā tvaika izolāciju, pretējā gadījumā
> rudeņos, kad ārā jau auksts, bet grunts vēl silta,
> uz sienām veidosies kondensāts. Ventilējamas
> pagrīdes šo problēmu risina maz, jo gaiss pie
> siltās, mitrās grunts sasilst un ceļas uz augšu,
> kur saskarē ar auksto metālu veidojas kondensāts.
> Šī problēma ir aktuāla tieši metāla šķūņiem, jo
> atšķirībā no citiem materiāliem, metāls sevi
> neuzkāj kondensātu.
> Turklāt ventilējamā pagrīde rudeņos pievilina
> a peles, žurkas, zirnekļus un citu dzīvo radību.
>
> Prasītos grīdu izbetolēt vai izklāt ar bruģi,
> apakšējā slānī ieklājot plēvi.

Ok, nu skaidrs. Betonēt vairāk gribējās, lai foršs ciets un līdzens pamats. Tad jautājums kas man tur jāliek zem to betona slāņa? un cik biezu aptuveni taisīt? 10cm? Zem betona smilts, skembas, kura momentā nāk tvaika izolācija?

Bet taisi neviss to skarda bundzu, bet smuku koka skuniti...Ari tam protams vari gridu betonet, tomer nebus nekadu kondensatu, ari skats bus labaks. Nu katram jau sava gaume.

Skārda bundžas ir priekš pagaidu varianta cienītājiem. Vasarā nenormāli karsts, ziemā auksts, pavasaros, rudeņos un siltajās ziemās kondensāts.

Nu par to betona grīdu - laba lieta protams, bet kā iestrādāt plēvi to nesacaurumojot - tas varētu būt izaicinājums. Savam šķūnim taisos eksperimentālā kārtā ielikt 3cm ekstrudēto putuplastu zem betona slāņa. Doma tāda, ka vēl nēsmu noformulējis to domu līdz galam - ķipa lai kājas nesalst vasarā ķimerējoties pa šķūni vai kautkātā :)

Ja par betona plātni, tad darbu secība šāda:

-noroc melnzemi
-pieber smilti, noblietē
-ieklāj plēvi vai manā versijā ekstrudēto putuplastu 3cm
- armatūra kautkāda, konstruktīvi - uzlikta uz kautkādiem klucīšiem vai speciāliem distanceriem
- gāz virsū paštaisītu betona 1:3 (cements:grants), apmēram 10cm slānī, līdzini, apklāj
- liec virsū to savu skārda bundžu

To betona gridu noteikti ertak bus izveidot no brugja, ja nauda ir jautajums var kaut kadu demontetu nopirkt, ari plaksnes

Perimetra malai pamatam ari var izmantot brugja malas betona prifilu (maksa letak neka stradnieks izbetone uz vietas)

Bet manuprat letie skunji ir loti lets skards, budzets butu polju Balex Metal vai dargaka versija skandinavu Rukki

Nu šķūnim malkas vai cita kurināmā glabāšanai nav nepieciešama grīdas pamatnes tvaika izolācija, jo zem jebkuras organikas neapkurināmās telpās jāveido caurvēdināšana. Tas mitrums nebūs no pamatnes, bet tas kurš izkritīs no vides gaisā esošā mitruma. Tapēc manā izpratnē, ja nodrošina sienu noturību, tad pats optimālākais jumta segums būtu caurspīdīgā PC polikarbonāta plāksne – kā siltumnīcai. Dotajā gadījumā, ja izvēlētā vieta atrodas saules pusē, saules siltums papildus nodrošinās malkas žūšanu, tačuu obligāta dzegu un kores izvēdināšana. Te aksioma – jo labāk kustās gaiss, jo stabilāka žūšana.