Labdien!
ņemot nostzemes virskārtu ap māju pie viena ir jānosiltina mājas pamati. šobrīd maliņa ap pamatiem ir atkārusies un jākaļ nost, nav skaidrs vai tur ir puķiks vai tikai betons.

Jautājums cik dziļi ir jālaiž pamatu siltinājums? Ja pareizi atceros tad pamats ir 1,2m - siltinam visā dziļumā? Citi saka ka vajag siltināt līdz sasalšanas robežai, bet ej nu saproti cik tas ir.

Otrais jautājums kādu puķiku labāk izvēlēties? 50mm estrudēto? kā atšķirība Bewi 300 no Finnfoam FL300PX ?

Trešais jautājums - pie pamatiem lipinam ar javu, putu līmi vai kādu sauso maisījumu kā flīžu līmei?

Pamati ar bitumu nav jasmere un putas tur nedrikst izmantot!!!

zzz rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pamati ar bitumu nav jasmere un putas tur nedrikst
> izmantot!!!

Ja par pazemes daļu, tad neko tur diži nevajag līmēt, jo grunts plāksni piespiedīs. Putas var pielietot minimālā apjomā-tik, cik plāksnei atrasties savā vietā kamēr pieber atrakto malu.
T.i, četri seši punkti.

Un dibeli nav nepieciesami?

zzz rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Un dibeli nav nepieciesami?
Ir kādi 10 uz kvadrāmetru zem zemes, lai vējš nenorauj... un 2x vairāk virszemes daļā :>
Un jā, reizēm pamatus hidroizolē, lai pēc tam to caururbtu ar dībeļiem? Parādīsi ražotāja tehniskos mezglus kuros iesaka lietot dībeļus un cik bieži?
Ceru, jautātājs neuztvers nopietni šo atbildi :)

Ja par tēmu:
dziļums, ja gruntsūdeņi augsti, tad nav vērts līst to līmenī. Noteikti nevajag rakties zem pamatu dziļuma! Protams līdz pamata pēdai ja tādi ir būtu pavisam skaisti, bet ieguvums no tā nebūs liels. Galvenais ir virszemes daļa kādi 20-30cm zem... Skaties kāds plāksnes nopirksi, vari siltināt izejot no to izmēriem, lai nav papildus jāgriež. Parasti stiprina ar bituema līmi, līmjavu vai putām. Putas sanāks dārgāk, bet mazāk ķēpas ar maisīšanu, mazgāšanu utt. Līmi var izmantot, ja ir perfekta virsma. Bet tā līmjava, manuprāt, universiālaikais variants.
Izolāciju, EPS, cietība vēlams no 150 vai 200 vai XPS. Starp minētājiem XPS siltumizolācijas ziņā atšķirība nav. Biezums 50mm vajadzētu būt pietiekamam.

Jau otro reizi zzz iebilst pret pamatu smēŗēšanu ar bitumu. Pirmo reizi "Ar bitumu nedrikst smeret. Isti nesot verts vertikalo hidroizolaciju veikt, ka saprotu", tagad "Pamati ar bitumu nav jasmere". Pamatojums un atbildes uz jautājumiem nav. Kā tad tā? ;)

Redzeju raidijumu, ka bituma sastava esosais acetons saeed dalju putoplasta. Latviesu radijums, nosaukumu neatceros

ETT rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Jau otro reizi zzz iebilst pret pamatu smēŗēšanu
> ar bitumu. Pirmo reizi "Ar bitumu nedrikst
> smeret. Isti nesot verts vertikalo hidroizolaciju
> veikt, ka saprotu", tagad "Pamati ar bitumu nav
> jasmere". Pamatojums un atbildes uz jautājumiem
> nav. Kā tad tā? ;)

Pamatu vertikālo hidroizolāciju ir jēga veikt, ja:
1) ir pagrabs
2) atrodies kāda kalna nogāzē un pa/gar pamatiem plūst kalnu strauts, kas var izskalot pamatos esošo cementu no betona.

Kapilārais mitrums, gruntsūdeņi būs vienlīdz labi abās pamatu pusēs. Pamatu betons būs vienlīdz mitrs ar vai bez hidroizolācijas, jo pamatu pēdai hidroizolācija no apakšas visdrīzāk nav ierīkota. Turklāt betonam necik nekaitē mitrums (atšķirībā no sasalšanas/atkušanas)
Jā, ar vertikālo hidroizolāciju mitrums lēnāk pārvietosies betonā, bet vai tad kalendārā dienu trūkst, bet tam, mitrumam, kas iekļuvis betonā žūt tam nav kur.

Aldiss...un zzz. Esmu nedaudz izbrīnīts, lasot ka bitumu atšķaida ar acetonu. Cik zinu pietiek ar soļarku vai petroleju, benzīnu, bet ko tik pasaulē nesastapsi! Taču domāju, ka acetons pietiekoši strauji izgaro un tapēc tālākajā putuplasta piestiprināšanā tam letālas sekas diezin vai būs. Taču par to mitrumu. Viena no iedarbēm varētu būt saistīta ar augsta gruntsūdens plūsmu, taču tā noteikti reta parādība. Visticamākais iemesls pagraba sienu mirkšanai, nav viss ārējais mitrums, bet tieši iekšējais kondensātmitrums, kuru veido pagraba telpas virsmu zemā temperatūra, kur gaisā esošais mitrums (Latvijā vidēji 84% relatīvais mitrums) uz tās vai tajā – betons ir porains, izkrīt. Tas ir kā līdzīgi uz metāla caurules caurplūstot aukstam ūdenim. Un te pagraba ārējās virsmas siltumizolācija var palīdzēt, taču hidroizolācija nav obligāta. Lai gan jāsaka, ja pagrabs tieši domāts aukstuma uzturēšanai, tad siltumizolācija var būt lieka – pagrabs paliek silts – tad labāk siltināt no apakšas pagraba griestus. Vienīgi jāsaka, ka jebkurā gadījumā nedrīkst aizmirst par pagraba telpas caurvēdināšanu. Te: [building.lv] arī ir piezīmes par to pašu – pamatiem. Taču kā saka: taisnība tam kam nauda!

Paldies vīri, man skaidrs!

Kā ar mājas ieeju kur lievenis? Tur jau neko neizdarīt vai ne?