Brinkmaņa kungs,izlasiet kārtīgi-pamatu sienu biezums 300mm,pamatu peda 800mm

Nu taču pareizi, pamatu pēda 800mm vai 80cm vai 0,8m. Tieši jau šī pēdas plakne nosaka spiediena vērtību ar kādu ēka spiežas uz grunti. Savukārt dažādām gruntīm - dolomīts, smilts, smalka, putekļaina, mālsmilts...un ūdens piesātinājuma pakāpes ir savas vērtības, kuras tās spēj uztvert. Tā smilts var uztvert no 4..1,5kg/cm2 slodzi, māls no 6..0,2kg/cm2.
Pamata pēdas platumam nav sakara ar sienas biezumu, siena var būt biezāka par pagraba sienu, jo ārsienas biezums saistīts ar siltumizolācijas īpatnībām un slaidumu, bet pagraba sienas biezums tikai ar stiprību spiedē un var būt arī liecē.

Visu cieņu Brinkmaņa kungam.

Ja visi šie cilvēki, kas lielās, cik dārgi viņiem izmaksājuši pamati un citas prastas mājas konstrukcijas uztaisītu tos pa normālām cenām un pāri palikušo naudu atdotu kaut vai viņu dzimtajai skolai datoru iegādei, mēs visi dzīvotu labāk, ne tā? Lūk, tad būtu ar ko lielīties - es izdarīju labu darbu! Bet tagad jūs plātaties ar to, ka esat apj*ti...

Šādus aprēķinus pamatiem veica SIA Būvpamats, kas sevi uzskata par speciālistiem šajā jomā ...

Te celtniecībā slēpjas tā nelaime, ka mēģinot ietaupīt, mēs meklējam vienu firmu, kas gan ceļ, gan projektē. Bet, ja tam piesaistītajam inženierim no SIA Būvpamats alga vai arī 5% no summas ir no tiem pašiem 14000Ls?
Lai būvniecībā sanāktu lētāk, mums diemžēl jārīkojas pēc principa ..SKALDI un VALDI.
Projektētājs nedrīkst atrasties zem celtniekiem un otrādi. Tos abus beigās jāsarīda, lai pa vidu atrastu taisnību.

Tad man tāds ieteikums. Es neticu, ka vietā kurā juš vēlaties celt māju, tuvumā nav līdzīgas būves,kas celta 3..5 vai vairāk gadu atpakaļ, jo jūsu raksturotie 160m2 ir 1,5 līdz 2 stāvu ēka ar izmēriem ~10x 9..12m. Aizejiet uz blakus māju un paprasiet saimniekam, kāds viņam pamata pēdas platums. Jo ja pamati netur, tad ēkai tas ir labi redzams, ir plaisājumi caur logailām un citi defekti. Ja arī viņam pamati būs 80cm plati, tad nu neko. Savādāk droši zvaniet projektētājam un pavaicājiet, kā tas nākas, ka blakus mājai ar līdzīgiem izmēriem ir savādāki pamati. Palūdziet, lai viņš jums piestāda aplēsi, ja viņš to nedara, tad sūdzaties Būvinženieru savienībā, tālr.7845910 sekretāre Ilze Zālamane.
Principā smilts gruntīs pamatu pastiprināšanu var veikt arī blietējot pēdu un daļu no pēdas aizstājot ar šķembām, ja zināms, ka smiltis ir ļoti porainas. Cik zinu šķembu iestrāde un izmaksas nav līdzīgas betona iestrādei veidņos.

Vakar sākām rakt pamatus. Gruntsūdens parādījās pie 1,10 m. Grunts sastāv no smilts. Apspriežoties ar celtniekiem un ņemot vērā Jūsu komentārus, Brinkmaņa kungs, nolēmām samazināt pamata pēdu uz 60 cm. Zem pamatiem uz smilts vēl tiks bērtas dolomīta šķembas.

Pekka, nu cenas kā cenas - smiltis un šķembas dabūju lētāk, armatūru dārgāk, betonu pašu lētāk, bet vēl jau tur vajadzīga transportiera lenta ar sūkni, kas ar maksā kautkādus 50 Ls/h apmēram, ja ne vairāk. Par darbu, rēķinot uz m3 betona, sanāk 75 Ls/m3, man bija 65. Es jau biju iedomājies, ka maksāju baigi daudz :)
Atsevišķi "firmas peļņu" gan es nemaksāju, tāpat, kā soc.nodokli - tā ir firmas pašas darīšana, no kurienes peļņa rodas un kā nodokļi maksājas.

Andza - vispār jau padsmit gadus pie mums cenu nosaka nevis padarītā darba apjoms, bet gan pieprasījums/piedāvājums tirgū. Ja tu personīgi esi gatavs strādāt par puscenu, tad veiksmi tev, bet patreizējos apstākļos tā darīt ir vismaz glupi.