Vakar pavēroju 50/60-tajos gados būvētu ar ķieģeļiem apšūtu karkaseni - pamati zem ārējiem silikātķieģeļiem vairs nav redzami, apakšējās kieģeļu kārtas apdrupušas. Manuprāt ne tikdaudz dēļ puķu dobju piebēršanas, cik dēļ tā, ka (citēju vectēvu) "katra ēka ar laiku salien zemē"...

Kaimiņam pa ziemu "nolauza" garāžu nost no mājas. Garāža tāds kā izbīdījums no mājas apjoma, L burtā. Būvēts no keramzītblokiem. Pamatu dziļums 1.10 m, betonēti "zemes veidņos", aiz tiem nelīdzenumiem arī pacēla. Grunts mālaina, garāža neapkurināma, apkārt tīrīta taciņa, sasalt varēja no abām pusēm. Esot bijis vienu nakti liegabala šāvienam līdzīgs troksnis, no rīta garāžai abos sānos slīpi aiziet 5-6 mm plaisas visā sienas augstumā. Pavasarī nolaida atpakaļ, tagad no dažu metru attāluma pat redzēt nevar.

Varbūt esi ievērojis, apgaismes stabiem pamatnes tieši tādas arī liek - uz augšpusi sašaurinātas.

Man šoziem firmas liktus vārtu stabus šitā izcēla un interesanti - atpakaļ nenolika. Pie tam pacēla nopietni - par kādiem 10cm! Vaina elementāra - iebetonēšanas dziļums krietni zem sasaluma robežas BET - tika izrakta bedre, ielikts stabs un ieliets betons. Protams, bedre konusa veidā uz augšu. Aiz tām konusa augšējām malām arī pacēla. Tā tomēr nedrīkst darīt. Ja tā darot, nedrīkst betonu liet līdz augšai - pēdējos 10cm atstāj bez betona un pieber zemi.

Nu vārtu stabus (līdzīgi kā Tev iebetonētus) man pie sievasmātes ar tikai uz āru ceļ, laikam tas pašsvars pārāk niecīgs, nespēj atpakaļ iespiesties.

Diskusija aizsākās par to, kā pastiprināt pamatus. Bet tad pārgāja uz pamatnes - grunts aprakstīšanu. Tās taču atšķirīgas lietas.
Vienīgi par pamatiem var teikt, ka jāizmanto kvalitatīvs aizpildītājs - skalotas šķembas un tīra grants. ja cerība izmantot dolomīta izsijas, kas sajauktas ar miltiem, tad no pamatu pastiprināšanas čiks vien iznāks. Kaimiņam smilts gruntī šādi izbūvēti 'lēti'pamati tika izcilāti, jo samirka dolomīta milti pamatos un tos pārbīdija.