Sveiki!
sodien biju zemesgabalaa parakaaties - pa cik laiks diezgan slapsh, un so, biju izdomaajis parakt bedri plaanotaas eekas atrasshanaas vietaa,lai noteiktu gruntsuudenju liimeni.
grunts sastaavs - pirmie ~ 30 cm - melnzeme, peec tam maals - dzelteniigs un arii ar sarkaniigu nokraasu, diezgan bliivs. un taa liidz apm 1.0 - 1.1 m dziljumam, kad saakas maals ar siikiem akmentiniem ( ap 3 cm, liekas, diam), kur taalaak es rakties nesaaku, jo cakars nezeeliigs, da i lauznis dereetu. visu rakshanas laiku grunts bija sameeraa sausa ( cik nu saadaa laikaa var buut, vismaz reaala uudens suukshanaas un pelkju kraashanaas bedree nebija). peec izrakshanas gan bedre pamazaam saaka pildiities ar uudeni,kursh naaca no virspuses - suucaas iekshaa apm tai vietaa kur beidzas melnzeme un saakas maala slaanis. saakumaa domaaju, ka taatad vismaz 110 cm dziljumaa gruntsuudenja nav, bet peectam padomaaju, ka maalam cauri jau shis taakaataa nesuuksies, tb reaalai gruntsuudenju liimenja ainai man vajadzeeja izrakties vismaz savus 3m dzilji, jebshu liidz maala slaanis beidzas?
otrais - celja ieriikoshana uz gru8ntsgabala. pateicoties maalainajai buutiibai shaadaa slapjaa laikaa pat a kaajaam soljojot shai gruntii paliek iespiedumi. par mashiinu, it seviskji kravas, nemaz nerunaajot.
ir iepirktas dolomiita skembas ar diam ap 4-6 cm. vai ir kaadi ieteikumi peec iesp racionaalakai noturiiga celja seguma izveidei? ir arii grants, btw.
citaad meeginaaju vienk pa virsu taas skembas beert un blieteet, bet diezgan labi vinjas iet iekshaa tais maalos - un ja kravinieksm uzbrauks, imho tur momentaa visu iespiediis iekshaa, un veel pamaz buus. pa kubmetram skembu uz kvadraatmetru brauktuves ar negribeetos izgruust, jo cena taamm skembaam nemeeriijama :(
varbuut kaads kko labu var ieteikt?
paldies jau ieprieksh.

Es ieteikt sameklēt būvinženieri, kas atbildīgs par tava gruntsgabala rajona ceļiem un to eksplutāciju. Viņš tev sniegtu vispareizāko atbildi.
Bet personīgi domāju, ka tev ceļš jāveido ar novadgrāvi tā vienā vai abās pusēs. Tas nodrošinās ceļa klātnes sausumu un tātad noturību. Jautājums vai virsējo ūdeni var nodrenēt vai novadīt citur.

Paldies, nemaz nezinaaju ka taadi atbildiigie par celjiem ir...
nez, kur tik taadu mekleet, caur pagasta padomi?
pats zemesgabals itkaa ir melioreets un ar novadgraavi gar vienu no malaam. taisiit ze novadgraavi gar celja malu ieksh zemesgabala itkaa diezgan chakars sanaak. paceljot celja virsmu par kaadiem 10 cm virs apkaartnes liimenja nebuutu pietiekami?

Grunti mēdz baudīt līdz ~4m, būvnormatīvs laikam prasīja pat dziļāk.
"Lauznis derētu" skan labi, bet 5m blakus aina var būt citāda.
Gruntis mēdz pārzināt vietējie arhitekti, drošības labad vari pieaicināt mehanizētos vai rokasurbējus ģeologus vai urbt pats, piemēram, ar bļitkotāju urbi un pagarinošām caurulēm.
Šābrīža gruntsūdens līmenis būs, kur nostāsies pēc ~diennakts. Caur virsējo augsni ūdens atrod vieglāku ceļu, jo māls ir gandrīz hidroizolators.
Ceļa pīrāga apakšā ber ko smalkāku (lētāku), augstāk - arvien rupjāku (cietāku un dārgāku), pamazām, piebraukājot. Ja rupjās šķembas iebērsi dubļos, tās tur sagrims kā putrā un daudz labuma nedos. Agrāk ceļus iebrauca pa ūdensšķirtni - kamieļa muguru, tagad rok grāvi, ja pa augsni šķērsām ceļavietai no kāda paaugstinājuma sūcas ūdens. Augsni zem ceļa izvākt diez vai vērts, ja nav vajadzības to citur izmantot. Ar 10 cm pacelšanu varētu pietikt, šķembas var bērt tikai riteņu vietās.

Ok, paldies liels par informaaciju.
par smalkaaku / leetaaku - diemzeel cenas nosaka ne tikai materiaals, bet gabala atrasanaas vieta ~ 60 km no riigas.
taa ka pat dabonot kkaadus buuvgruzus riigaa taapat galeejaa cena par kravu sanaak ~60 ls rajonaa, ja nemaldos, kas laikam tomeer seviski leeti nav :(
jaadomaa kur saulkrastu rajonaa kko leetu celja piebeershanai dabuut, skembas ar daargas ( 140 ls pa kravu)...:(

Ceļa vietā augsnes virskārtu vajag obligāti norakt. Tad uz māla pamata bērt virsū smiltis drenāžai un pa virsu šķemba, granti, vai ko citu rupjāku. Gāzt melnzemē ceļa segumu nav prāta darbs. Tā pat, par grāvi ceļa malā neko labāku vēl neviens nav izdomājis.