Otrais stavs tev atdziest tikai un vienīgi caur griestiem. Norvēģijā un Somijā rekomendē minimums 35-40 cm akmensvates siltinājumu jumtam. Neba nu viņiem naudu nav kur likt. Kur tad siltais gaiss ceļas - pareizi, uz augšu, un ja tur ir kur atdzist, tas arī atdziest. Pie mums visi kā traki ar to sienu siltināšanu, lai gan reāli vislielākais mājas siltumietilpības ieguldījums ir tieši jumta nosiltināšana.

To es tīri labi saprotu. Vienīgi pašlaik ir jautājums par tehnisko risinājumu.
- nomainīt esošo keramzītu pret vati (brusa varētu būt kādi 25cm), vienīgi šajā gadījumā virs vates vajaga vēja barjeru vai ne, jo jumts pats nav siltināts (ir pašalaik šiferis, ar laiku tas domāts nomainīt bet ne tuvākajos gados). Darbs gan nevisai patīkams, jo tas keramzīts vēl jādabut lejā no ta jumta stāva.
- vēl ienāca doma ka varētu mēģināt dalēji to keramzītu nomainīt pret putaplastu (starp brusām) būtu uzreiz arī vēja izolācija
- izklāt vati virs esošā klājuma negribas, jo šajā jumta pažobelē reizēm kaut ko arī uznes.

Atdzisšana notiek uz visām pusēm no siltuma avota un nav tā, ka lauvas tiesu paņem jumts. Atcerēsimies, ka ziemā mums arī gaiss jāelpo un, ja mēs dzīvojam tai mājā, tad cilvēkam vienā stundā ir jānomaina 30..40m3 vai 36..50kg gaisa. Tas arī ir jāsasilda un pēc tam jāizmet ārā caur laogiem un citiem neblīvumiem.
Tas Ugo...papildini izolāciju ar vieglo vati vai sāvādāk un virsū uzliec parasto kastu kartonu no iepakojuma kastēm..tas tev būs vēja barjera.
Cik es Rīgā redzu, tad to kartonu pakaļ met, jo veikaliem to nav kur likt, par to jau mēs kā pircēji esam samaksājuši. Ja neesi slinks, tad vari kartonu uzklāt uz keramzīta, tad vati un tad atkal kartona kārtu. Tai vietā, kur mantas vēlies krāmēt, uzliec staigājamās laipas uz koka paliktņiem.

:) ja doma par ģerānijām nebija joks, tad siltuma dēļ ziemas mēnešos, esmu gatava arī uz akvārija ierīkošanu telpā.:)
P.S. starpstāvu pārsegumi ir betona paneļi un tie siltināti netiks:)

Annai..par Āfriku
Ja ir kāds, kuru tu zini un kurš dzīvo paneļu 5 vai 9 stāvu ēkā, tad vari paprasīt kā vasarā tur cilvēks jūtas pat bez visas siltumizolācijas telpas iekšpusē. Var jau to ēku aprīkot ar kondicionieri vasarai, bet man peronīgi tādā gaisā uzturēties nemaz nav tīkami.
Tā uzreiz es arī nemācēšu pateikt cik tad tai ēkai būtu jābūt smagai vai masīvai, lai vasarā it sevišķi, ja arhitekts projektā ielicis lielus logus, normatīvs saka, ka logailu laukums nedrīkst būt vairāk kā 1/5,5..1/8 no grīdas laukuma, telpa netiktu pārkarsēta. Citā grāmatā teikts, ka, ja logi ir vairāk kā 1/2 no grīdas, tad klimatu telpā cauru gadu jāregulē mākslīgi.
Tapēc mēs jau esam dažādi, vienam ļoti patīk siltums, bet cits grib svaigu gaisu.