Sveiki!
Situaacija sekojosha: ir izrakta buuvbedre, apm 1.89 metri dzilja, grunts - maalsmilts. peec nesenajiwem lietiem lielaakaa dalja buuvbedres dibena klaata ar 2 - 15 cm uudens kaartu :( peec projekta, bk daljaa cita starpaa noraadiits - nepieljaut buuvpamatnes samirkshanu :(
aizvakar pasuukneeju uudeni aaraa ar iegremdeejamo suukni, bet nu ar to suukneeshanu ar taa ir,kaa ir.
pa cik veelaak taapat ir doma pa perimetru pamatiem likt drenaazu, domaaju jau tagad buutu labi izrakt buuvbedrei pa perimetru graaviiti laapstas platumaa....
kritumu vinjam, cik saprotu, vajadzeetu vismaz 2 cm uz metru? pa cik man buuvbedres malas ir apm 22 x 15, un pamatu peeda no patreizeejaa buuvbedres liimenja dziljumaa buus tikai 30 - 40 cm, tad, cik noprotu, jaataisa divi graaviishi ar attiec divaam izejas vietaam? citaadi , ja taisiit vienu, tad graaviisha dziljaakaa vieta buus kaadu bezmaz metru zem patreizeejaa buuvbedres liimenja, un attiec, arii stipri zem pamatu peedas liimenja? pagaidaam ir doma uztaisiit to graaviiti / graaviishus pa perimetru, galaa spaini kur suukni iemest, lai ir iespeeja normaali apsusinaat buuvlaukumu.... ko varat ieteikt?
paldies jau ieprieksh...

Man arī projektā bija drenāža. Ja tev ir ūdens jau tagad, tad loģiski padomā - ko tā drenāža dos - kā var drenāža strādāt zem gruntsūdens līmeņa - tā drenāžas caurule būs visu laiku pilna ar ūdeni un jēgas nebūs nekādas. Tas ir tas pats, kas vannā zem ūdens iebāzt cauruli. Latvijā vispār gruntsūdeņi ir ap 1.2-1.5 metriem tāpēc tie teorētiski skaistie drenāžas risinājumi praktiski nedod pilnīgi neko. Tāpat ir ar septiķu sistēmām - pē ražotāju datiem - nav uzstādāmi, ja gruntsūdeņi ir virs 1.80m - pie mums visi liek. Aizmirsti par to drenāžu - lieka naudas izsviešana.
A būvbedres susināšana jau nav nemaz tik vienkāršs risinājums - betonu tu ūdenī neieliesi. Man kaimiņš darīja tā kā pienākās - sadzina spices ik pa kādam metram, pieslēdza lielu un jaudīgu sūkni un kādas 3 dienas kačāja to ūdeni ārā. Tad kad betons ir sacietējis, ūdens vairs netraucē. Bet nu tas būs padārgs prieks. Varbūt ar tiem grāvīšiem izlīdzēsies, bet šaubos, vai ar vienu sūknīti pietiks - tad jau drīzāk 2, pa diagonāli.

1) var noireet sukni, kas paredzets tieshi buvbedres nosusinashanai darbu laikaa. Man grunsudens ir 0.8m, bet pamatu peeda ir dziljaak. Rezultataa kameer tas betons sacietee (1 diena) vajadzeja to sukni ik pa laikam iesleegt.
2) ja ir zemaaka vieta, kur to udeni noliet, tad neredzu kapeec drenaazha nestradaas?
Es arii ieliku drenaazhas caurules rinjkii pamatu peedai, apkaart caurulei kartiigi sabeeru granti (5-10 cm biezumaa visapkaart) un galu gravii, kas ir zemaaks un ar izteci uz upi. Paris vietaas ieliku revizijas akas, lai reizi dazhos gados taas drenazhas caurules var iztiriit ar udens shljuuteni.
Neesmu specialists nedz buvniecibaa nedz melioracijaa, tapec vairaak darbojos peec intuicijas un logjiskaas domashanas. Ja kaads teiks, ka viss ir slikti, tad luudzu argumentus :)

kaads te sakars a gruntsuudeni? ja buutu gruntsuudens, tad skaidrs, ka min jaudiigs benziinsuuknis vajadziigs, da i to. runa ir pa to,ka tas maals uudeni cauri sev iisti nelaizh, lietus noliist - reaalas pamatiigas pelkes, kameer izzuust...

ak jaa, zemaakas vietas kur pludinaat, diemzeel nav.ir doma izbuuveet sleegtu betona rezervuaaru ar dibenu kaadu metru zemaak par drenaam (aku), un drenu galus tur izvest. savukaart tur iekshaa iegremdeejamo suukni ar pludinju, kurs automaatiski suukneetu uudeni nio turienes uz novadgraavi, kursh augstaak.citu risinaajumu iisti neredzu....gruntsuudens, vismaz pagaidaam iz zem buuvbedres liimenja, vispaar tai gruntii ar gruntsuudenjiem nesaprotami - tais maalos pa vietaam ir dziislas pa kuraam uudens iet. kad inzeniergeologiju taisiija janvaara viduu, divi 6m urbumi -secinaaja ka 6m dziljumaa gruntsuudenju neesot....a reaali ir akas vietaa ar ekskav bedre ierakta ( itkaa gan aaderu krustpunktaa), uudens tur veel taga apm pusotru metru no virszemes turas....

Nesaprotu - ko tu ar to drenāžu ņemies - pats saki, ka māls ūdeni cauri nelaiž, bet te tev būs drenāža - ko tad tas 1m mālu pēkšņi baigi ūdeni laidīs cauri? Tak pamatiem pa perimetru kādus 20 cm no zemes virskārtas ir jāierok putuplasts, vismaz 1m attālumā no pamatiem, tad arī atmosfēras ūdeņi netecēs uz pamatiem - nesūksies. Var jau taisīt franču drenāžu - ap pamatu pēdu pa perimetru izrok grāvīti un pieber ar šķembām vai rupju granti - pa virsu uzklāj ģeotekstilu un aizber ciet - grāvītis ar šķembām darbosies kā drenāžas kanāls, ja gadījumā kaut kāds ūdens ir - tas sakrāsies tur.

Ūdens bīstamība saistāma ar to, ka tā atmiekšķē mālu un padara to porainu, tātad parādās risks, ka pamati var nevienmērīgi sēsties. Ja vietā, kur atrodadīsies pamats izveido norobežojošo sieniņu vannas veidā no mitrumdroša saplākšņa sloksnēm 30..40cm augstām, tad no šīs nelielās 22*0,6m ~13m2 vannas var daļēji izsūknēt ūdeni, pamatni iešķembot un blietēt ar vibroplātni. Tādējādi šķembas novērsīs porainumu mālsmiltīs un radīs kvalitatīvu pamatni pagraba sienas veidnim. Galvenais iestrādāt pamatus līdz saliem, lai pamatne nevarētu sākt kūkumoties.

Ar neesmu celtnieks bet cenšos vismaz savai mājai - es darītu tā (no manas loģikas).
1. blakus domājamiem pamatiem izraktu 2x2 metru lielu bedri, kādus 50 cm dziļāku par plānojamiem pamatiem.
Lai tas ūdens tad tur arī satek.
2. pamatu vietu nobērtu ar šķembu 15 cm (tā pat tas ir jādara) blietējot būs vēl labāk, ka zeme ir mitra, labāk noblietēsies.
3. šķemba izspiedīs atlikušo mitrumu / ūdeni uz blakus izrakto bedri.
4. un protams blakus zirakto tik sūknē ar savu sūknūti ārā.
Nezinu tik kā tur ir ar to betona rūgšanu - esmu par tādu dzirdējis, bet kautkur tur virs šķembām var iekombinēt plēvi un mitrums mājā netiks iekšā.
p.s.
5. [www.windguru.cz] - var apskatīt laika prognozi uz nedēļu uz priekšu. diezgan precīza, ieplāno darbus tā lai kādas pāris dienas nelīst un spīd saulīte.

Ok,paldies. man gan tur pamatu peeda vispirms jaabetonee, bet nu princips skaidrs - cik saprotu var arii paslapjaa maalaa taas skjembas blieteet iekshaa, un peec tam buus ok. dolomiita skembas shaados apstaakljos ir pienjemamas? esmu dzirdeejis, ka shamaas pamazaam sairst dolomiita miltos, un tie savukaart vispaar nekaadu slodzi neturot...
kas veel - teiksim - izrakta 30 cm dzilja transeja pamatu peedai, apakshaa 10 cm kaarta ar blieteetaam skembaam - kaa liet to pamatu peedu? vi buutu ok dibenu (skembas), un malas ( maalsmilts) izklaat ar polietileena pleevi, un tur iekshaa arii gaazt to betonu? jeb apaksdaljaa labaak lai buutu tiesha sakjere betonam a taam skembaam? jeb tomeer var arii caur polietileena pleevi?
paldies jau ieprieksh...

Dolomīta šķembas tavam un tavu bērnu mūžam pietiks. Ūdens taču nav skābe. Uz tām plēve nav vajadzīga, jo betonam cietējot vajadzīgs ūdens. Vienīgi, ja tu betonē pa kārtām, tad apakšējā kārta varētu būt betons ar blīvējošām pildvielām. Tas atbilstu betona ūdensnecaurlaidībai W2 vai W4. Citādi vācieši iesaka hidroizolācijas kārtu 10cm virs pagraba grīdas. Tās uzdevums novērst kapilārā mitruma celšanos augstāk.