Sveiki!

Meklēju forumā, bet neatradu atsauksmes par ekovati. Varbūt kāds var padalīties? Visvairāk mani interesē, vai ekovate, ko lieto horizontālām virsmām, velāk neputēs. Ekovati domāju izmantot bēniņos virs griestiem.

Mājas stūrus domāju betonēt izmantojot Dobeles paneļa elementus un starpā starp stūriem taisīt koka karkasu, kurā tad būtu iepildīta ekovate, no ārpuses vagonku ar 30 mm vēdināšanās spraugu, tad kādu koka plākšņu materiālu, 200 mm ekovati un iekšpusē fibrolīta plāksnes 50 mm ar apmetuma apdari.

Aizbēruma siltumizolācijai noder arī zāgskaidas 15d:1d sajaukumā ar nedzēstiem baltkaļķiem. Pret putēšanu der gofrētais kastu kartons, kuros pako veikala produkciju.

Kāda būtu zāģskaidu siltumizolēšanas spēja salīdzinot ar ekovati, minerālvati vai putuplastu???

lambda vatēm, puķikam 0,035 - 0,04
sausa koka skaidām ap 0,1 - 0,15.

tātad, kā minimums 2,5 reizes zemāka.

Būtu ieteicams salīdzināt arī konstrukciju siltuminerces rādītājus un degamības sekas, kā arī iespēju materiālā dzīvot kukaiņiem un grauzējiem.
Siltumpārejas rādītājs izžuvušām koka skaidām nevar pārsniegt 0,095..0,1W/m2K, jo bēruma tilpumsvars būs starp 250..350kg/m3, kokam no 500..600kg/m3. Atcerēsimies, ka nedzēstais baltkaļķis ķīmiski žāvē koka skaidas no tā paņemot mitrumu, lai dzēstos.

Nu ja, bet cik tad biezai jābūt skaidu kārtai, lai nodrošinātu normālu ārsienu siltuma vadītpretestību. Domāju, ka ekovate laikam būtu vairākas reizes vieglāka.
Par kukaiņu dzīvošanu. Vai tad ekovatē mēdz dzīvot kukaiņi, grauzēji? Ražotāji deklarē, ka tur nekas tāds nedzīvos. Kāda pieredze?
Nosliecos uz ekovati arī tāpēc, ka tai nav nepieciešami papildus izdevumi iestrādes darbaspēkam.
Kādas orientējošas cenas varētu būt skaidām salīdzinot ar ekovati. Ekovate maksā 25 LVL par kb.m. izmantojot horizontālajām virsmām, un 37,50 - vertikālajām un slīpajām virsmām. Attiecīgi - sienām pie 20 cm biezumā 7,5 LVL par kv.m. un grieztiem pie 30 cm biezuma - 7,5 LVL par kv.m.
Ja jau skaidām siltumpārejas rādītājs ir uz pusi lielāks, tad jau arī sienām jābūt uz pusi biezākām, un līdz ar to komateriāla patēriņš uz pusi lielāks. Ja izmanto Jumta konstrukcijām, tad jumtu man būtu jāpaceļ daudz augstāk, lai Jumta salaiduma vietā ar sienu būtu pietiekams skaidu biezums. Bez tam sijām būs jānotur daudz lieāks smagums salīdzinot ar vatēm, kam sekas ir papildus kokmateirāli, papildus darbs.
Vai izmantojot skaidas, beigās nesanāks tie paši izdevumi, turklāt pie daudz masīvākas konstrukcijas?

Ja konstrukciju rēķina tikai un vienīgi pēc siltumpārejas pretestības, tad tā jau ir kā jūs rakstāt. Ekovatei ir problēmas ar masas noturību tad, ja tā konstrukcijā samirkst, bet to noteikti var risināt.
Skaidas var būt alternatīva, ja gateri ir tuvumā un skaidas iegūstamas tikai par vesšanas izmaksām. To tīrībai bērumā nav nozīmes, jo ja tās sajauc ar nedzēstiem baltkaļķiem, tad jebkura organika tiek sadedzināta.
Taču jāatceras, ka konstrukcijas svara nozīmei ir skaņas izolācijas spēju palielināšana, ja tas vajadzīgs. Ir arī siltuminerces rādītājs, kurš vasaras periodā būtisks, tas ļauj izlīdzināt telpās diennakts svārstības starp 30 grādiem dienā un 13 grādiem naktī.
Es nemēģinu speciāli uzspiest skaidas, bet atcerieties, ka pie loga aiļu laukumiem, kas sastādā 1/4..1/2 daļu no grīdas tieši konstruktīvā svara veidotā siltuminerce ir būtiska telpas iekšējai temperatūrai. Var jau veidot mākslīgo kondicionēšanu, bet pie normālām ēkām mūsu klimatiskajos apstākļos tas nav nepieciešams.

Un kā ar skaidu-kaļķu siltumizolācijas ugunsdrošību?

Zāģu skaidas bērumā tik vienkārši nedeg. Kaļķa piejaukums degšanu slāpē, jo nedzēstais kaļķis rodas sadedzinot dabīgo kaļķakmeni CaCo3, kur apdedzināšanas procesā rodas CO un CO2. Nedzēstā daļa ir CO, kas gaisā lēni ~15..20 gadu periodā dzēšas paņemot mitrumu kā no skaidām, tā gaisa. Tātad degot jāizdalās ogļskābai gāzei, kura slāpē uguni un tas samazina skaidu degšanas ātrumu.
Principā skaidas deg tikai plaknē, jo masā tās nevar tik vienkārši uzsildīt.
Bez šaubām atkal jāpiebilst, ka degošie siltumizolācijas materiāli pielietojami tikai vien vai divģimeņu dzīvojamās ēkās, kur cilvēku daudzums nav pārāk liels.
Bet tā, ka koks ir mūsu vietējais materiāls, tad tas - skaidas ir ekoloģiski tīrs un to mierīgi var atgriezt dabas apritē.

Skaidas noteikti ir ekoloģiskākas par ekovati. Skaidas jau arī ir dažādas. Viena lieta skaidas no gatera ar smiltīm un visām mizām, cita lieta ēveļskaidas no kādas galdniecības. Ēveļskaidas ir daudz "pufīgākas" un līdz ar to labāk tura siltumu. Vienkārši ar skaidām ir lielāks čakars. Jābrauc, jāmeklē, pašam jākrauj, jo tās nav iesaņotas u.t.t. Vate jau iesaiņota, pasvilp tikai un pievedīs klāt. Es ar ēveļskaidām nosiltināju palīgmājas un pirts griestus. Tur siltumu ļoti labi.