Vai kāds var palīdzēt ar padomu ceļa uzlabošanai ? Pie privātmājas ir ceļa posms (apmēram 25 m, izskatās pēc piebrauktas melnzemes). Ceļu faktiski izmanto tikai vieglās automašīnas, iebraucot un izbraucot no pagalma. Atkušņu un intensīvāku lietavu rezultātā veidojas grūti izbraucama putra. Ir doma uzbērt granti un/vai šķembas. Šajā jautājumā ir neskaidrības:
1) kas būtu jāuzber – tikai grants, tikai šķembas vai abi kopā ?
2) kādā secībā būtu jāuzber – vispirms grants vai vispirms šķembas ?
3) cik biezs slānis būtu jāuzber ?
4) vai nepieciešama blietēšana ?

Cilvēki mēdz iespringt un veidot pamatu pusmetru dziļumā kā lielas kravnesības ceļiem. Berot vairākus slāņus, vajadzētu no smalkākā uz rupjāko, beigās pielīdzinot virsmu ar smalkāku.
Tomēr, peejot no minimālās tehnikas/izmaksu/darbietilpības viedokļa:
Iespējams, ka pietiek tikai ar granti;
Var pastiprināt tikai riteņu sliežu vietas;
Efektīva blietēšana ir pakāpeniska bēršana un piebraukāšana.
Tiesa, būvlaukumā segumam jau uzreiz jānodrošina betonvedēju un ceļamkrānu neiebuksēšana, bet vēlāk šāda kravnesība ir lieka.
Vislielāko ieguldījumu dod sausums, ko veicina jebkura ūdeni caurlaidoša (ne māla un ne smalko dolomīta atsiju) seguma pacēlums virs apkārtnes. 10 cm pacēlums ceļu izmaina nesalīdzināmi. Arī grāvja/u izveidošana.
Uz mazas intensitātes ceļa (mājas piebrauktuves) rupjas šķembas iebraukājot smilšainā zemē, tās pāris gadu laikā cauraug ar zāli veidojot vasarā zaļu, tomēr pat pavasara rūgoņas laikā ar vieglo mašīnu neizšķīdināmu segumu, manuprāt, lētāku un ekoloģiskāku par caurumainajām t.s ekobruģa plāksnēm.

Paldies par padomu.

Bija līdzīga problēma.
Pietika uzklāt ģeotekstilu ( OK būvmateriālos ~ 0.30 Ls par m² ) un uzbērt ~ 5 līdz 10 cm granti. Nu jau pāris gadus kalpo lieliski, arī rudeņos , kad apkārt viss pludo.

Man sanāca tā: ceļam pamatā māls un slapja laikā tas nav izbraucams. Nolēmu uzbērt granti 10cm kārtā iesākumam. Buldozerists noņēma virskārtu aptuveni 30cm un paziņoja ka vēl 1m bieza māla kārta, protams to nerakām nost. Rezultātā pēc pirmajām smagajām mašīnām ceļš nebija izbraucams, darbs un materiāls vējā.
Tagad domāju jāber būs šķembas vai būgruži jo smilts ātri sajaucas ar mālu un veido putru.

Ideja ir pavisam vienkārša - ceļš slapjumā ir slikts, jo sīkās smilšu/melnzemes daļiņas izskalojas. Tur ir jāber kaut kas tāds, ko ūdens neskalo prom - tātad, jo lielāki ķirbuļi jo labāk. Man izdarīja tā - uzgāzu lielo kravu rupjās frakcijas šķembu, tā lai sanāk normāls slānis - kādi 15-20cm, traktors visu nolīdzināja, un ceļš tāds, ka iebraucot lielajam betonvedējam ar pilnu kravu pat sliedes neiespiedās.
Tagad tās šķembas ir nobraukātas un pieblietētas - rezultātā tik līdzens kā no betona. Granti nav vērts bērt, jo tā tomēr ir smalka un ar laiku izbagarējas/izskalojas. Vislabākais, protams, ir uzbērt būvgružus - nolīdzināt, un tad pa virsu šķembas, jo ceļam ir galvenais pamatne. Tie būvgruži tajos dubļos iespiežas un viss, tālāk vairs tiem nav kur grimt, bet ja tikai ar vieglajiem braukā, tad škembas būs pa pirmo zorti. Paskaties ss.lv un apzvani kādus 10 šķembu tirgotājus - redzēsi kā smuki atšķiras cenas :)

Varu ieteikt sekojošu variantu- noplanēt, jeb nolīdzināt, tad uzklāt ģeorežģi(tāds kā siets ar lielām rūtīm~4X4cm), un uz tā likt šķembas ~10cm. Savam ceļam, kas pēc apraksta ļoti līdzīgs autora minētajam,tikai garumā 100m, uzklāju šadu veidā, un bez problēmām pa to brauca gan smagie ar smiltīm(20t), gan betona vedēji. Ģeorežģis nodrošina to, ka šķembas napazūd melnzemē, bet ūdens ļoti labi tiek cauri.