A kur tos peļu sūdus un zivju iekšas tik daudz var dabūt

Starpstāvu pārsegumos vispār neieteiktu ne zāģu skaidas, ne arī vati. Kādu mēnesi atpakaļ muterītes mājā sanāca neliela šaizīte - vecajam komunaļņikam ar hidroforu nojūdzās automātika. Neliels rūsas gabaliņš bija iekritis kontaktorā, kurš savukārt iestrēga, neatslēdzot sūkni pie augšējā spiediena. Nu tad iekšējā ūdensvadā savācās pārāk liels spiediens, kas meklēja vājāko vīlīti. Vajākā vieta izrādījās mansarda stāva virtuves krāna pievads. Un tā ūdentiņš 3jos naktī parādījās arī pirmajā stāvā. Jāpiezīmē, ka māja ir guļbūve ar vēlāk izbūvētu jumta stāvu. Māja sadalīta diviem īpašniekiem. Vienā galā, izbūvējot 2.stāvu, zem grīdas tika atstātas zāgu skaidas, papildus samaisot tās ar nedzēstu kaļķi. Otrā mājas galā skaidas tika izgrābtas un ielikta akmens vate. Pēc šamējiem plūdiem nācās uzlauzt grīdu un skaidas izgrābt ārā, jo samirkušas nejēgā un sāka ost pēc pelējuma. Otrā pusē vate nebija diezko labāka - samirkusi kā lupata. Labi, ka silta ziema padevusies. Pastiprināti apsildot un vēdinot, pa nedēļu koks izžuva. Lai nesāktos sēņošanas ;) process apbēru visu ar nedzēstu kaļķi un skaidu vietā iebēru keramzītu, ko arī papildus samaisīju ar kaļķi. Tā sacī pret žurkiem un puvēm.
Par zivju iekšām un peļu sūdiem. Demontējot grīdu atradu gan peļu sūdus, gan šamējo skeletiņu. Gods kam gods zivis manītas netika :)

Tie kaļķi neko nedod. Pret žurkiem vēl jo mazāk. Nedzēstais kaļķis ir CaO, kas ar gaisa mitrumu dzēšas par Ca hidroksīdu, savukārt abi divi - gan pirmais gan otrais ļoti smuki reaģē ar gaisā esošo CO2 un pārvēršas par parastu krītu, kas žurkiem ne tikai kaitē, bet pat garšo. Pec pāris gadiem tur no kaļķa vairs nav ne vēsts.
Ir dzirdēts par kaļķu javu? Tā cietēja gadiem - un tieši pateicoties šim procesam - kaļķa reakcija ar gaisa CO2 veidojot krītu (Ca karbonātu). Protams, javas iekšienē tas process bija lēnāks, bet vienkāršā bērumā tas notiek samērā ātri. Un stikla vate žurkiem ar netraucē - paziņam aizmirstā Isover vates ruļļa iekšienē žurki bija uztaisījuši midzeni - ar visiem sīčiem utt.!!! Silts kā nekā :)

Esmu kaislīgs kaļķa materiāla piekritējs. Vai aaaa k-gs nevarētu zinātniski paskaidrot tādu lietu, tad, kad no koka nosit kaļķu apmetumu, tad koks vairumā gadījumu ir gaišs, bet tiko ņem nost cementa apmetumu, tad koks labākā gadījumā virskārtā ir trupējis.
Tas, ka gaisa kaļķis dzēšas ir absolūta taisnība, bet nez kapēc savās mājās es vēl pēc 50 gadiem cilājot bēniņa aizpildījumu no skaidām un kaļķa to sajūtu. Tātad es varu teikt, ka šī reakcija tāda ilga. Jā esmu dzirdējis, ka žurkas bēniņaukšā ir, bet tās dzīvojās starpgriestu gaisa telpā starp apmetuma dēļiem un grīdu uz lagām, kur šī bēruma nav.
Vēl varu minēt tādu materiālu kā skaidbetons..skaidas ar kaļķa jaukumu ūdenī. Itkā konstrukcija nenopietna, bet tad kad tā jāsāk izjaukt...
Taisnība EjTakTu, skaidu materiāliem ūdens nepatīk, bet te nelaime ir cilvēku domāšanā un gribēšanā izveidot tādas ūdens sistēmas, kas muļķa drošas, vai pietiekoši vienkārši remontējamas.

Par koku nepateikšu, bet no ķīmijas viedokļa kaļķis tieši tiek izmantots pat rūpniecībā CO2 (ogļskābās gāzes) absorbcijai. Ja ir apmetums uz koka, skaidrs, ka CO2 difūzija sacietējušā kaļķu javā būs ļoti lēna, ne velti saka, ka kaļķu java savu īsto ciet'\ibu sasniedz tikai pēc 50 gadiem. Zinu, ka Zviedri pēc kaļķa apmetuma izmantošanas iekštelpās istabas vidū kādu nedēļu dedzināja kokogles krāsniņā bez skursteņa lai izdalītos liels CO2 daudzums tādējādi paātrinot kaļķu javas sacietēšanu. Ja kaļķi ir vienkāršā bērumā, nevis iemaisīti javā, tie ar gaisa CO2 reaģē krietni ātrāk. Precīzu laiku nepateikšu, bet izberot kaļķu čupiņu jau pēc mēneša tur no kaļķa vairs nekā nav, jo mitrā gaisā CO2 absorbcija notiek ātri. Varbūt maisījumā ar skaidām un relatīvi sausā vietā kā bēniņi šo procesu var palēnināt, bet tie noteikti bav desmiti gadu, šaubos vai pat gadi. Starp citu, paši nedzēstie kaļķi (CaO) arī paši ļoti smuki reaģē ar CO2.

priekš būvinženiera Ivara Brinkmaņa
Vesels bars ar muļķiem izveidoja automašīnu, ko vadīja muļķa šoferis pa ceļu, ko taisīja muļķa ceļa meistari. Kāpēc visi šamējie muļķi? Viņi neparedzēja, ka viens maziņš muļķītis uz ceļa izbērs tūtiņu ar nagliņām :)
Nu tas muļķu drošums ir tīri nosacīta lieta. Arī manis aprakstītajā situācijā ūdens sistēma bija relatīvi droša. Vecajā hidroforā bija ierīkota pārspiediena aizsardzība.Bija iemontēts štruņķiks ar kontaktiem (normālā stāvoklī NC). Pie pārspiediena šamējais nostrādā un kontakti tiek atslēgti. Kontaktori atslēdzas un sūknis stāv mierā. Takš neviens muļķis nav 100% drošs par Enšteina teoriju ;) Tā arī šajā gadījumā neliels gruzītis apgāza cilvēku viedokli par drošību. Bet ne par to ir runa. Uz sava negatīvās pieredzes piemēra aicinu padomāt par konstrukciju relatīvo drošumu. Varbūt šādās, varbūtēji riskantās zonās savlaicīgi jāpielieto citi materiāli, savādākas konstrukcijas. Tagad, piespiedu kārtā, to izdarīju - ievietoju 10m2 muļķu drošu materiālu ;) kuršs līdzīgas šaizes gadījumā daudz vieglāk izžūst. Varbūt savulaik nemaz to ūdensvadu uz 2.stāvu vilkt nevajadzēja, utt.utjp. Ne pret vienu materiālu neesmu kategoriski pret. Takš ir vietas, kur šamējie ideāli funkcionē. Ir vietas, kur daļēji funkcionē. Un protams ir vietas, kur nefunkcionē nemaz, vai pat dara šaizes.
priekš aaaa
Man tas kaļkis netika tur bērts, lai mazmazbērni par šamējo brīnītos un lai žurki tiktu noslaucīti no zemes virsas :) Es viņu tur pabārstīju tīri profilakses dēļ. Lai līdz pilnīgai koka izžūšanai tiktu novērsta labāko sēņošanas vietu izveidošanās vietā, kur tas nav vēlams. + vēltāda neliela cerība, ka šamējais piesaista lieko mitrumu. Tā sakot, drapes tika lietotas akūtam gadījumam, bet tomēr profilaksei, jo par saslimšanas gadījumu nav īstas pārliecības :)

putuplasts + pvc logi - smertj muham i žurkiem :)

a kas vainas PVC logiem?
domā tie "koka logi" tie ir labāki? Tur no dabīguma ne smakas un galu galā stikls, kas īstenībā aizņem 9/10 no loga abiem ir viens.

Man ir divi :D

A kāds sakars siltinājuma materiālam ar normālu ventilāciju? Uztaisot hermētisku stikla/betona kubu arī būs jauka nosmakšana.