kā labāk darīt? uzreiz pie nopietna remonta klāt nevaru ķerties. Koka ēka apsista ar ruberoīdu. būvēta 20-tajos - stāvbaļķi. Vai labāk uzreiz plēst nost un apstrādāt ar antiseptiķi un gaidīt labākus laikus, vai atstāt kā ir un gaidīt, kad varēs ķerties pie baļķu nomaiņas.

Apstrādāt vērts, ja trupējusi tikai vietām (zem logiem). Par trupei, bet ne cilvēkam kaitīgākajiem uzskata bora savienojumus (boraks un borskābe nopērkami Latvijas Ķīmijā). Plus pāris gadi daudz ko nemainīs, ja jumts vesels un nemainās ekspluatācijas apstākļi. Gadījumā, ja netiek apdzīvota, sausā laikā jācenšas maksimāli vēdināt.

Mans domā, ka tādā veidā mūsu senči centās māju pasargāt no caurpūšanas. Stāvbaļķu ēka ar to atšķiras no guļbaļku. Ja guļbaļķu ēkā katrs vainags spiež uz apakšējo un veicina blīvuma radīšanu, tad stāvkoku ēkai lieta sarežģītāka.
Es domāju, ka pie jebkura remonta būtu vērts starp koka virsmu un ārējo apšuvumu izveidot vēja pretestības slāni. Tas varētu būt kā kastu gofrētais kartons, tā plānais 'grīdas kartons' 3,5mm kokšķiedru plātne, kas gruntēta ar minerāleļļas un boraka vai nedzēstā baltkaļķa šķidrumu. Ja tos stāvbaļķus vajadzētu nootēt ar baltkaļķa sārma šķidrumu.
To veido šādi. Ielej plastikāta spainī ūdeni ~3l, tad pielej ~0,5..0,7l dabīgo pernicu, tad pielej nedaudz 'Feiri'trauku mazgājamo šķidrumu. Tad sakul ar mikseri, Feiri veido ūdens un eļļas emulsiju. Tad pieber nedzēsto baltkaļķi un turpini maisīt. Rezultātā iegūsi viendabīgu trekna piena šķidrumu, to ar āža tipa otu var uznest uz virsmas.

Ivaram. ko īsti dod tas baltkaļķa sārms?

Pret sēnēm ;)

Parasti jau pape sista kautkad krievu laikos un laika zobs to ir pamatīgi apstrādājis. Papē izveidojušies caurumi un vējš to ir saplunījis. Tāda pape visus savus sliktos darbus jau ir izdarījusi un ēkai vairs nav kaitīga. Būtībā, veca pape vien tāda vēja plēve vien ir un nav vērts to plēst nost līdz kārtīgam remontam. Citādi vēl ziemā, bez papes, sāks pa šķirbām sniegu pūst iekšā.