tev nu gan ideaala maaja,jajau visaas istabas tev vienada t.ar kaminkrasni:)

Cilvēks ir stulbs un lētticīgs,piemērs,māja -apmūrēta(pusķieģels)stāvbūve,gāzes apkure,mēnesī par gāzi ziemā apm.60-70ls.It kā gudri veči ieteica nosiltināt kaut vai ar puķiku,būšot ah... ekonomija,nosiltināju,rēķins nesamazinājās.Tik vien kā padir... nauda.Prasu tiem pašiem spečukiem,kas par hui..,šie saka nevar būt,reku laboratoriski pierādījumi ar visiem ISSO un pārējo hui..,ka jābūt siltāk.Vot i tagad domāju,kas liedz laboratorijām un citiem kantoriem čakarēt gan celtnieku,gan pasūtītāju,ja par vajadzīgo rezultātu paņemts mazliet uz ķepas.

Dzinča, ar pļekām es biju domājis "tehnoloģiju", kad mūsdienās daļa celtnieku siltinājuma plāksnes piestiprina ar dažām pļekām atstatus no fasādas, tādējādi starp siltinājumu un fasādi veidojot "skursteni", pa kuru siltajam gaisam tikt projām. Pareizi ir panākt, lai gaiss nestaigā starp plāksnēm. Man piemēram fasādes vati tika likta, smērējot visu virsmu ar roboto lāpstiņu. Tas bija normāli izdarāms, jo ārsienas bija pietiekoši līdzenas.

---

Blīva māja ir tāda, kurai gaiscaurlaidība (attiecība starp pa nehermētiskām vietām ieplūstošo gaisa m3 stundā pret ārējās virsmas laukumu, ieskaitot gan ārsienu, gan ārējos pārsegumu laukumus) atbilst Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

[www.likumi.lv]

Citāts: "Maksimālā pieļaujamā gaiscaurlaidība, ja spiediena starpība ir 50 Pa, dzīvojamām mājām, pansionātiem, slimnīcām un bērnudārziem ir 3 m3/(m2 x h), publiskajām ēkām, izņemot pansionātus un slimnīcas, - 4 m3/(m2 x h), ražošanas ēkām - 6 m3/(m2 x h)."

Piebilde: Pasīvajām mājām pēc vācu standartiem šai attiecībai jābūt mazākai par 0,6.

Ja mājai lielāka gaiscaurlaidība un ir lielāks vējš, jo lielāki siltumzudumi dēļ mājas "caurpūšanas". To gaiscaurlaidību varētu apmēram salīdzināt ar sekojošo piemēru - mājai visu laiku stāv vaļā logs, jo lielāka gaiscaurlaidība, jo tas "logs" ir lielāks. Pie noteikta "loga" lieluma, sienu siltinājumam vairs nav būtiskas loma. Un tad cilvēki brīnās - kurinu, kurinu, tādus rēķinus maksāju, bet mājās kā auksti, tā auksti.

---

Pie vienādas ēku caurlaidības, siltuma zudumus izšķirs sienu, jumta, grīdas siltumizolācija. Ja nemaldos, tad keramzīta bloki ir sliktāks siltuma izolators nekā gāzbetons, attiecīgi keramzītbloku māja noteikti ir jāsiltina. Par pārējo, lai komentē kāds cits ar lielākām zināšanām.

---

Plaušai

Cilvēki tiešām ir stulbi, jo katram materiālam ir sava pielietošanas sfēra un galvenais - tas ir tehnoloģiski PAREIZI jāiestrādā. It sevišķi liels akmens jāmet pseidoceltnieku dārziņā, kā arī pārdevējiem, kuri produktam X prezentē kā brīnumlīdzekli visiem gadījumiem. Visi tie pārbaudījumi un testi tiek veikti noteiktos apstākļos un ievērojot noteiktas tehnoloģijas. Tie ir pareizi un tiem var ticēt. Tikai nevajag gaidīt pozitīvus rezultātus, ja netiek ievērota tehnoloģija.

Nesen tepat forumā viens stāstīja savu bēdu stāstu, ka jauna daudzdzīvokļu māja ir uzcelta no Silka blokiem bez vertikālām šuvēm, siltinājums uz pļekām, iekšpusē reģipša siena. Rezultātā - lieli siltuma zudumi, aiz reģipša vējš svilpo. Šīs problēmas nebūtu, ja siltumizolācija būtu pareizi piestiprināta, būtu izveidotas vertikālās šuves vai siena apmesta no abām pusēm utt. Un šis taču nav vienīgais negatīvais piemērs.

Plauša - nu palasot tavu komentu - nu jā esi stulbs, tevi normāli piejāja. Ja kāds grib kko iesmērēt - jāsūta viņš uz pilsētu "Na**j"

Kad siltināju ar putiku nebija ne jausmas par tām vertikālajām šuvēm. Viens masters pat ieteica tik nodibeļot un miers mājās - tip pa taisno pie mūra.

Āra temperatūra diezko neietekmē t kritumu - šonakt pie mīnus 8 tāpat ir 4 grādi kritums.

90% mājas Latvijā ir siltinātas uz pļekām un ja vējš neskrien cauri tad tas nemaz nav slikti

Nu ko varu piebilst kungi. Man cik atceros cienījamie "celtnieki" akmensvati 100 arī lika uz pļekām uz fibo 300. Domāju ka šie un citi "apdares meistari", pat ja zin kā tas ir jādara, tāpat lika visiem, jo viņiem ir/bija VIENALGA.
Paralēli visam atklāju ka vienā mājas galā no apakshas nav aiztaisīts ciet!!!, tb izolaacija vispaar nav un tajā istabaa no riita ir paveess...

Ja tas gaiss ne apakšā, ne augšā ārā no siltinājuma šķirbas ar mūri netiek, tad tām pļekām pat ir pozitīva loma, jo kā zināms gaiss ir stipri labāks siltumizolātors kā jebkura līme. Nevajag no mušas izpūst ziloni - lai būtu droši kārtīgi noblīvējam to vietu pie cokola kur vate sākas, kaut vai ar putām šķirbu aizpūšam un arī augšā to pašu un šadas siltumizolācijas uz pļekām īpašības būs pat labākas kā līmētās ar zobaino špakteļlāpstu. Arī pati akmensvate ir ļoti labs siltuma/aukstuma vadītājs, izolē jau tas nekustīgais gaiss, kas ir starp plūksnām.

Jebkuraa gadiijumaa ja apakshaa nav nobliiveets (augshaa pats par sevi) tad ir vienalga vai taa vate ir pieliimeta dazhaas vietaas pirksta platumaa no sienas vai sakrauta kaudzee uz zemes.
Par to nobliiveeshanu pie cokola jau esmu domaajis bet tad jarauj nost apdares deeliishi un iespeejams jaasabojaa apdare :(

Runājot par pļekām.
Ja kāds pievērstu uzmanību tam, kā mūrnieki mūrē un viņi sienas uzmūrētu daudzmaz taisni, lai varētu līmēt vati pēc tehnaloģijas (pa perimetru noklāt ar līmi), tad jau būtu viegla dzīve. Bet praksē diemžēl ir savādāk, vecām mājām ja būtu jāklāj līme pa perimetru, tad liela daļa ieraugot materiāla patēriņu pasūtīs celtnieku ratā, tad šeit daram tā- uzliekot cokola līsti, tai gar līsti un sienu sapūšam putas, gar augšu pūšam putas vai pielīmējam plānu putoplastu,kas aizpilda spraugu.
To pašu praktiski vienmēr dara arī jaunām mājām ,jo dzīvē vienmēr viss nav tik idieāli kā grāmatā, protams ja ir ideālas sienas, tad nekādu problēmu nav noklāt loksni pa perimetru.

Taa jau ir. Ja to putiku piemauc galīgi klāt - tad atkal šaize - mitrums paliek mūrī. Ja ir sprauga - iespēja ka siltums lēnām iziet caur mūri un vertikālā virziena uz augšu ārā gar jumtu. Kāds risinājums?
Apakšu aizpūst ar putām nebūtu liela problēma, bet augšu? jādīrā putiks ārā kādi 5 cm platumā - jāaizpūš ar putām un tad atkal jālīmē atpakaļ strēmeles un pēc tam vēl jaapdarina un jānokrāso.
Vēl esmu dzirdējis ka eko siltināšanai izmanto kkādu pūšamo materiālu - varbūt to tur varētu aizpūst. Vienīgi cik liela diametra ir pūšamā gals un vai tas materiāls tur der?
P.S.: Pie šitā dubāra kas ir ārā ( -10 -20) beidzot kurināt ap 23 un salīdzinot kritumu ap 8.00 ir ap 5 grādi.