Nu bet tagad visu izlasot man nekas vairs nav skaidrs, cik cilvēku tik viedokļu, pat nav neviem viedoklim tāds pārsvars, varbūt vēl kādam ir kāda doma? Jau iepriekš pateicos

Pilnīgi pietiek 200 mm bloks, lai varētu balstīt paneļus, jo tiem pietiek ar 70-125 mm.(atkarīgs no paneļu ražotāja ieteikumiem).
Kā es tevi saprotu - cik cilvēku tik viedoļu un nav universāla materiāla, tad tikai no tā visi būvētu.
Pats biju šādas dilēmas priekšā.
Ja tas palīdz, es izvēlējos AEROC EcoTerm 375.

cik zinu pārsedzes un pārseguma paneļi ir dažādas lietas

tā arī nesapratu kuram gāzbetonam lamda koeficents ir lielāks.

Pārsedzes ražotāji parsti izgatavo tāda paša platuma kā bloks un to atbalsta laukums ir 25-30 cm uz katru pusi neatkarīgi no bloku platuma, tāpēc domāju, ka jautājums ir par pārsegumiem.
Gāzbetonam ar lielāku tilpuma masu būs lielāka lamda plus vēl to ietekmē vai bloks līmēts vai mūrēts ar javu. Piemēram : YTONG, AEROC u.tt. ar tilpuma masu 375 kg/m3-sausam blokam līmētam ar līmi lambda būs 0,09, aprēķina 0,114W/(mxK), bet Silbet, Bloks MJ u.tt. ar tilpuma masu 500 kg/m3 mūrētam ar javu, lamda sausam blokam 0,12, aprēķina 0,17 W/(mxK).

lamda koeficents gāzbetonam ir savs , līmei ir savs , kaļķa javai ir sauss, bet visam pīrāgam jau nu gan nav lamda koeficents, varētu jau nu nemusin't tautu. Dz.b pārsegumu uz 7 cm jau nu arī neliek.

Nu jā, nav tāda "pīrāgu lamda", kāds atklājums. Siltumpretestību rēķina atsevišķiem homogēniem materiālu slāņiem, kam tiešām ir katram sava siltumvadītspēja - jebšu uldis mums dod smalku mājienu, ka LBN 002-01 lietojams vienīgi krāšņu iekuram? :)

Tieši tā katram materiālam ir sava lamda. Tā kā jautājums bija par gāzbetonu, lamdas norādītas tikai šiem blokiem (sausiem 0,09 un 0,12), aprēķina jau ir atkarīga no tā vai bloks līmēts vai mūrēts (pieskaitījuma koeficents pēc LBN).
Lai aprēķinātu siltumpretestību R ārsienas kopējam pīrāgam jāņem vērā visu materiālu aprēķina lamda.

Visas tās lambdas jau ir spēkā tikai un vienīgi tad, ja sienas materiāls atbilst ražotāja noteiktajam mitruma līmenim. Ja būvējot māju gāzbetona tipa materiāls ( aeroc,ytong . silbet ) salīs vai samirks , vai tas būs salijis vai samircis jau ražotāja vai tirgotāja noliktavā - būs slikti. Gāzbetona tipa materiāls nežūst vai žūst ļoti slikti. Esmu dzirdējis stāstus, ka pat 10 gados samircis šāda tipa materiāls neizžūst, ja tas ir apstrādāts ( siltinājums + apmetums ).
FIBO jau lambda ir sliktāka, bet šis materiāls sliktāk uzņem mitrumu un vieglāk žūst. Pie tam ar fibo ir vieglāk strādāt - tas nav tik trausls. Es izvēlējos FIBO un iesaku to arī citiem.

Protams - māla ķieģeļi ir vēl labāks materiāls - bet dārgāks un lielākas darba izmaksas.

Aprēķina lamdas ir reālās mitrām materiālam, nevis ražotāja dotas. Mana māja gan salija gan sasniga celtniecības gaitā, bet gada laikā ir ižuvusi un nekas neliecina par mitrumu blokos. Tāpēc jau izvēlējos vienslāņa konstrukciju, ka ar tosiltināšanu nekad neko nevar zināt, ja uzliktu puķiku-droši varētu stāstīt ka gāzbetons žūst 10 gadus, vate likās dārgi. Starp citu, kaut kur internetā izlasīju, ka vekts eksperments Fibo sienai siltinātai ar puķiku. Pie -21 aiz putika Fibo bijis pilnīgi slapš.