Vai kādam ir nācies siltināt māju, kura ir pilnībā būvēta no skaidbetona?Ir doma pilnībā pārveidot jumta konstrukciju un iekšsienu izvietojumu,tā kā faktiski paliktu esošās skaidbetona ārsienas.Ir dzirdēts,ka skaidbetona sienas slikti elpo.Varbūt ir labāk nojaukt arī tās un sākt visu no pamatiem?

Skaidbetona "elpošana" (mitrumvade) varētu būt proporcionāla jaucot pievienotā kaļķa/cementa attiecībai. Diez vai par jaukšanu jādomā, ja vien kādu hidroizolācijas, jumta vtml defektu vai apkures/ventilācijas trūkuma dēļ skaidās nav iemetušās piepes.

Man gan absolūti nav skaidrs, kāpēc ārsienām būtu "jāelpo". Mūris mitrumu tīri labi vada, kas nemaz nekas pozitīvs nav - mitrums tiek ne tikai ārā, bet arī iekšā - konkrēti, ja fasāde salīst, tad mitrums tiek iekštelpās. Sēnes utt. par to tikai priecājas.

Piezvani 29460544 Ainārs viņš bieži sastopās ar līdzīgām situācijām, ieskaitot arī tad ja svīst logi un pelē sienas. Lai atbrauc un paskatās varbūt spēs palīcēt.

Specially for aaaa:
Vispirms gan atvainošos šai Ziemai par to, ka izņēmuma kārtā viņa tomēr IR ;)
Bet citādi pēdējā desmitgadē mitrā laika ilgums pie mums ir krietni paildzinājies, un tā iespaids manuprāt nav adekvāti apzināts ne būvnormatīvos, ne praksē.
Jau kautkad rakstīju par zem jumta appelējušo skalu grozu, nesen manīju sēņu aizmetņus arī uz ~1 cm biezas _vagonciņas_, tomēr slapjie periodi vēl nav gluži tik ilgi, lai paspētu caurmērcēt masīvus higroskopiskus materiālus, piemēram, biezu koku vai to pašu skaidbetonu.
Tomēr, pat ņemot vērā jaunbūvju apdzīvojuma blīvuma samazināšanos, diez vai vidējā mitruma kustība sienā jau būtu mainījusi virzienu, tāpēc, lai kautkā sienā nokļuvis mitrums _dajebkad_ to atstātu, "elpojošu" ārpusi tomēr nāksies taisīt.
Starp citu, esmu sagādājis mazliet minerālvates un ekovates, vajadzēs ienest istabā un dažas dienas nostādināt konstantā klimatā, un tad varēšu sākt būvēt savulaik solīto eksperimentu.

Vienstāv:
Par to mitrumu - mitruma kustība no iekšas uz āru ir ņemot vērā tikai un vienīgi relatīvos gaisa mitrumus abās pusēs - neviens no šiem postulātiem neparedz situāciju, kad fasāde salīst, un LV celtās mājas parasti ir lielas ar nelielām jumta pārkarēm, tāpēc fasāde tiešām salīst. Vairumā gadījumu mūrētiem neblīviem materiāliem nav mitruma barjeras, resp. ir apmetums pa taisno uz mūra. Lietus gadījumā mitrums kapilāri pamatīgi saslapina mūri. Nav runa par blīvajiem materiāliem - ķieģeļi, betons utt., bet šitās švammes - gāzbetons, fibo utt., jau to vien gaida kā ūdeni. Par to, ka fasādei jābūt tvaika atvērtai uz ārpusi vispār nekādu šaubu nav un to pat nav vērts apspriest - tieši tāpēc vienmēr esmu priecājies par ar puķiku aplīmētajām mājām - viņas visas agri vai vēlu sapelēs. Reāli vieglbetona būves (arī skaidbetons ir vieglbetons, jo sastāvā esoša cementa java ļoti labi vada kapilāro mitrumu) būtu jāapšuj ar gaisa šķirkārtu veidojošu apšuvumu - reāli te kvalificējas tikai vagonka, vai nu vate+apmetums, lai mitrums lietus laikā no fasādes netiek iekšā. Kā pats rakstīji - es šos procesus novēroju uz kaimiņa mājas sienas - kad no rīta mašīnas stikls viss ir ar rasu/sarmu, tāda pati ir arī mājas siena. Uzsp\id saule, sarma izkūst, viss sūcas mūrī iekšā.
Bet nu tas jēdziens "elpošana" man liekas pilnīgi absurds. Vienkārši pīrāgam jābūt pareizi uzbūvētam un pārdomātam - nekam nekur nav jāelpo, jāelpo ir cilvēkiem.