Dažus gadus pēc uzlikšanas Rannilas matētais dakstiņa profils paliek zaļš, jo īpaši ziemeļu pusē. Lieli koki pārāk tuvu nav. Vai ir kāds veids, kādā nodrošināt, lai tas tā nenotiek? Esmu lasījis, ka piemontējot pie kores tīra cinka plāksnes, sūna neaug un pat vecā sūna lēnām noiet. Izklausās gan jocīgi..

Man gan liekas, ka tas bij kapars un nemaz tik jocīgi neizklausās. Zvani jumta ražotājam.

iesakiet lūdzu, kā IEGŪT sūnas uz betona dakstu jumta?? stāvs, 57 grādi.
gribas lai jumts ir skaisti senlaicīgi iezaļgans. nevis tāds kā tikko no bodes atvests.

Pret sūnām ģeld gan kapars, gan cinks.
[www.padomi.lv]
[www.bn.lv]
[mmp.multiprese.lv]
Savukārt, lai jumts apsūnotu, māja jāapstāda ar simtsgadīgām uzvārda māsām ;) Un jāpagaida karsta vasara, kad liepām rodās izsvīdumi. Pie tās līmes tad pielīp visādi putekļi, putekšņi sēklas, utt. Pati liepa arī rūpējas par noteku un citu kritiskāku vietu aizaugšanu. Pirmie plīst lapu pumpuri, nometot apvalkus. pēc tam jūlijā atdalās ziedputekšņi. Rudenī nobirst lapas. Augļķermeņi nokrīt visvēlāk, dažreiz pat ziemā. Par izsvīdumiem vasarā jau pieminēju. Un viss tas jāaudzē iespējami tuvu ēkai, lai to vēl noēnotu un zari augtu virs ēkas ;)

Ansis Liepa_04/08/2009..."iesakiet lūdzu, kā IEGŪT sūnas uz betona dakstu jumta?? stāvs, 57 grādi.gribas lai jumts ir skaisti senlaicīgi iezaļgans. nevis tāds kā tikko no bodes atvests."
Tātad betona dakstiņi jāapstrādā ar barības vielu škidrumu - superfosfātu vai salpeteri. Tas radīs vidi sūnu augšanai, jo tā ka betona dakstiņi ir poraini, tad salpetera šķidrums izgaros, bet barības vielas paliks un būs augsne sūnām.
Sūnas gan izveidosies 3..4 gadā.

[www.ziemeli.lv]

Agrir - metāla jumtu (un ne tikai metāla, jārūpējas arī par citu veidu jumtiem) ieteicams 1 x gadā tīrīt - mazgāt. Šādu darbu var veikt jumiķi, kas savā servisā šādu pakalpojumu piedāvā (vari sazināties ar ražotāju, iespējams viņi spēs ieteikt labu jumiķi).

Uz jumta sakrājas gan putekļi, gan ziedputekšņi, tāpēc arī jumta profili var palikt zaļi. Tas nav jumta materiāla defekts, bet gan tas, ka par katru lietu tomēr ir jārūpējas, arī par jumtu.

Linkos, ko minējis EjTakTu iet runa par bitumena jumtu, tāpec noteikti neiesaku šos līdzekļus lietot metāla jumtam. Vislabāk tomēr ir sazināties ar ražotāju un pajautāt padomu.

Ar salpetri uzmanīgi - kālija nitrāts (kālija salpetris, tautas valodā) ir ļoti labs pūdēšanas aģents. Ar viņu pūdē celmus - saurbj celmu no augšas vienos caurumos, pieber ar kālija nitrātu un uzlej nedaudz ūdeni, lai nenoskalojas, bet pašķīst un iesūcas celmā. Operāciju pa laikam atkārto. Pēc gada no celma paliek pāri biezpiens, ko var ar grābekli sagrābt. Ir pat speciāli veikalos nopērkami celmu pūdēšanas toveri - uzliek uz celma, ielej ūdeni un gaida.
Ar to es gribu teikt, ka, ja ir koka māja, ar kālija nitrāta laistīšanu pa jumtu vajag uzmanīties - tā var atvadīties no mājas kaut kāda iedomāta sūnu skaistuma dēļ.

Nu paldies par konstruktīviem priekšlikumiem. Laikam gan ķīmiju lietot savā teritorijā nav pats prātīgākais, bet kapara vai cinka elementi izklausās tīri neko.
Ar jumta ražotāju ir interesanti, jumta ražotājs apgalvo, ka tā nevar būt, sūnām nav jābūt :)

Agrisr - vai jumta ražotājs ir Ruukki? Piezvani viņiem un pajautā skārdnieku, kas Tavā pusē var palīdzēt ar jumta tīrīšanu!