jā,bet augstums tad sanāk 180cm tur jau pat normāli ieet nevar .

Par šitāda ~30 m² šķūņa
[www.failiem.lv]
karkasa uzbūvi kopā ar materiāliem pērn būvfirma prasīja 4 kLs bez PVN. Taisīju pats, 4 ned. atvaļinājuma laikā, materiāli izmaksāja ap 600 Ls (pa 140 Ls/m³).
Pamata plāksne jau bija, latojums un jumta segums tapa vēlāk, atsevišķi. Apšūts nav vēl šodien (nav izdevies dabūt neapzāgētus, ne platākus par 15 cm dēļus un nomaļus).

Vienstāv: Kā tu salaidi tik smuki tos slīpos atgāžņus ar šķērssijām? Kāda funkcija ir tai apakšējai horizontālai sasaitei? Kā statņus stiprināji pie betona plāksnes?
Bildē neredz ne leņķus ne kādus citus bleķus.

Kad pirms gadiem Raitis Jelēvičs redzēja mani trolejbusā lasām grāmatu par būvkalumiem (mūsdienu gan pareizāk būtu saukt par būvštancējumiem), viņš brīdināja, ka nekam daudz vairāk kā mitruma kondensēšanai tādi neder. Vēlāk, pēc dažiem novērojumiem, man nācās viņam piekrist. Ja arī kautkur bez metāla neesmu varējis iztikt, vismaz cenšos to ārpus koka eksponēt minimāli.
Sazāģētās detaļas izskatījās tā:
[www.failiem.lv]
[www.failiem.lv]
Apakšējā horizontālā varētu būt nepieciešama apšuvuma dēļu turēšanai un lai būtu kur atdurt pretšķiebšanās diagonāles.

Tie stabi ar uzgriežņiem rullē :) kā tādus dabūji gatavus?

nn
jā, panelis ir 1,80 m, bet virs paneļa ir sprauga, kur vējam staigāt un man ar saviem 1,86. augstajā malā ir 2,4.

Uz garā uzgriežņa ar novirpotu tievāku galu liku no branga stīpdzelža izgrieztās četrkantainās plāksnes, bet var arī gatavas apaļās šaibas:
[www.failiem.lv]
[www.failiem.lv]
Virsū uzmetināts štoperis vieglai aizsardzība pret pacelšanos gaisā. Tad staba galā tiek kautkā piestiprināta vadotne un ar virsfrēzi izfrēzēts padziļinājums, lai ūdens netecētu zem plāksnes un plāksne pieskrūvēta ar kokskrūvēm, kam otrā galā metriskā vītne.
Arī Rojas pasīvmājas būvnieki stabu stiprinājumu apakšas bija taisījuši paši. Kuršos redzēts kas gatavs uz to pusi, tomēr pārāk mazs un sūdīgs.

Tas nozīmē, ka to pasākumu pie zemes reāli notur tikai tās 4 kokskrūves plāksnītēs uz katru stabu? Var jau būt, ka pietiek, bet nav bail, kad šķūnis būs apšūts stiprs vējš to pacels gaisā? Sānvēja spiediens ir nu nepavisam joka lieta. Es ar ar kokskrūvēm sākumā domāju stiprināt šķūnim pamatus, bet kaimiņs, vecs telefona stabu masķers stāstīja, ka kokam stiprinot tikai un vienīgi urbt cauri un ar bultskrūvi stiprināt, jo ar laiku kokskrūve to vītnes daļu izpūdē kokā un tad vairs ne uz ko neturas, jo, kā jau teici, uz metāla mīl kondensēties mitrums. Ja tas caurums ap bultskrūvi arī papūst lielāks - nekas traks nenotiek, tāpat turas, bet ja izpūst tie pāris mm vītnes tiesas...
Ja grib gandrīz neredzamu stiprinājumu, es tomēr izvēlētos variantu, kad iebetonē tādu kā apgāztu T-burta plākšņdzelzi (zinu, ka skandināvi gandrīz vienmēr tā stiprina stabu kurpes vietā, bet pie mums neesmu redzējis šitādu dzels veidojumu), tad stabam pa vidu iezāģē dzelža platuma gropi, uzmauc stabu virsū un izurbj cauri gan stabam, gan dzelzim (parasti dzelzsgabals jau nāk ar 2 caumuriem). Tad ar bultskrūvēm piestiprina. Vienīgais ko redz ir tās 2 skrūves staba apakšā.

Pēdējā ieteikumā var bultskrūves aizstāt ar koka tapām. Ja būtu lielas bailes, arī tagad varētu mēģināt caururbt vertikālās skrūves, kokam ap kurām šķūņa mūžā tomēr nevajadzētu satrupēt, vairāk es baidītos no švakās saķeres šķiedru garenvirzienā vispār. Daudzas konstrukcijas (ne tikai šķūņus, arī, piemēram, manas pirts sienas un jumtu) pie zemes netura nekas. Vai tiešām četrslīpu jumta aerodinamika ir ceļoša? Var gadīties, jo lidojošo šķīvīti, lai cik dīvaini tas neliktos, mēs lidinam ar malām lejup... Jāatzīstas, ka pagaidām savā būvspēlē es tomēr nopietni nerēķinos ar "Day before tomorrow", "Inconvenient truth" vai Špata pesimistiskākajiem scenārijiem.

Vienstavs baigais meistars!;) Es gan teiktu, ka ta ir vairak nojume pasedesanai, neka skunis!