Monolītie lentveida pamati, vai betona bloku pamati?
Saprotu, ka darbaspēka izmaksu un laika ziņā mazāk aizņem bloku pamati, bet kār ir ar kopējām izmaksām? Vai kād mans var izskaidrot sīkāk kopējo izmaksu atšķirības?
Jau iepriekš pateicos.

Saliekamo betona bloku pamati piemērojami tad, kad būvobjektā trūkst kvalificētu namdaru, betonētāju, bet ir tikai mūrnieki. Dotajā gadījumā nepieciešams arī celtnis, kur nodrošināma piekļuve būvei.
Ja ir strādnieki ar nepieciešamo kvalifikāciju un netālu ~līdz 5km attālumā var par poļu naudu atrast neorganiskus būvgružus - betona atlūzas, laukakmeņus, un tamlīdzīgi, ir grants, tad noteikti lētāks ir monolītais betons.
Monolītā betonā pietiekoši gudrs un apķērīgs būvinženieris pamatus var optimizēt betona apjomus, jo piemēram pamata sienai ar speciāliem ievietotiem elementiem apjomā, nedaudz sarežģījot betona iestrādi betona apjomu var reducēt līdz 12..15cm biezumā uz 1m2, kamēr betona bloku zem 20cm biezumā nav.

God. Ivara kungs.
Es aizmirsu pierakstīt, ka man sienas būs no 375 Aeroc Ecoterm.
Bet kā ir ar izturību. Bloka pamati nav sliktāki. Es vēlos paša spēkiem ekonomiski uzbūvēt, bet gribās, lai arī pamati ir pietiekoši stabili un ilgmūžīgi.

Es neesmu būvinženieris teorētiķis, bet visu daru pats un stāv gadiem>
Tādad saliec uz papīra divus variantus un sarēķini>
1. Saliekamo bloku cena+ transports+ celtnis+ darbaspēka izmanksas+ 10% neparedzēto
izdevumu (kaut kas saplīst,nolūzt,neatbrauca,izlija,cementa java bloku mūrēšanai,
būvbedres rakšana)
2. Preču betona izmaksas +transports+ ja tālu jāpadod tad sūknis+ darba spēks
kas taisa veidņus,liek armatūru, betonē, vajag arī drebekli iestrādei, stiegru izmaksas.
Detaļas tev vajadzētu būt mājas projekta konstruktīvajā daļā, tagad gan modē ka arhitekts kaut ko skaisti bildīti uzzīmē no kataloga, bet par konstuktīvo daļu aizmirst, tad jāgriežas pie inženiera, kas to bildi papildina ar pamatu mezgliem un specifikācijām.
Mans praktisks padoms, tur vajag vienu pieredzējušu vīru uz vietas, kas pamatus ir simtreiz licis, kas visu ierāda un pastāsta un vada praktisko darbību, ja neesi nekad to darījis, var savārīt ziepes un tad nebūs nekādas ekonomijas.
Protams, cilvēks kas zin, tev uz vietas parādīs ko un kā, tad var gan laukakmeņus un betona būvgružus iebetonēt, gan ar apjomiem spēlēties, kā inž.kungs saka.
Vēl no svara, kad rēķini izmaksas, ir kāda grunts- smilts vai māls, augsts gruntsūdens un ...tt, elektopieslēgums, ūdens. Tas viss ir jāņem vērā, gatavas receptes nav......

Viss OK Rukki, tikai viena piezīme. Manuprāt, ne jau arhitekts aizmirst konstruktīvo daļu, bet pasūtītājs, ja vien iespējams akceptēt tādu projektu, izšķiras par ekonomisko projektu, kas arī saprotami - ja tehniskajam projektam tikai 2 sadaļas, AR un BK, tad konstrukciju izmaksas var sasniegt arī 50% no šāda projekta summas.

Bet tomēr. Kuri ir izturībāki? Monolītais lējums vai bloku pamati, kuri tiek likti uz monolītās pēdas un kuriem augšpusē tiek liets vēlviens monolītais lējums, ja nemaldos to sauc par vainagu.

Nu gan pajautāji... Pret ko izturība??? Ja pret slodzēm, tad kādām. Bet varbūt pret vidi, kurā tie guldīti?? Katrā ziņā rūpnieciski izgatavotiem pamatu blokiem tehniskos parametrus iedos ražotājs, bet monolītos vienmēr vari uztaisīt kādus gribi. Tikai ko tu taisies būvēt. Ja tā nav bumbu patvertne, bet normāla 1,5-2 stāvu ģimenes māja, tad nekādu dižu "izturību" nevajag - galvenais - laba esošā vai sagatavotā pamatne.

Biju domājis pret izcilāšanu.

Ja tev ir vienkārša 2 stāvu ģimenes māja tad nevajag nekādus dižos pamatus un nekas tur necilājas, ja tu domā sēšanos un lūzumus lentveida pamatos, tad tāpēc es teicu ka grunts īpašības ir svarīgas. Ja zem pamatiem pareizi izrok būvbedri un izveido
šķembu piebērumu, noblietē, tad nekas nelūzt.
Svarīga ir darbu tehnoloģija un organizācija.

Skaic. Paldies